“Ātrajā palīdzībā” pensionējas 77 ārsti, vietā nāk arī nesertificēti speciālisti 0
No šā gada sākuma līdz augustam, izmantojot ilgi gaidītā likuma dotās iespējas, 77 neatliekamās medicīniskās palīdzības sertificēti ārsti un ārstu palīgi devušies izdienas pensijā. To var darīt, ja sasniegts 55 gadu vecums, ja neatliekamās medicīniskās palīdzības struktūrās ir nostrādāti ne mazāk kā 20 gadi, no kuriem pēdējie pieci tieši neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Šo pieredzējušo mediķu atstātais “caurums” nav aizpildīts, kā to prasa valdības pieņemtie noteikumi – ar sertificētiem speciālistiem. Kaut gan ātrās palīdzības brigādē, kurā ir divi mediķi un šoferis, vienam medicīnas darbiniekam – ārstam vai ārsta palīgam – noteikti ir jābūt sertificētam, tomēr lielā kadru trūkuma dēļ to nav iespējams nodrošināt. Reģionos mediķu mainība nav tik jūtama, bet to nevar teikt par Rīgu, kur ir daudz plašākas labāk atalgota darba iespējas.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu un feldšeru (tagad viņus moderni dēvē par ārsta palīgiem) lielā darba pieredze un spēja ātri reaģēt visdažādākajās situācijās pacientiem deva sajūtu, ka viņi ir drošās rokās. Vai tagad, pēc pieredzējušo kolēģu aiziešanas pelnītā atpūtā, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) nav radušās problēmas? Kad to gribu noskaidrot sarunās ar pašiem ikdienas darba darītājiem – NMPD Rīgas reģionālā centra mediķiem – izrādās, ka viņiem aizliegts runāt! NMPD brigāžu atbalsta centra “Krasts” vadītāja Ņina Kalvāne man paskaidro, ka Rīgas reģiona centra vadītājs Aksels Roshofs esot izdevis rīkojumu, kas aizliedz sniegt jelkādu informāciju žurnālistiem. Kad to saku NMPD vadītājai Sarmītei Villerei, viņa tam netic (pats A. Roshofs patlaban ir devies atvaļinājumā).
Tomēr par iestāžu vadītāju bailēm – “ka tik padotie nepasaka kaut ko nepareizi” – liecina arī šis fakts, ko man neoficiālās sarunās pauda mediķi. Kāds nesertificēts ārsta palīgs intervijā Latvijas Radio bija uzdrošinājies pastāstīt, ka diennaktī mēdzot būt pat 20 izsaukumi, kad “mēs no mašīnas neizkāpjam”. “Ir izsaukumi, kur tu atbrauc un nesaproti, no kura gala vispār klāt ķerties tam visam. Tā ka viegli nav. Darbinieku rotācija ir milzīga,” stāstījis mediķis. Pēc tam viņa publiskā izrunāšanās nosodīta Rīgas reģionālā centra vadības līmenī, jo puisis paudis savu subjektīvo viedokli, kas, vadības izpratnē, esot bijis maldinošs.
Tikai pēc tam, kad apelēju pie vārda brīvības, pie tā, ka NMPD galu galā ir valsts pārvaldes struktūra, man ar S. Villeres atļauju izdodas satikt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķus, kuri tagad strādā pieredzējušo kolēģu vietā.
PILNU RAKSTU LASIET 31. OKTOBRA “LATVIJAS AVĪZĒ” VAI E-IZDEVUMĀ!
