Eksperti: Jo ātrāk sāk zāles pļauju, jo ganāmpulkā lielāki izslaukumi 0
Viena no izplatītākajām problēmām, gatavojot skābbarību, ir zāles pļaujas laika ievilkšanās nepietiekama tehniskā aprīkojuma dēļ.
Vācijas kompānijas Claas speciālisti veikuši aprēķinus, kā produktīvākas tehnikas izmantošana spēj ietekmēt izslaukumu lielumu.
Aprēķinu veikšanai tika salīdzināta kombaina Jaguar 860 un cita analoģiska kombaina produktivitātes starpība. Protams, izmēģinājumu gaitā analogā kombaina produktivitāte izrādījās par 40–60% mazāka, bet šoreiz tas nav būtiskākais.
Izmēģinājums
No 400 ha lielas platības tika novāktas triju veidu kultūras: zāles maisījums ar lucernu un ražīgumu 20 t/ha; tritikāle ar ražīgumu 40 t/ha un āboliņa maisījums ar ražīgumu 25 t/ha. Zāles pļaušanā tika izmantotas pļaujmašīnu kombinācijas ar 9 metru platumu, pēc tām četrrotoru vālotājs izveidoja 2,5 metrus platus vālus, ko novāca kombains Jaguar.
Pēc četru dienu darba mašīnas vidējā produktivitāte, novācot zāli ar lucernu, bija 135,9 tonnas stundā; novācot tritikāli – 175,8 t/h, bet novācot āboliņu – 139,5 t/h. Degvielas patēriņš variēja no 0,67 l/t, novācot tritikāli, līdz 0,85 l/t, novācot lucernu.
Eksperti vērš uzmanību, ka optimālais zāles pļaušanas laiks ir no vārpošanas līdz ziedēšanas fāzei, kas ilgst ne ilgāk par septiņām dienām. Pļaujas laika pagarināšana veicina kokšķiedras palielināšanos sausnā par 0,5%. Tas savukārt samazinot diennakts izslaukumu no vienas govs par 0,2 litriem.
Aprēķins
Pamatojoties uz iegūtajiem rādītājiem, speciālisti aprēķinājuši, kādus zaudējumus var ciest piensaimniecība ar 1200 slaucamajām govīm un 6,7 tonnām nepieciešamā skābsiena vai skābbarības gadā uz vienu govi.
Ņemot vērā, ka pļauja notiek divreiz gadā, tad vienā reizē tādai saimniecībai septiņu dienu laikā jānovāc 4000 tonnas. Tas esot apjoms, ar ko tieši varot tikt galā Jaguar 860.
Ja kombaina produktivitāte vidēji ir mazāka par 50%, tad šādu apjomu var novākt tikai 10,5 dienās. Tādējādi lopbarība, kas jau novākta astotajā dienā, radīs 0,2 litru piena zaudējumu dienā; devītajā dienā novākta – 0,4 litrus; 10. dienā – 0,6 litrus, bet 11. dienā – jau 0,8 litrus.
Ja šos skaitļus pārnes uz visu ganāmpulku, gada zaudējumi kopumā sasniegs 27,2 tūkst. litru piena (22,7 litrus no govs).
Sagatavotās lopbarības kvalitāte ir galvenais rentabilitātes paaugstināšanas faktors lopkopībā. Un viens no galvenajiem veiksmes faktoriem – pareiza pļaujas laika izvēle un visu lopbarības sagatavošanas darbu veikšana maksimāli īsos termiņos. Ja ganāmpulkā ir tūkstotis vai vairāk govju, tad, protams, bez augstražīgas tehnikas neiztikt.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
