“Ātrā” nauda medicīnas iekārtām. Atsakās lemt par astoņu miljonu piešķiršanu veselības aprūpei 0
Vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atsacījās lemt par vairāk nekā astoņu miljonu eiro piešķiršanu veselības aprūpei, no kuriem gandrīz seši miljoni ir paredzēti medicīnas aparatūras iegādei Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS).
Lai iegādātos jaunas medicīniskās iekārtas priekšdziedzera un urīnpūšļa vēža ārstēšanai un diagnostikai, nepieciešami vairāk nekā trīs miljoni eiro, bet vēža ārstēšanas un diagnostikas rezultātu izvērtēšanai ar datortomogrāfu nepieciešami 2,5 miljoni eiro. Pārējā nauda tiek prasīta medikamentiem onkoloģisko slimību ārstēšanai, kā arī rindu mazināšanai oftalmoloģijas dienas stacionāros un sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Šie miljoni sākotnēji bija paredzēti hroniski slimu pacientu ārstēšanai, bet, kā ziņo Veselības ministrija (VM), šogad iztērēti tikai “2,7 miljoni eiro 6571 stacionēšanas gadījumam”. VM pārstāvji gan neinformēja Saeimas deputātus, ka hroniski slimo pacientu ārstēšanas programma ar tajā izdarītajām izmaiņām tika palaista tikai 1. augustā, kaut gan bija plānots to darīt jau aprīlī. Līdz ar to šos miljonus nebija iespējams tik ātri apgūt, un, lai novērstu līdzekļu neapguves risku Eiropas Komisijas pieļautās budžeta atkāpes ietvaros, valdība 28. augustā nolēma atbalstīt finansējuma pārdali un pieņēma protokolu uzdot VM iesniegt izskatīšanai šo priekšlikumu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, jo par naudas pārdali drīkst lemt tikai parlaments.
Komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) sacīja, ka viņš personīgi nejūtoties kompetents lemt par miljonu piešķiršanu universitātes slimnīcai aparatūras iegādei, jo viņš nespējot saprast, vai tā aparatūra patiešām ir vajadzīga. To spēj izvērtēt Sociālo un darba lietu komisija, kas ir saistīta ar veselības aprūpes jomu. Savukārt deputāts Renārs Putniņš (“Jaunā Vienotība”) uzskata, ka komisijai vajadzētu iepazīties ar veselības aprūpes reformu plānu, lai varētu salīdzināt, kā šī pēkšņā pārdale iet kopā ar ministrijas pārliecību, kur būtu jāinvestē.
VM valsts sekretāra vietnieks Āris Kasparāns gan centās oponēt, ka onkoloģija ir viena no četrām ministrijas izvirzītajām prioritātēm, tāpēc neesot šaubu, ka jaunas iekārtas ir izrautas no konteksta. Savukārt bijusī Valsts ieņēmumu dienesta direktore un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone aicināja rīkoties atbildīgi un pierādīt, ka finanšu līdzekļu pārdale patiešām ir saistīta ar veselības reformu.
I. Pētersone: “Kad darbojās premjera apstiprināta darba grupa par veselības finansēšanas jautājumiem, viens no punktiem, par ko tur vienojās, bija: pirms kaut ko jaunu iegādāties, jāpārbauda, vai tāda iekārta jau nav kādā citā ārstniecības iestādē un vai tā ir noslogota. Kā uzskatāms piemērs, tautas valodā runājot, ir nierakmeņu skaldītājs. Medicīnas sabiedrībai “ARS” ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par šo pakalpojumu. Šāda iekārta arī ir arī šajā projektā, kam paredzēta naudas pārdale. Apjautājos “ARS” vadītājam Andersona kungam par rindām – izrādās, tās ir tikai piecas dienas. “Tātad šim aparātam nav noslodzes, un vai tiešām mums ir jākonkurē savā starpā šādas iekārtas izmantošanā? Manuprāt, mums ir pietiekami daudz kur ieguldīt daudz stratēģiski svarīgākās lietās.”
RAKUS valdes pārstāvis urologs Vilnis Lietuvietis centās deputātus pārliecināt, ka lielākā valsts slimnīcā ir nepieciešama jauna aparatūra, ka daudzas iekārtas ir savu mūžu nokalpojušas. Pacientiem diagnozes tiekot uzstādītas ar 14 gadu vecu aparatūru. “Pēdējā gada laikā katra šī aparāta dīkstāve bija vidēji vienu mēnesi un prasīja lielus papildu ieguldījumus, kas atstājuši negatīvu finanšu iespaidu uz mūsu slimnīcas kopējo budžetu,” sacīja Lietuvietis.
Komisijas priekšsēdētājs Vucāns, cenšoties iedziļināties VM iesniegtajā skaitliskajā informācijā, salīdzinājis, ko lūdzis apstiprināt Ministru kabinets (MK) ar tiem dokumentiem, kas atsūtīti uz komisiju. Dažiem cipariem neejot gali kopā. Piemēram, MK protokollēmumā rakstīts, ka izmeklējumiem nepieciešami 34 940 eiro, savukārt klāt pievienotajā ministrijas izstrādātajā tabulā – 304 275 eiro. “Vai nu pārrakstot aizgājis greizi, vai ir kāds cits iemesls,” secināja Vucāns.
R. Putniņš rosināja naudas pārdales jautājumu apspriest Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē, kas notiks 19. septembrī.
