Atrast īsto ūdens pudeli – dabisks, gāzēts, ar minerālvielām, ar garšu – kā šie ūdeņi atšķiras? 0
Kad, slāpju mudināti, ieejam pārtikas veikalā, lai nopirktu ūdeni, pudeļu klāsts mulsina – tik daudz un dažādu! Atšķirīgi nosaukumi, tilpumi, cena… Kuru izvēlēties? Un vai vispār – no krāna taču arī tek labu labais?
Lai gan kolu, spraitu un citus stipri saldinātos dzērienus ik pa laikam nopērk ne viens vien, ūdeni, kas dara veselībai labu – palīdz zaudēt kādu kilogramu, mazinot apetīti un veicinot sāta sajūtu –, ar tiem neaizstāt.
Izvēloties ūdens pudeli veikalā, galvenais kritērijs ir patērētāja vēlmes, jo piedāvājums ir daudzveidīgs: viens gāzēts, otrs – ne, trešam piemīt ārstnieciskas īpašības, bet ceturtais ar brūkleņu vai citrona garšu…
Arī fasētā ūdens ieguves vietas ir dažādas – dziļurbums, avots, kalni, ielejas. Taču galvenā prasība ir viena visiem – ūdenim, ko dzeram, jābūt dabiskam un tīram.
Lai tiktu skaidrībā, kā īsti orientēties ūdens pudeļu klāstā, palīgā saucām dietoloģi Lolitu Neimani.
Ūdens uzturam: cik mineralizēts un no kurienes?
Plauktos atrodami minerālu, avotu un dzeramie ūdeņi. Ministru kabineta noteikumos par dabīgā minerālūdens un avota ūdens nekaitīguma un marķējuma prasībām teikts, ka tā sastāvs obligāti jānorāda tikai minerālūdens etiķetē, kamēr pārējo divu ražotājiem tā ir brīva izvēle. Pircējam, tāpat kā iegādājoties jebkuru citu preci, būtu derīgi zināt arī ūdens izcelsmes jeb ieguves vietu.
* Izvēloties tādu, kura sastāvā ir minerāli, jāpievērš uzmanība sausajam atlikumam jeb mineralizācijas pakāpei.
Par dzeramo ūdeni atzīst tādu, kam tā ir līdz vienam gramam uz litru. Šāds dzēriens, piemēram, Turaida, Baltezers, Venden, franču Evian, nav sāļš, un speciālisti to iesaka lietot uzturā.
* Daudzi izvēlas ūdeni, kura mineralizācijas pakāpe ir nedaudz augstāka par gramu litrā (Stelpes, Zaķumuižas, Mangaļu, Siguldas vai citu minerālūdeni). Katram no tiem ir nedaudz citāda garša.
Ja mineralizācijas pakāpe ir lielāka par gramu, jāizpēta, cik daudz litrā šķidruma ir sēra un nātrija jonu, kas nosaka sāļu daudzumu. Tiem, kam ir sirds un asinsvadu kaites, jāizvēlas tāds ūdens, kurā nātrija mazāk.
Šis ķīmiskais elements nelīdzēs arī tievētgribētājiem, jo aizkavē šķidruma izvadi no organisma.
* Nopērkami arī avota ūdeņi ar ļoti zemu mineralizācijas pakāpi, piemēram, Eden un Svētavots. Tiem, tāpat kā dzeramajiem ūdeņiem, piemēram, Everest, vairumā gadījumu nav norādīts sastāvs un dažam – arī ieguves vieta. Tā no Rimi ūdens marķējuma pircējs var uzzināt tikai to, ka tas “Ražots Latvijā pēc SIA Rimi Latvija pasūtījuma”. Savukārt uz dzeramā ūdens Everest pudeles atzīmēts, ka tas iegūts no 128 metrus dziļa urbuma, neminot, kas lācītim vēderā. Ja ierasts, šādu ūdeni varat dzert, jo lielu ļaunumu tas nenodarīs, tomēr ieteicamāk uzturā lietot produktus, kam skaidri norādīts gan sastāvs, gan izcelsmes vieta.
Atcerieties, ka dienā jāizdzer vismaz divi trīs litri šķidruma. Pastiprināti ūdeni vajadzētu dzert cilvēkiem, kuri vēlas mazināt svaru, savukārt sportotājiem minerālūdens organismā atjauno minerālvielu līdzsvaru, kas fiziskās slodzes ietekmē izmainās. Ūdens apslāpē ugunsgrēku mūsu ķermenī.
Ārstnieciskie ūdeņi: lietot, ievērojot mērenību!
Stendā atradīsiet arī minerālūdeņus, kuri raksturoti kā ārstnieciski.
* Tiem ir paaugstināta mineralizācijas pakāpe un līdz ar to – sāļa garša.
Tā no Gruzijas nākušajam Borjomi mineralizācija ir gandrīz 6 grami uz litru, tas stiprinot imūnsistēmu un attīrot organismu no sārņiem. Šis ūdens nav lēts – gandrīz lats par litra tilpuma plastmasas pudeli, bet dienas normai ar to ir gana – ar šādiem dzērieniem nevajag aizrauties, neaizmirstot par parasta dzeramā ūdens lietošanu.
Lētāks, bet ar līdzīgām īpašībām un augstu mineralizācijas pakāpi (3,6 g/l) ir Darida no Baltkrievijas, kas fasēts pusotra litra pudelē. Tam gan ir diezgan specifiska garša, kas ne visiem var šķist tīkama.
Jau labi zināmā Mangaļu ūdens ražotājs CIDO Grupa piedāvā jaunu produktu ar paaugstinātu mineralizācijas pakāpi, kam dots nosaukums Mangaļi Nr. 3. Etiķete atgādina, ka tas jālieto ierobežotā daudzumā.
* Tiem, kuri daudz dzer augstas mineralizācijas pakāpes ūdeni, turklāt raduši ēst sāļu ēdienu, sirgst ar lieko svaru un smēķē, pastāv liels risks iedzīvoties sirdskaitē. Borjomi un Darida nav piemēroti bērnu, kuri jaunāki par septiņiem gadiem, uzturā, taču minerālvielu šajos dzērienos nav tik daudz, lai pārdozētu, tāpēc pieaugušie tos var lietot, ievērojot mērenību, saka Lolita Neimane.
Gāzētie ūdeņi: ja garšo, var dzert, bet…
Maldīgs ir uzskats, ka gāzētie ūdeņi nav ieteicami. Tos nevajadzētu lietot, ja bijušas nedienas ar kuņģi, bet pilnīgi veselajiem šāds karbonizēts ūdens kaitējumu nenodarīs, protams, ja vien nav iebildumu pret vēdera pūšanos un kādu burkšķi tajā.
Taču nevajadzētu no ledusskapja izņemt aukstu, gāzētu ūdeni un vienā rāvienā izdzert puslitru – nāksies krietni ilgi atraugāties un radīsies diskomforts.
Savukārt, ja no rīta izpumpēsiet tikpat lielu tilpumu istabas temperatūras gāzēta ūdens, tā būs profilakse pret aizcietējumiem.
Arī gāzētu ūdeņu izvēle ir plaša, bet pēdējā laikā veikalu plauktos parādījies jaunas kategorijas piedāvājums – viegli gāzēts ūdens. Tas ir piemērots vidusceļš tiem, kuriem dažs karbonizētais tomēr liekas pārlieku ass – brīžiem šķiet, ka gāze vai acīs sprakšķ. Ja tomēr kārojas burbuļus, var izvēlēties šādu, piemēram, Mangaļu un Everest markas.
Ūdeņi ar garšu: labāk dabisku piedevu
Ūdeņiem ar brūkleņu, citrona, laima, greipfrūta vai citu garšu lielākoties uz etiķetes trūkst informācijas, kur dzeramais iegūts un kāds ir tā sastāvs, lai gan tas var saturēt ķīmiskus savienojumus, kas cilvēka organismu veselīgāku nepadarīs, bet ūdeni krāsaināku un garšīgāku – gan! Nereti, lai uzņemtu dienas šķidruma normu un censtos panākt ķermeņa svara samazināšanos, cilvēki izvēlas dzert šādu dziru. Taču neaizdomājas, ka tādam garšīgam ūdenim klāt cukurs (lai gan knapi jūtams), un dzer litriem. Tāpēc tiem, kuri vēlas nomest kādu lieko kilogramu, šāds dzēriens ar garšas piedevu nebūtu ieteicams, jo tas satur kalorijas.
Ja tomēr kārojas ko citu, nevis pliku ūdeni, kas gan kavē tādam pievienot svaigu, dabisku augli – citrona, laima vai apelsīna šķēlītes pudelē vai glāzē? Būs garšīgāk un veselīgāk!
Divi litri – par daudz
2000. gada Sidnejas olimpisko spēļu vicečempions soļošanā, tagad – masieris Aigars Fadejevs priekšroku dod pārbaudītam avota ūdenim, kas iepildīts pudelēs jau tā ieguves vietā, ir tīrs un satur maz minerālvielu.
“Dzeramajam ūdenim jābūt kvalitatīvākam nekā pārtikai, ko lietojam. Latvijā reti kurš veikalā nopērkamais ir patiesi vērtīgs, turklāt maz ir no avota nākušu.
Kaut gan joprojām mans dzīvesveids ir sportisks, minerālūdeni dzeru reti, jo minerālu koncentrācija tajā ir tik niecīga, ka pat ar diviem litriem nepietiks, lai atgūtu aktivitāšu laikā zaudēto.
Tas tiek atgūts organisma atjaunošanās procesā un ar pārtiku. Tāpēc labāk lietoju kvalitatīvu avota ūdeni, ik pa laikam pievienojot tam citronu vai apelsīnu, lai organismam papildus tiek arī C vitamīns.”
Viņš nepiekrīt uzskatam, ka jebkuram cilvēkam dienā jāizdzer vismaz divi litri ūdens. Pēc bijušā soļotāja domām, ir jāņem vērā savas sajūtas un jādzer tik daudz, cik prasa organisms, nevis jāpērk divlitrene un visiem spēkiem jāmēģina to iztukšot dienas laikā. Biroja darbiniekam var pietikt pat ar litru, bet tiem, kuri sporto, būs vajadzīgi divi trīs, uzskata Aigars Fadejevs.
“Krāna ūdens ir labs, taču daudzi labāk gatavi pirkt veikalā, pat neko lāgā nezinot par pudeļu ūdens izcelsmi. Taču garšas kārpiņas vienmēr jūt, vai ūdens ir mīksts, ciets, sastāvējies, svaigs, ar metālisku garšu. Ja saprotat, ka labs, dzeriet no krāna! Amerikā un Austrālijā gan tādu labāk nedzert, jo silto laikapstākļu dēļ aktīvāk vairojas baktērijas.”
Neatūdeņoties un nepieskābināties
Fizioterapeite Anita Elksne ūdeni veikalā nepērk – dzer no krāna ņemto un dodas ārpus Rīgas uz Zemgales pusi, lai pasmeltu no avotiem. Taču mājās viņai pie krāna pievienots vēl viens krāns – osmozes filtrs, kas nodrošina, ka lieto tīru ūdeni.
“Iesaku dzert pa malkam visas dienas garumā, nevis dažas reizes dienā pa puslitram vienā rāvienā. Jācenšas pa dienu izdzert vismaz pusotru litru, citādi ar laiku slāpju sajūta vājināsies un organisms atūdeņosies.
Ūdens vispirms pazūd starpšūnu telpā, pēc tam jau pašās šūnās, sabiezē arī asinis. Visilgāk tas uzglabājas smadzenēs – ja atūdeņošanās noris arī tur, ir augsts risks sasirgt ar kādu psihisku kaiti, piemēram, Alcheimera slimību.
Tādēļ jāiemācās dzert pareizi – pa malciņam visu dienu – pēdējo reizi to izdarīt 15–20 minūtes pirms ēdienreizes un atsākt pusotru divas stundas pēc tās, jo šķidrums atšķaida kuņģa sulu un traucē sagremot barību,” atklāj Anita Elksne.
Lai ūdens garšu dažādotu, viņa tam pievieno, piemēram, piparmētras lapiņas, kā arī dzer no sudraba glāzes, kas iegādāta Indijā, un nedaudz piepilina ūdeņraža pārskābi.
“Gāzētos ūdeņus nelietoju, jo tie pieskābina organismu. Skābu iekšējo vidi veicina arī daudzi produkti, piemēram, gaļa, tādēļ uzturā vajag vairāk lietot dārzeņus, kas nodrošina sārmainu vidi. Jo vairāk skābes organismā, jo vieglāk tam pieķeras infekcijas un vīrusi.”
Gāze pamodinās kuņģi
36,6 °C uzrunāto gastroenterologu viedokļi izrādījās nedaudz atšķirīgi. Ivars Tolmanis priekšroku dod avota ūdenim tā labās garšas dēļ, bet Juris Pokrotnieks labāk izvēlas gāzētu dziru, jo pāris malki karbonizēta ūdens kūtram kuņģim liek atkal darboties. Taču dakteris Pokrotnieks iesaka būt piesardzīgiem, jo katram sevi jāvērtē individuāli – vienam gāzēts nāks par labu, citam par sliktu, un noteikti nevajag to dzert litriem. Pietiks ar mazumiņu, malkojot ik pa laikam. Juris Pokrotnieks pārliecināts, ka jālieto tāds ūdens, kas sniedz labsajūtu, un pirmajai izvēlei vajadzētu būt negāzētam, gāzēto atstājot otrajā plānā. Tam piekrīt arī Ivars Tolmanis, sakot, ka gāze var traucēt kuņģa motorikai, bet mineralizētiem un saldinātiem dzērieniem var būt piejauktas nedabiskas piedevas.
DER ZINĀT * Plastmasas un stikla pudelēs fasētam viena ražotāja vienam un tam pašam ūdenim garšas un kvalitātes rādītāji neatšķiras. Mainās tikai ūdens cena un taras izskats. * Aizcietējumu gadījumā ūdens jāuzņem divreiz vairāk nekā ierasts.
|
