Sirdsmājiņas romantika. Kā pareizi izveidot sauso tualeti? 4
Mums ir koka un betona māja, vēlamies tās priekšā izveidot piebūvi darba drēbēm un sauso tualeti. Kā pareizi to ierīkot? Lija Jēkabpils novadā
Tualete – tas skan pārāk lietišķi. Sirdsmājiņa – jau romantiskāk. Par atpūtas istabu šo vietu dēvē angliski runājošie, jēdzienā ieliekot, šķiet, daudz plašāku saturu. Ja tā ir labiekārtota privāta telpa dabiskā vidē, apmeklētājam tur paveras iespējas gan apcerīgi putnu balsīs ieklausīties, gan nesteidzīgi grāmatu palasīt vai vismaz viedtālrunī pēdējos interneta jaunumus noskaidrot. Kad būvdarbi stāv priekšā, par mazmājiņas koncepciju vērts nopietni padomāt, lai pēcāk pašiem būtu bauda tur iegriezties. Vispirms gan dienaskārtībā ir tīri tehniskas lietas.
Slapjā vai sausā?
Pilsētnieki paraduši tašķīties ar ūdeni. Nu, ir mums vienalga, ka Āfrikā kamieļiem nav ko dzert. Arī lauciniekiem autonoma ūdensapgāde jau ir ierasta lieta, tikai centralizēta kanalizācija nav tik pieejama, tālab attieksme saprātīgāka. Kam līdzekļu pietiek, tie ierīko bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, nedomājot ar iespējamām apkopes problēmām nākotnē, un videi atdod dzidru ūdentiņu, kas nepiesārņo tuvāko upi vai ezeru. Ja pāris tūkstošu eiro nav pie rokas, paliek pie autonomas kanalizācijas: vienā slēgtā grodu akā vai tvertnē krāj biezumiņus, otrā satek šķidrumiņš, kas lēnām filtrējas gruntī. Vēl vienkāršākā versijā izrok bedri, sienas izbetonē vai izmūrē ar ķieģeļiem, bet apakšā vienkārši paber šķembas. Protams, risku daudz vairāk: aizsērēšanas briesmas nosēdumu dēļ, gruntsūdens līmeņa pēkšņas izmaiņas, nemaz nerunājot, ka vismaz reizi gadā jāsauc lielā muca, lai izsūknē pienesumu (ja šāds pakalpojums vispār ir pieejams!), vai arī pašam jāapgūst jaunas iemaņas, sakrāto izmantojot zemes auglības celšanai. Tas vien ir vesels piedzīvojums!
Sausās tualetes izvēlas ne tikai taupības dēļ. Tās neapšaubāmi ir videi draudzīgākas, jo nedz patērē, nedz īpaši piesārņo ūdeņus un šā iemesla dēļ ir populāras pat pārtikušajā Eiropā, īpaši Skandināvijā. Tiesa, tur tas jau ir dzīvesveids un attiecīgi arī sazarota industrija, kas piedāvā gan gatavas iekārtas, gan to komponentus, kā arī ekspluatācijā vajadzīgos materiālus, un tad interesenta rīcībā nonāk moderna biotualete, kurai vēl nepieciešama tikai mājiņa, ja negribas jau gatavu pirkt. Versijas ir dažādas, mūsu tradicionālajai izpratnei tuvākā ir kūdras komposta ražošana, kad vispār nekāda skalošana nenotiek. Ar rokturi pēc katras lietošanas iedarbina dozatoru, kas vienmērīgi izkaisa kūdras maisījumu, un pienesums pakāpeniski pārvēršas kompostā. Šķidrums galvenokārt iztvaiko caur ventilācijas cauruli, krājas speciālā tilpnē, ja tāda ir, vai arī nonāk zemē gluži tāpat kā mazāk civilizētajā pasaulē. Šis biotualešu veids ir ekoloģiski vistīrākais sausais variants, apkope atkarībā no lietošanas intensitātes un tvertnes tilpuma – ik pēc pāris mēnešiem līdz pat pusgadam un ilgāk.
Skaidrs, ka biotualetes ir nopērkamas arī Latvijā, sliktākajā gadījumā – internetā, un plašā spektrā pieejami arī speciālie līdzekļi, kas veicina kompostēšanu, novērš sliktās smakas un visādi citādi dara dzīvi brīnišķīgu. Jebkurā komplektācijā tas ir stilīgs pods ar rezervuāru, ko var nopirkt gan par astoņiem desmitiem, gan astoņiem simtiem eiro, turklāt kopā pienākumu turpmāk iegādāties ne tikai trīsslāņu tualetes papīru, bet arī kūdru un vēl šādus tādus preparātus. Un tomēr – ideja nudien nav peļama!
Bioloģiski ekonomiskais variants
Pirkt lētu biotualeti ikdienas vajadzībām diezin vai ir prāta darbs. Vienkāršāk izrakt bedri, ievietot ietilpīgāku plastmasas vai metāla tvertni vai arī rīkoties kā slapjajā variantā – izmantot grodus, betonēt vai mūrēt un pabērt šķembas, ja vien spēkā nav lokāls noteikums, ka tilpnei noteikti jābūt slēgtai. Viss atkarīgs no vietas un grunts, tās ūdeņu klātbūtnes un uzvedības gadalaiku mijās (vieglu konstrukciju var deformēt, saspiest, izcilāt), un to zina tikai pats saimnieks. Tilpnei faktiski ir obligāti tikai divi nosacījumi – lai labi vēdināma un viegli tīrāma! Pirmajā gadījumā tā ir ventilācijas caurule ar pretodu tīklu galā līdz sirdsmājiņas jumta korei, otrajā – cieši noslēgts paceļams vāks komposta ērtai savākšanai. Pārējais jau ir izdomas lidojums, tostarp mājiņas arhitektūra, dizains un aprīkojums.
Arī ekspluatācijas īpatnības ir viegli apgūstamas: sauju kūdras vēlams iebērt pēc katras lietošanas reizes. Vēl labāk, ja tai piejaukts biokompostētāja pulveris. Tad baktērijas tvertnes saturu ātrāk pārstrādā kompostā, un teorētiski arī smakas nav. Skandināvijā šim nolūkam izmanto kūdras un koka šķeldas maisījumu attiecībā 1 : 1. Aprēķins: kūdra labi uzsūc mitrumu, bet šķelda masu irdina. Kad tvertne pilna, saturu var lietot augsnes mēslošanai – iestrādāt ap augļu kokiem vai ogu krūmiem, pie dekoratīvo koku un krūmu stādījumiem. Iespējams, uz sakņu dobēm tomēr neliksim…
Šādā tualetē nedrīkst izmantot dezinfekcijas līdzekļus un agresīvus tīrīšanas līdzekļus, jo tad baktērijas aiziet bojā un klāt nepatīkamais aromāts. Šī ir galvenā problēma, kas uztrauc potenciālos sauso tualešu lietotājus. Preventīvi to spēj novērst tikai tilpnes un arī telpas efektīva vēdināšana – ne velti jau izsenis durvīs ir šī sirsniņa, kurai nav tikai dekoratīva, bet arī praktiska nozīme. Tagad prasības augušas – vēlams pakešu lodziņš ar vai bez aizkariņa, atverams tas nav, un gaisa apmaiņas arī vairs nav. Gluži kā dzīvoklī, kur ieliktie jaunie plastmasnieki. Tātad atliek paļauties tikai uz bioloģisko līdzekļu efektivitāti, meklēt to īsto un vienīgo, kas visu tur izdara gluži kā dūņas tajās smalkajās attīrīšanas iekārtās.
Interesantāk projektēt pašam
Parasti šo objektu novieto atstatus, būvdarbos izmanto to, kas palicis pāri no dzīvojamās mājas celtniecības, cenšoties tomēr veidot saskaņotu ansambli ar pārējām ēkām, suņa būdu ieskaitot. To panāk ar līdzīgām krāsām un arhitektūras līnijām, ar analogiem materiāliem, piemēram, jumta segumam. Lielākoties darina kokā, no brusām un dēļiem karkasam un apdarei. Aptuveni 300 eiro robežās korektas mājiņas var nopirkt arī gatavas – gan rūpnieciski ražotas, gan amatnieku izgatavotas, atliek vien aprīkot. Protams, tad atkrīt daudzas rūpes, taču zūd personīgās izpaušanās iespējas. Piemēram, principiāls ir troņa jautājums – meklēt sausajām tualetēm domāto keramikas podu, kas no parastajiem atšķiras tikai ar izvadu (nav līkuma un arī ūdens trauka, pret kuru muguru atspiest!), vai tomēr ļauties dēļu siltajam valdzinājumam un konstrukcijas šķietamākai stabilitātei (protams, arī vajadzīgs vāks!). No šā lēmuma atkarīgi pārējie risinājumi – vai viss būs pieejams rokas stiepiena attālumā, vai būs pietiekami daudz vietas, kur novietot pārējos piederumus, vispirms kūdras trauku ar beramo kausu.
Skaidrs, perfektā atpūtas istabā nepieciešams apgaismojums, arī ārpusē, tātad vismaz apsverama ir objekta elektrifikācija, rēķinoties gan ar spuldzītēm, gan rozeti, kurā, iespējams, ziemā nāksies sildītāju ieslēgt. Vēlme noskalot pirkstus ir vēl saprotamāka. Tādēļ vien ūdensvads nav jāierīko: pietiek ar to arhaisko bunduli, kam puļķītis apakšā (vēl varot kaut kur nopirkt!), un mazu izlietni, kam caurules gals tiek vismaz līdz spainim, ja slinkums noteci ārpusē izvadīt. Spogulis, plauktiņš, drēbju pakaramais šeit faktiski ir obligāts, varbūt arī skapītis, kur nolikt rezerves ziepes, lielos un mazos papīra ruļļus, lietošanas tehnoloģiskos preparātus un telpas tīrīšanas līdzekļus. Tā pamazām var nonākt arī līdz grāmatu plauktam un mākslas darbu reprodukcijām…
Protams, visas šīs idejas ir kritiski vērtējamas atbilstoši materiālajām iespējām, gaumes un humora izjūtai. Galu galā – nav jau guļamistaba, kur pavadām mūža lielāko daļu!
UZZIŅA
• Klasiskās sirdsmājiņas piedāvā daudzi ražotāji un individuālie meistari. Populārākie parametri: 1000x1000x2300 mm, rāmis izgatavots no 50×50 mm brusām, apšūts ar 19 mm spundētiem un beicētiem dēļiem. Vismaz idejas var smelties interneta vietnēs www.kokadarbi.lv, www.timbero.lv un citur.
• Biotualešu biznesā Latvijā redzamākā ir somu kompānija “Biolan Oy”, kas piedāvā arī kompostēšanas materiālus un piederumus. Tas ir ģimenes uzņēmums, šīs koncepcijas pamatlicējs Somijā, šī produkcija tagad pazīstama visā civilizētajā pasaulē. Protams, biotualetes plašā spektrā piedāvā arī daudzi citi ražotāji.
• Biokompostētāju tieši ar šādu nosaukumu ražo arī Latvijā firma “Bioefekts”, kūdra un šķelda pieejama visur. Avārijas gadījumiem, kad ventilācija vairs neuzveic smakas, noder, piemēram, brazīliešu “Biogron” biotabletes Toi-blet, kas nopērkamas SIA “Berģu placis” Rīgā. Labas atsauksmes par franču “Gamlen” tabletēm, ko tagad ražo A.S. “Bioarcus” Polijā. Latvijā tās izplata SIA “Jugris”, taču tikai pasta tirdzniecībā.
