“Domāt pozitīvi, būt gaišiem. Galvenais – veselība, pārējo nopelnīs, īpaši aktuāli tas ir šajā laikā!” Saruna ar brāļiem Šiciem 4
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kamaniņu sporta ekipāža Andris un Juris Šici aizvada 18. kopīgo sezonu, bet pirmo reizi Pasaules kausā atrodas pašā virsotnē – viņi ir kopvērtējuma līderi. Šo pozīciju brāļi ieņem, sākot ar otro posmu, nu jau aizvadīti pieci. Divas uzvaras, divas otrās un divas trešās vietas, tikai reizi paliekot aiz goda pjedestāla.
Iespaidīga statistika pat par spīti tam, ka turpinās eksperimenti ar tehniku, lai labāko varējumu rādītu februārī Pekinas olimpiskajās spēlēs. Latvijas izlase šogad esot atradusi ļoti veiksmīgus risinājumus slieču apstrādē, un šobrīd par to skaļi nerunā, lai informācija nenonāktu nevajadzīgās ausīs. Saruna par sezonu un gatavošanos pāra piektajām olimpiskajām spēlēm ar vecāko brāli Juri Šicu.
Pasaules kausa līderi – tā arī jums pašiem droši vien ir neierasta sajūta?
J. Šics: Kad pirmo reizi līderu krekliņu dabūjām, bija šoks, jo šķiet, ka Latvijā neatkarības laikā esam pirmie kamaniņu sportā, kas startē šādā statusā. Pamazām ar šo sajūtu aprodi un pat palīdz, gribas ticēt, ka ātrums pielīp.
Klusais mērķis vienmēr ir bijis kausa kopvērtējums, bet šogad esam strādājuši pie tehnikas, lai sagatavotos olimpiskajām spēlēm, viss salicies tā, ka arī posmos iet labi. Tā jāturpina. Eksperimenti notiek, bet, ja jūtam, ka kaut kas nav, tad sacensībās nebraucam. Ja treniņos ir lēni, tad nav vērts to pašu secināt arī mačos, bet, ja treniņos parādās kaut kas interesants, tad pārbaudām tālāk, un līdz šim viss sanācis diezgan labi.
Kas jūsu arsenālā tehnikā ir mainījies salīdzinājumā ar pagājušo sezonu?
Ir vairāk slieču ar dažādām ģeometrijām, tur diezgan daudz investēts, pāris komplektu kronšteini, kas pielāgoti katrai trasei. Ir pilnīgi jauna kamana, trīs jauni ragu komplekti un trīs jaunas slidas, uz katru posmu kaut ko mazliet pamainām, esam braukuši ar pagājušās sezonas kamanu.
Tuvojoties Pekinai, gribam trāpīt, lai nav jālēkā, un ir tikai piebraukšanas vaina. Svarīgi testi ir šonedēļ Siguldā, paveicies ar laika apstākļiem – diezgan lieli mīnusi, kas Latvijā sen nav bijis. Mums ir iespēja šajā pārtraukumā notestēt visu, par ko šaubāmies, jo vienā dienā ir vairāk braucienu nekā divās nedēļās Pasaules kausos kopā. Ceru, ka pēc iegūtajām atziņām čupiņa ar tehniku uz sezonas otro pusi paliks mazāka.
Kā ir no braukšanas viedokļa – esat savā labākajā formā?
Esam diezgan labi, forma nāk ar katru braucienu, parasti vislabākās sajūtas ir sezonas beigās, kad jūti katru niansi. Uzskatu, ka ir labi, bet labākā būs sezonas beigās, un cerams – olimpiskajās spēlēs.
Olimpiskajā Jaņcjinas trasē bijāt trešie. Ko sapratāt šajos mačos?
Sapratām, ka jāstrādā, vēl mazliet pietrūkst. Jāatrod vismaz pāris desmitdaļas. Pēc tam uz Soču posmu pamainījām tehniku un mazliet uzlabojās, tādā salikumā mums Ķīnā nesanāca nobraukt. Ja tehnika rādīs, ka skrien un ir konkurētspējīga, tad būs jāiet arī Ķīnā.
Ķīnā starp ekipāžām bija visnotaļ liela laika starpība, sestā vieta no uzvarētājiem atpalika vairāk nekā sekundi. Jaunā trase vēl nav īsti apgūta?
Braucienu skaits bija liels, nepilnas trīs nedēļas. Parasti pasaules spice un ne tikai jaunu trasi apgūst diezgan ātri, iepriekšējā sezonā notika posms Sanktmoricā, kur bija startējuši tikai juniori un jaunieši, pieci treniņu braucieni un sacensības. Ķīnā bija gandrīz 30 braucieni. Varbūt kaut kas nesanāca, jo tas ir sezonas sākums un vēl nav sacensību pieredzes. Jāskatās, kāda trase būs februārī, jo katru dienu to laista, gatavo. Nav noslēpums, ka ķīnieši bobslejā un skeletonā pretendēs uz medaļām, tāpēc mēģinās trasi maksimāli pielāgot tiem sportistiem, mums būs pēc iespējas ātrāk jāmēģina adaptēties jaunajiem profiliem.
Šosezon uz pjedestāla kāpušas jau deviņas ekipāžas, iepriekšējā sezonā bija septiņas. Konkurence palielinājusies?
Ir blīvi rezultāti, Altenbergā trīs ekipāžas no pjedestāla atpalika pāris sekundes simtdaļas. Neviens nav snaudis, olimpiskā sezona, gatavojas ar īpašu atbildību un cīnās līdz galam. Jāņem vērā atlases sistēma – tikai četras valstis varēs sūtīt divas ekipāžas uz Pekinu, par šīm vietām arī notiek cīņa, un nevienam nekas nav garantēts.
Gribas ticēt, ka Latvijai būs divas ekipāžas, Mārtiņš Bots un Roberts Plūme ir diezgan labi, sākumā bija dažas neveiksmītes, trauma, bet Eiropas trasēs viņi vairāk startējuši, tāpēc ceru, ka kvalificēsies. Agrāk olimpiskajās spēlēs bija 20 divnieki, tagad kvota samazināta līdz 18.
Altenbergā pārtrūka jūsu pjedestālu sērija. Kas tur notika?
Daļēji kļūdījāmies ar slieču apstrādi, gaidījām laiku, kāds bija svētdien, – salu, bet temperatūra bija tuvu nullei un mitrums. Otrs faktors – bija nopietna apspriede ar treneri, pēc grafika iekrita, ka jābūt smagākai fiziskajai treniņu nedēļai – divas svaru zāles, kas iedzen bedrē. Altenbergā vajag labu startu, bet tur bijām uz noguruma fona, un sākumā zaudēto īsā trasē nevar atgūt. Plāns ir labākajā formā būt februārī.
Vai jūti, ka šobrīd konkurenti uz jums skatās vēl niansētāk – ko Šici atraduši?
Digitālā spiegošana notiek visu laiku, fotoaparāti, telefoni, arī mēs nesnaužam. Domāju, ka nokopētais ir vēsture – esi pienācis klāt, bet nevari būt labāks. Jābūt kreatīvam, pašam kaut kas jāizdomā, jāatrod nianse, kur iegūt laiku. Speciāli atklāti neviens kamanas nerāda, stāv maisos iepakotas, tik daudz, cik sacensībās no videokamerām, fotogrāfijām var kaut ko uzzināt. Ir daudz jauninājumu arī citiem. Ir respekts – mēs visu karjeru esam respektējuši vāciešus, austriešus, tagad arī viņi mūs.
Visai Latvijas izlasei tehnika šosezon iet labi. Ko interesantu esat atraduši?
Tas nenotiek pēkšņi, kopš Phjončhanas olimpiskajām spēlēm 2018. gadā ir sistemātiski strādāts, vairāk kopā kā komanda, piesaistīti līdzekļi no valsts un sponsoriem, vairāk investēts tehnikā, bet summas negribu saukt, zinu, ka ir ļoti lielas. Riskējam, meklējam. Pieslēgusies Rīgas Tehniskā universitāte, vēl dažādi cilvēki, kas ar idejām nāk. Saliekot mūsu, viņu prātus, aprēķinus, esam atraduši knifiņus, kas dod labus rezultātus. Ikviens izlases sportists šobrīd var izbraukt medaļu cienīgu rezultātu.
Tostarp progress arī slieču apstrādē?
Jā, tur ir daudz interesanta, bet to izstāstīšu pēc spēlēm. Pagājušajā sezonā to nelietojām, ir pavisam cita tehnoloģija, ilgs gatavošanas process. Tas nenāk no universitātes cilvēkiem, paši atradām – skatoties uz citu sportistu slidām, ieraudzījām, ka citādi izskatās, un sākām pētīt, kas tas ir, beigās arī atradām.
Esat testējuši, cik jums tas finišā dod laika izteiksmē – simtdaļas, desmitdaļas?
Grūti pateikt, pēdējos divus gadus neesam bijuši Somijā, kur agrāk braucām uz slieču testu aparātu – tur pasaka, cik katra smēre iegūst vai zaudē. Bet testējam sacensībās, ir rezultāts.
Kāda šosezon ir sadzīve sezonas laikā, iepriekš katra komanda bija sadalīta trijās daļās?
Komanda ir viena, bet nav mainījies, ka gan iebraucot, gan izbraucot jāveic kovida testi. Ķīnā bija vēl trakāk – katru dienu piecos no rīta testēšana. Man nebija grūti – nododu testu un eju atpakaļ gulēt līdz astoņiem, pat īsti nepamodies. Pie visa pierod, pielāgojas, un tas nešķita nekas tāds. Divas reizes ar Andri esam bijuši Ķīnā, deviņus kilometrus no viesnīcas bija Lielais Ķīnas mūris un vēl citi apskates objekti, bet esam redzējuši Pekinas lidostu, viesnīcu ar žogu, trasi un autobusu.
Citkārt jaunā valstī, kad ir laiks, šo to apskati, bet tur nekā tamlīdzīga. Jāsaprot arī ķīnieši, ierindas cilvēkiem tur ir 21 dienu jāievēro karantīna, sportistiem pieļauti izņēmumi. Eiropā nav aizliegts iet ārpus burbuļa, aiziet uz veikalu, bet redzu, ka sportisti to nepraktizē, katram ir savi mērķi un lieku reizi nekur neejam, pasūtām internetā. Vācijā dāvanas pasūtījām internetā, piegādāja paciņās uz viesnīcu.
Ko tu novēlētu Latvijas tautai Ziemassvētkos?
Domāt pozitīvi, būt gaišiem. Galvenais – veselība, pārējo nopelnīs, īpaši aktuāli tas ir šajā laikā.
Ko sagaidi no nākamā gada?
Lai patīkami pārsteidz, labāk, nekā cerēts.
