Mazā aptieciņa pārgājienam 0
Ja dodamies dabā, par nodrošināšanos ar medikamentiem daudz neprātojam. Tomēr, lai jaukos brīžus nesabojātu kāda negaidīta veselības liga, pavisam maza aptieciņa noderētu.
Vispirms jāpadomā, kur dosimies un ar ko nodarbosimies. Jāizvēlas atbilstošs apģērbs un apavi, rēķinoties arī ar laika apstākļiem.
Jānodrošinās ar pietiekamu negāzēta dzeramā ūdens krājumu, ko nepieciešamības gadījumā iespējams izmantot arī brūces skalošanai. Tie, kuriem jālieto zāles, nedrīkst tās aizmirst mājās, atgādina farmaceite Māra Segliņa.
Problēma Nr. 1 – noberzumi un tulznas
Noberztas kājas ir visai ikdienišķa liksta, no kuras pašu aizmāršības un nevērības dēļ bieži vien nespējam sevi pasargāt. Vairāk šī liga piemeklē tos, kam ir deformēta pēda. Tad jo īpaši jāgādā par ērtiem apaviem, lai slodze uz problemātiskajām vietām būtu mazāka. Taču, ilgi staigājot, noberzumā var iedzīvoties jebkurš, it īpaši, ja apavos ir kāds negludums vai iekritis gruzītis. Tad profilaksei noderēs prettulznu rullītis vai jau laikus uzlīmēts plāksteris.
Lielai tulznai vajadzīgs biezāks plāksteris, lai mazinātu spiedienu. Tas jālīmē uz tīras, sausas ādas, uz kuras nav sviedru vai krēma palieku. Uz kustīgām vietām vajadzētu piestiprināt elastīgo plāksteri, kas nedaudz pastiepjas un labāk turas. Dziedējošos plāksterus atstāj uz divām trim dienām, kamēr tie nokrīt.
Problēma Nr. 2 – brūces
Ja gadījies sagriezt kāju uz stikla, uzkāpt naglai vai citādi savainoties, cietušo vietu dezinficē un asiņošanu aptur, piespiežot ūdeņraža pārskābē samitrinātu tamponu vai stingri pārsienot. Ja asinis no savainojuma plūst spēcīgi un tas neizdodas, jāzvana ātrajai palīdzībai 113, kas ieradīsies palīgā vai vismaz pa telefonu konsultēs, kā rīkoties.
Pēdējā laikā pieejami saudzīgāki un modernāki dezinficējoši līdzekļi nekā ūdeņraža pārskābe vai joda un briljantzaļā šķīdums – gan gela, gan aerosola veidā. Tie nekož un nenokrāso ādu. Lai brūci nevajadzētu aiztikt ar rokām, ērtāk lietot aerosolu.
Ar upes vai citu brīvdabas ūdeni brūci nevajag skalot, jo šādi var iedzīvoties infekcijā.
Ja nav marles saites, uzlīmē plāksteri. Jādezinficē arī nobrāzts ceļgals vai elkonis, taču to nevajag pārsiet, jo pārsējs pielips un, raujot to nost, kavēs dzīšanu. Jāatceras, ka, nobrāžot ādu krītot un saskaroties ar zemi, nepotētajiem ir risks saslimt ar stingumkrampjiem, tādēļ vajadzētu vakcinēties.
Meža dzīvniekus, pat pelīti, nedrīkst aiztikt – lai cik tie mīlīgi, var iekost, un tad būs nepieciešama mediķa palīdzība.
Jebkurā gadījumā, ja brūce nav dziļa, labāk to nepārsiet, lai piekļūtu gaiss un ātrāk dzītu.
Ārstējošu ziedi uz brūces drīkst klāt tikai tad, kad tā sākusi dzīt un veidojas rētaudi.
Problēma Nr. 3 – saules apdegums
Lai saulē neapdegtu, jālieto sev atbilstošs aizsarglīdzeklis jau pusstundu pirms došanās saulē, lai tas paspētu iedarboties. Dodoties pārgājienā, visdrošāk lietot aizsarglīdzekli ar SPF 50, it īpaši bālas un ļoti jutīgas ādas īpašniekiem.
Tas jāuzklāj viendabīgā kārtā visām ķermeņa daļām, tostarp ausīm, lai iedegums nebūtu plankumains un atsevišķas vietas tomēr neapsviltu. Aizsargkārtiņa ik pa laikam jāatjauno, it īpaši pēc peldes un slaucīšanās dvielī. Ūdensizturīgu krēmu ikreiz var neuzklāt no jauna, tomēr drošības labad to ieteicams darīt ik pēc pāris stundām.
Jāatceras, ka bērna ādiņai pieaugušo saules pretapdeguma krēms nav piemērots. Mazuļiem domātais mēdz būt zilganā tonī, kas palīdz to vienmērīgāk uzklāt.
Ja tomēr gadījies saulē apdegt, jācenšas ādu atvēsināt. Ja tuvumā ir aptieka, var doties pēc līdzekļa pret apdegumu, kas uzlabos pašsajūtu. Lai jau tā sakairināto ādu neaizskartu, labāk to izvēlēties aerosola formā. Nevajadzētu lietot krēmus, kas nav domāti šim nolūkam, citādi tikai traucēsim ādai elpot.
Atpūšoties var noderēt
* Dažāda izmēra plāksteri.
* Rokas un brūces dezinficējošs līdzeklis, ūdeņraža pārskābe un marles tamponi asiņošanas apturēšanai.
* Aukstuma aerosols sasitumiem, pretsāpju tabletes.
* Līdzeklis odu un citu kukaiņu atbaidīšanai un plāksteri, kas pēc kukaiņu kodumiem mazina niezi, atvēsina un nomierina ādu.
* Alerģijas slimniekiem – jau pārbaudīts antihistamīnu saturošs līdzeklis, ko pēc bites vai lapsenes dzēliena vēlams lietot gan iekšķīgi, gan ārīgi.
* Jutīga vēdera īpašniekiem aktivētā ogle vai cits medikaments pret caureju.