“Atrados vietā, kurā negribēju, lai kāds zina, ka esmu, bet manu mašīnu nofilmēja…” Vai automašīnu drīkst filmēt bez īpašnieka atļaujas?
38
Kopš datu regulas ieviešanas pagājis jau kāds laiks, vairs šīs prasības nevienu pārlieku nesatrauc, esam pieraduši pie jaunas kārtības un personas datu aizsardzības, tomēr laiku pa laikam jau kāds jautājums rodas. Piemēram, vai aizsargājami dati ir arī automašīnas numurzīme?
Jautājums kādam lasītājam radies pavisam konkrētā, neveiklā situācijā… Kāds nofilmēja viņa auto vietā, kurā viņš negribēja būt redzams.
Lasītājs raksta: “Kā gadījās, kā ne, bet kādā dienā atrados kādā vietā, kurā negribēju, lai kāds zina, ka esmu, jo tas saistīts ar manu veselību. Un notika sakritība, ka tieši todien manu auto šajā konkrētajā vietā nofilmēja televīzija. Pats nebiju automašīnā, taču mašīnas marka un numura zīme bija skaidri saskatāma, tika pārraidīta ziņās. Tas man radīja neērtības. Šajā kontekstā aizdomājos, vai automašīnas numurzīme arī nav sensitīvie dati? Vai mediji drīkst publicēt foto un video, kuros skaidri redzams automašīnas numurs? (Pat tad, ja it kā nav nekā sensitīva – vienkārši mašīna atrodas konkrētā stāvlaukumā.) Varbūt portāls var noskaidrot?”
Šo jautājumu uzdevām Datu valsts inspekcijas ekspertiem.
Izrādās, ka automašīnas valsts reģistrācijas numurs pats par sevi nav personas dati, ja vien tas nav tieši sasaistīts ar konkrētu cilvēku, piemēram, norādot īpašnieka vārdu, uzvārdu vai citu identificējošu informāciju. Un pat tad, ja pastāv iespēja šo numuru sasaistīt ar īpašnieku, tie noteikti nebūs sensitīvi dati*. Ja cilvēks uzskata, ka daži dati ir sensitīvi, tas nemaina normatīvajos aktos noteikto sensitīvo personas datu definīciju.
“Konkrētajā gadījumā, ja televīzijas sižetā redzama tikai automašīna ar skaidri salasāmu numura zīmi, tas pats par sevi nav uzskatāms par personas datu apstrādi. Turklāt, visticamāk, ka automašīna sižetā nonākusi nejauši un bez jebkāda nolūka pievērst uzmanību tās atrašanās vietai vai īpašniekam, jo sižeta fokuss, visdrīzāk, ir pavisam cits (ne konkrētais cilvēks, kuram pieder redzamā automašīna),” norāda Datu valsts inspekcija.
Medijiem nav pienākuma automātiski aizklāt numura zīmes, ja vien, piemēram, raksts nesatur papildu informāciju, kas ļautu nepārprotami identificēt īpašnieku un potenciāli radīt viņam kaitējumu.
Inspekcijā skaidro, ka situācijas var būt dažādas: “Par personas datu apstrādi varētu runāt tikai tad, ja mediji publiskotu automašīnas numura zīmi kopā ar īpašnieka vārdu vai citiem identificējošiem datiem. Piemēram, šis Audi ar Nr…. pieder Jānim Bērziņam, kurš ir skolas “X” direktors. Arī šādā gadījumā normatīvie akti nosaka, ka personas datu apstrāde žurnālistikas vajadzībām var būt atļauta, ja tā tiek veikta sabiedrības interesēs. Būtiskākais aspekts ir samērīgums starp personas tiesībām uz privātumu un sabiedrības tiesībām saņemt informāciju par nozīmīgiem notikumiem.
Ja automašīnas īpašniekam rada neērtības, kaitējumu vai kādu citu nodarījumu fakts, ka viņa transportlīdzeklis ar redzamu numura zīmi nejauši parādījies televīzijā, tas nebūs tiesību uz datu aizsardzību gadījums. Cilvēkam gan ir visas tiesības vērsties tiesā par savu citu tiesību aizskārumu, ja viņš spēj objektīvi pamatot, kāpēc tas radies.”
*Sensitīvie dati jeb īpašu kategoriju dati ir dati, kas ietver informāciju par personas rasi, etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, ģenētiskajiem un biometriskajiem datiem, veselības stāvokli vai personas seksuālo dzīvi un orientāciju.”
Šis raksts ir portāla LA.LV īpašums. Jebkāda veida satura pārpublicēšana, kopēšana, izplatīšana vai citāda veida izmantošana bez iepriekšējas rakstiskas atļaujas no LA.LV redakcijas ir aizliegta. Lai saņemtu atļauju pārpublicēt šo rakstu, lūdzu, sazinieties ar redakciju, rakstot uz [email protected].
