“Ātrā nauda” tiks kontrolēta 0
Ekonomikas ministrijā sagatavoti un Saeimā iesniegti Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, kuri paredz ierobežot ātro kredītu izsniegšanu iedzīvotājiem.
Kā zināms, pašlaik firmās ikviens var aizņemties naudu 15 minūšu laikā un pat neizejot no mājas – ar datora vai mobilā tālruņa palīdzību prasītā summa tiek pārskaitīta uz viņa bankas kontu. Pretim netiek prasītas ne izziņas par ienākumiem, ne galvojums, ne ķīla. Pēc Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas datiem, 2012. gadā šādi naudu aizņēmās 175 000 iedzīvotāju.
Ātro kredītu firmas jau aizdod vairāk naudas nekā bankas. Pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra ziņām, 2012. gadā firmās iedzīvotājiem izsniegti kredīti par 351,4 miljoniem eiro (247 miljoni latu). Bet Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati liecina, ka 2012. gadā bankās izsniegti patēriņa kredīti par 262,3 miljoniem eiro (184,4 miljoni latu).
Aizdot naudu neatmaksāsies
Ātro kredītu firmās satraukušies. Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane uzskata, ka, pieņemot šos likuma grozījumus, valsts regulētu šo kredītu izsniegšanas cenas, kas nozīmētu iejaukšanos uzņēmējdarbībā.
Iedzīvotāji vairs nevarēšot aizņemties nelielas summas uz laiku līdz 30 dienām, tāpēc ka klientu maksātnespējas novērtēšanas izdevumi, nodokļu un nodevu maksājumi pārsniegšot aizdevuma cenu. Pašlaik uz vienu dienu aizdodot, piemēram, 150 eiro, tā sauktā komisijas maksa ir 6,3 eiro. Ieviešot gada 100 procentu likmi, komisijas maksa būtu vien 0,27 eiro. Aizdodot 150 eiro uz mēnesi, pašlaik komisijas maksa ir 15 eiro. Bet ar 100 procentu likmi vien 8,34 eiro.
Aizņemsies ”melnajā tirgū”
Ja naudu vairs nevarēs aizņemties oficiāli reģistrētās firmās, tad, viņasprāt, cilvēki meklēs citus ceļus, kā ātri pie tās tikt. Uzplaukšot “melnais tirgus”. Pērn internetā jau esot parādījušies sludinājumi, kuros lūgts aizdot, piemēram, 150 latus, piedāvājot ieķīlāt savu pasi un solot pēc mēneša atdot 200 līdz 250 latus. Aizdevumus prasīšot ārzemju firmās, apejot Latvijā ieviesto kredītu izsniegšanas kārtību.
Bet ar kavējuma procentu ierobežojumu – līdz 18 procentiem gadā – tikšot veicināta vien bezatbildīga aizņemšanās. Pēc viņas domām, lielāki soda procenti paskubinās ātrāk atdot parādu. Pašlaik uz mēnesi aizņemoties 50 eiro, maksimālais sods par kavējumu ir 0,75% dienā jeb 111,2 eiro gadā. Ieviešot 18 procentu ierobežojumu, maksimālais sods par dienas kavējumu būšot vien 0,027 eiro jeb 10 eiro gadā. Firmām vairs neatmaksāsies izsniegt šādus kredītus.
Uzņēmuma “4finance” izpilddirektors Latvijā Toms Jurjevs apgalvo – tie esot mīti, ka kredītu ņēmēju maksātspēju nepārbaudot, tāpat tas, ka ātros kredītus izsniedzot naktīs. Tikai pavisam neliela daļa tiekot izsniegta no plkst. 21 līdz plkst. 24. Bet nakts vidū tos nevienam nedodot.
Ko teiks jaunais ministrs?
Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas juriskonsults Didzis Brūklītis šaubās, vai 15 minūšu laikā, turklāt vēlā vakara stundā, var pārbaudīt maksātspēju. Pašlaik šo kredītu izsniegšana no valsts puses būtībā nekā netiek uzraudzīta. Likuma grozījumi, par kuriem satraucas ātro kredītu firmās, tiek gatavoti, nevis lai jauktos uzņēmējdarbībā, bet lai radītu kreditēšanas pakalpojuma izmaksu un kavējuma procentu samērīgumu, veicinātu maksātspējas izvērtēšanu, taisnīgāku maksājumu dzēšanas kārtību.
Pašlaik šie likuma grozījumi atrodas Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Tajā gaidot, ko par tiem teiks jaunais ekonomikas ministrs un par ko spēs vienoties ar nozares uzņēmējiem. Agrāk iesniegtie likuma grozījumi, kuri Saeimā jau skatīti otrajā lasījumā, paredz noteikt pienākumu kredītu devējiem – iekams izsniegt kādam kredītu, novērtēt viņa maksātspēju. Pašlaik šis pienākums diezgan izplūdušā veidā ir Ekonomikas ministrijai pakļautā Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadlīnijās, kurām nav likuma spēka, tām ir tikai ieteikuma raksturs.
Bizness zeļ un plaukst
Publiski pieejamie dati liecina, ka ātro kredītu bizness zeļ un plaukst, tas strādā ar peļņu, no kuras diezin vai labprātīgi atteiksies.
Izmantojot internetu vai mobilo tālruņu īsziņas, 2012. gadā firmās tie izsniegti 163 miljonu eiro (114,6 milj. latu) kopsummā. Šie kredīti ir arī visvairāk kavētie – 33,3 procenti no visām saistībām. Kā piebilst Ekonomikas ministrijā, naudu kreditēšanai ar interneta un mobilo tālruņu palīdzību firmas ņem no bankām, dažreiz arī no firmu dibinātāju ieguldījumiem vai uzkrājumiem. Procentu apmērs, par kādu bankas aizdod firmām naudu, nekur netiek izpausts. Bet ņemot vērā Latvijas Bankas 2013. gada augustā sniegtos datus par vidēji svērtajām procentu likmēm latu kredītiem tā sauktajām nefinanšu sabiedrībām ar termiņu līdz vienam gadam un ar apjomu lielāku par vienu miljonu, kas ir 5,25% gadā, varot pieņemt, ka firmas aizņemas naudu no bankām ar procentu likmi par 6 līdz 12 procentiem gadā. Ja vidējā kredīta summa, ko izsniedz Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijā apvienotās firmas, ir 125 lati jeb 177,86 eiro vidēji uz 28 dienām, tad šāda aizdevuma likme ir 120 procenti, bet gada procentu likme – 230,33%. Tādējādi salīdzinot procentus kredītu ņēmējiem ar tiem, par kādiem firmas aizņemas naudu bankās, starpība ir 10 līdz 20 reižu.
Uzziņa
Ekonomikas ministrijā sagatavotie likuma grozījumi paredz:
* par 100 eiro lielākiem kredītiem gada procentu likme nepārsniedz 100 procentus;
* kredītu kavējuma procenti nepārsniedz 18 procentus gadā;
* aizliegumu izsniegt kredītus naktīs – no plkst. 23 līdz plkst. 7;
* ja kredīts izsniegts uz termiņu, ilgāku par mēnesi, tad tas atmaksājams pa daļām.
Agrāk Saeimā skatītajos likuma grozījumos, kurus trešajā un galīgajā lasījumā varētu pieņemt, pats agrākais, februārī, tiek paredzēts, ka par 426,86 eiro (300 latiem) lielākiem aizdevumiem aizņēmējam jāuzrāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID), vai darba vietas izziņa, vai bankas konta izraksts.
Viedoklis
Banku augstskolas Finanšu katedras docents, ekonomikas doktors Uģis Zālītis: “No valsts budžeta interešu viedokļa raugoties, šādi ierobežojumi diezin vai būtu vēlami. Valsts kasē neieplūstu prāvas summas nodokļu un nodevu maksājumu veidā, arī par licencēm, kuras šīs firmas saņem šai uzņēmējdarbībai. Pieļauju, ka ierobežojumus varētu noteikt soda procentiem par kavētajiem maksājumiem – lai tie kredītu ņēmējiem nepieaugtu milzīgos apmēros, ka viņi nekad nespētu no tiem izķepuroties.
Būtisks jautājums, protams, ir – kura valsts iestāde un kā uzrauga šo nebanku kredītu devēju darbību? Taču tikpat liela nozīme ir cilvēku attieksmei pret aizņemšanos un dzīvošanu uz parāda. To jau redzam arī banku kreditēšanas praksē. Dažiem kredītu ņēmējiem pret saistību uzņemšanos un to pildīšanu tā ir ļoti nenopietna.”
