“Ātrajiem” kredītiem rosina noteikt “griestus” 215 eiro apmērā 0
Finanšu ministrija (FM) rosina noteikt “griestus” ātrajiem īstermiņa kredītiem 215 eiro apmērā, proti, “ātrais kredīts” līdz 30 dienām, kuru paredzēts atmaksāt vienā maksājumā, nevarēs pārsniegt pusi no minimālās algas, kas šobrīd ir 430 eiro, ceturtdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Tāpat FM rosina aizliegt pagarināt ātrā īstermiņa kredīta atmaksas termiņu vairāk nekā divas reizes. Šim risinājumam piekrīt arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas praksē redz, ka cilvēkiem grūtības sagādā prasība aizdevumu atmaksāt vienā reizē.
“Tāpēc, ka tev visa summa uzreiz ir jāatmaksā. Ja to nevari izdarīt tajā brīdī, tev atliek tikai viena iespēja, kura tiek piedāvāta – pagarināt šos kredītus,” secina PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa. Viņa uzskata, ka būtu jānodrošina, lai cilvēki pēc iespējas vairāk ņemtu kredītus ar grafiku.
Lai mazinātu iedzīvotāju masveida nokļūšanu parādu jūgā, politiķi atkal ķērušies pie patēriņa kredītu nozares reformēšanas. Visas iesaistītās puses atbalsta ideju par iespēju ļaut tirgus dalībniekiem apmainīties ar kredītu informāciju, bet nav vienprātības diskusijā par likmju ierobežošanu.
Bankas kopā ar nebanku aizdevējiem – Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociāciju – aicinājušas politiķus nodrošināt iespēju apmainīties ar informāciju par labiem un arī sliktiem kredītiem, kā arī noteikt, ka informācija par visiem kredītiem jāņem vērā, sniedzot jaunu aizdevumu. „Pie visām problēmām, kas netiek savlaikus risinātas, diemžēl veidojas situācija, ka kaut kādā brīdī vienīgā izeja ir ļoti kardināli risinājumi. Mēs ceram, ka vēl ir iespējams saprātīgā veidā sakārtot patēriņa kreditēšanu,” saka Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa.
Vienīgais, par ko vēl jāvienojas – kurš būs datu devējs – Latvijas Bankas Kredītu reģistrs vai banku izveidotais Kredītinformācijas birojs. “No savas puses redzam, ka Kredītinfomācijas birojā ir krietni vairāk informācijas ne tikai par kredītsaistībām, arī nenomaksātiem rēķiniem, arī informācija par ienākumiem, kas ir būtiska sastāvdaļa, lai vērtētu patērētāju maksātspēju,” uzskata Ekonomikas ministrijas Konkurences, patērētāju tiesību nodaļas vadītājs Didzis Brūklītis.
Politiķi aicina būtiski samazināt un līdz 25% gadā ierobežot arī kredītu likmi, kas nozīmētu ātro kredītu nozares iznīdēšanu. Lai arī FM izveidotā darba grupa neatbalsta šādu scenāriju, jo tad varētu „zelt” nelegālā augļošana, vienlaikus diskusija par likmju samazināšanu būs. „Mēs atbalstām būtisku likmju samazināšanu, tādu, kas būtu salāgojama arī ar likmēm, kādas piemēro kaimiņvalstīs. Redzam, ka Igaunijā joprojām ir vidēji uz pusi mazākas likmes nekā Latvijā,” LNT rīta ziņu raidījumā “900 sekundes” skaidroja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Tikmēr nozares pārstāvji ir kritiski, jo jau pēc iepriekšējās likmju ierobežošanas no tirgus pazuda mazie aizdevumi uz dažām dienām.
Komercbanku asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka parādnieku skaits ar kavētām parādsaistībām, kas pārsniedz 200 eiro, ir aptuveni 170 000.
