Konditors Jānis Kairis un viņa desmit spēka avoti. Arī ritenis un kalni 0
Konditors Jānis Kairis kopā ar dzīvesbiedri Maiju pirms gada atvēra savu kafejnīcu “Kairi cafe”. Ir pieaugusi atbildība, taču vienlaikus vairojies prieks, ka vari būt pats sev saimnieks un kalps. Lai varētu izturēt lielo darba slodzi, ik pa laikam jāuzlādē baterijas.
Izbrīvē mirkli atelpai. Atkarībā no pasūtījumu daudzuma pie plīts sanāk stāvēt piecas, desmit, bet dažkārt, kad tuvojas svētki vai nedēļas nogale, pat 16 stundu dienā. Darbadiena man paiet uz kājām, turklāt diezgan lielā karstumā. Šis salikums veselībai nav tas labvēlīgākais, man jau ir bijusi varikozo vēnu operācija. Tā ir izplatīta konditoru un pavāru kaite, arī mana mamma, kura strādāja par konditori, no tās ir cietusi. Lai saudzētu kājas, cenšos darbadienas gaitā kaut uz mirkli apsēsties un atpūsties, bet ne vienmēr tas sanāk.
Pārvietojas ar divriteni. Uz darbu un no tā minos ar divriteni. Pārvietojoties ar to, var lieliski izvēdināt galvu, atbrīvoties no uzkrātā stresa, ieelpot svaigu gaisu, jo dienu pavadu telpās. Un tad gribas arī kārtīgi mīt pedāļus, lai izjustu ātrumu. Tas ir lielisks restarts.
Nedēļas nogalē kopā ar ģimeni – sievu, dēlu un meitu – bieži ar divriteņiem dodamies izbraukumā ārpus pilsētas. Dzīvojam Pārdaugavā, tāpēc riteņošanas galamērķis pārsvarā ir Jūrmala, citkārt – Babīte vai Tīraine. Esam pabijuši daudzos tāspuses mežos un pļaviņās. Atrodam kādu jauku vietiņu, kur apstāties, un sarīkojam pikniku. Lai arī esmu diezgan lielā miega badā, vienīgo brīvdienu – svētdienu – negribas nogulēt.
Dodas dabā. Garākus ceļa gabalus mērojam ar automašīnu, Latviju esam izbraukājuši krustu šķērsu. Ja ir vairāk laika, nakšņojam viesu namos vai teltīs, bet parasti tas ir vienas dienas ceļojums. Tā ir iespēja ne vien apskatīt skaistas vietas, bet arī pabūt kopā ar ģimeni, mierīgi aprunāties, kam ikdienā ne vienmēr atliek laika.
