Ātrāk atgūties pēc saaukstēšanās 0
Slimošana organismam ir liela slodze un atņem ļoti daudz enerģijas, tādēļ vēl vairākas nedēļas pēc tam cilvēks jūtas vārgs un izsīcis. Kā sevi stiprināt un atgūt labo pašsajūtu?
Spēks dabas produktos
“Ja bijusi augsta temperatūra, nebūtu pareizi doties uz darbu pirmajā dienā, kad temperatūra atkal ir normāla. Ja iesnas mazinās, nepievienojas klepus un pašsajūta ir uzlabojusies, vēl vismaz trīs vai pat piecas dienas jāpavada mājās,” norāda ģimenes ārste un apiterapeite Ilona Radziņa. Jau slimošanas laikā var lietot propolisu pa divām kapsulām vienu līdz divas reizes dienā. Pēc tam – bišu maizi pa vienai tējkarotei ar kaudzīti divreiz dienā, bišu māšu peru piena tabletes – pa vienai divreiz dienā vai ziedputekšņus medū – pa vienai tējkarotei divreiz dienā.
“Slimības laikā notiek visu organisma spēku mobilizācija – ļoti aktīvi sāk darboties vielmaiņa un imūnā sistēma, pieaug organisma enerģētiskās un izejvielu vajadzības, taču apetīte samazinās,” skaidro uztura speciāliste Guna Havensone.
“Tādēļ pastiprināti tiek iztukšotas organisma vitamīnu, minerālvielu un olbaltumvielu rezerves, it īpaši, ja paaugstināta temperatūra turas vairākas dienas.”
Olbaltumvielu rezervju atjaunošanās noris pakāpeniski. Ja drudzis bijis trīs dienas, tad 10 – 11 dienas jālieto uzturs ar pietiekamu kaloriju daudzumu, neaizmirstot par pilnvērtīgiem olbaltumvielu avotiem – liesu gaļu, zivīm, biezpienu, arī sūkalu olbaltumvielu koncentrātu “Piena spēks”. Jālieto augļi un dārzeņi, kuros ir daudz C vitamīna, – atveseļojoties tas dienā jāuzņem ap 200 mg. Svarīgs mikroelements, kas nodrošina imūnos procesus, ir cinks. To satur zivis un citas jūras veltes, ķirbju sēkliņas un pupiņas. Ieteicami probiotiķi – labās baktērijas, kuras katru dienu jāuzņem ar skābpiena produktiem.
Kustēties vajag, bet pamazām
Sporta ārste Sandra Rozenštoka uzskata, ka pēc temperatūras normalizēšanās vēl vienu divas nedēļas organismam vajadzīgs miera režīms, pilnvērtīgs uzturs un labs miegs.
Pēc tam pakāpeniski var atsākt fiziskās aktivitātes – sākumā slodzes ilgumam un intensitātei jābūt samazinātam uz pusi. Pirmo divu nedēļu laikā vēlams vairāk pievērsties pastaigām un nūjošanai. Ierastajai rīta rosmei sākumā arī jābūt tikai 5 – 10 minūtes ilgai, pēc tam var pakāpeniski palielināt gan vingrojumu skaitu, gan intensitāti.
“Jānovērtē sava pašsajūta slodzes laikā, tūlīt pēc slodzes un vēl divas stundas pēc tam. Tiem cilvēkiem, kam bijis paaugstināts asinsspiediens, vajadzētu izmērīt arī to. Ja pēc treniņa seja kļuvusi sārtāka nekā citkārt, sirds sitas ātrāk, sāk trūkt elpas, ceļas asinsspiediens – slodzes intensitāte jāsamazina,” norāda sporta ārste.
Vingrinājumi ar zemu slodzi veicina organisma apgādi ar skābekli.
Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Tatjana Eglīte atlabšanas laikā iesaka veikt plaukstu un pēdu masāžu, jo saskaņā ar Austrumu medicīnas atziņām tieši tajās atspoguļojas viss cilvēka ķermenis. Ieteicama masāža ar dvieli, ko var veikt gan pēc Ineses Ziņģītes metodes, gan vienkārši norīvējot muguru vispirms ar mitru, bet pēc tam ar sausu dvieli. Tas stimulē visu iekšējo orgānu darbību. Pret ūdens procedūrām viņa mudina izturēties ļoti piesardzīgi un baseina apmeklējumu atsākt ne agrāk kā pēc divām nedēļām. Tradicionālā latviešu pirtiņa nevarētu kaitēt, ja pirmajā reizē pēc slimības pirts procedūru neveiks ar pilnu jaudu.
