Atpērkot VID ēku, iekrīt parādos 39
Par 21,5 miljoniem eiro no Krievijas miljonāra Viktora Vekselberga atpērkot uzņēmuma “Biroju centrs Ezerparks” 68,5% kapitāldaļas, Finanšu ministrijai pakļautās valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) personā valsts ieguvusi īpašuma tiesības uz Rīgā, Talejas ielā, uzcelto ēku, kurā kopš 2014. gada ievācies Valsts ieņēmumu dienests (VID). “Latio” pērn šīs kapitāldaļas novērtējusi par 21,71 miljonu eiro. Taču valsts nopirkusi ne tikai uzņēmuma kapitāldaļas, bet arī tā parādus ap 60 miljonu eiro apmērā.
Cik patiesībā valstij izmaksājusi un cik pēc esošās tirgus vērtības maksā VID vajadzībām celtā un aprīkotā septiņstāvu ēka ap 40 000 kvadrātmetru kopplatībā un trim hektāriem zemes?
Līgums par 300 miljoniem
Valsts amatpersonas apgalvo, ka šis darījums valstij esot izdevīgs. Vairs nebūs saistoši pirms diviem gadiem VNĪ un SIA “Biroju centrs Ezerparks” savstarpēji noslēgtā līguma noteikumi, kas cita starpā paredz uz 30 gadiem nomāt VID aizņemtās telpas, ik gadu valstij maksājot privātuzņēmumam par to prāvas summas. No 2014. gada līdz šā gada 31. janvārim tikai par telpu nomu vien valsts jau samaksājusi 13 383 921 eiro, tātad gan Vekselbergs, gan viņa interešu pārstāvji Latvijā jau paguvuši krietni nopelnīt.
Tā kā VID ēku līdz šim nomāja par 13,3 eiro kvadrātmetrā mēnesī, var izrēķināt, ka nomas maksa bijusi 6 384 000 eiro gadā. Teorētiski, pēc šī nomas līguma tādējādi tikai par telpu nomu vien 30 gados valstij būtu jāsamaksā aptuveni 192 miljoni eiro.
Citi avoti vēsta, ka patiesībā vēl vairāk. Pēc aģentūras LETA ziņām, VID administratīvās ēkas telpu nomas un apsaimniekošanas maksai, arīdzan apdrošināšanai nepieciešami 8 923 436 eiro gadā. Savukārt VID izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem 2016. gadam un turpmāk plānoti 1 368 579 eiro gadā. Sareizinot 8,9 miljonus ar 30, summa ir vēl iespaidīgāka – tikai vienas valsts pārvaldes iestādes ēkas uzturēšanai jāiztērē ap 10,3 miljoniem eiro gadā. Ja paliktu spēkā VNĪ un SIA “Biroju centrs Ezerparks” noslēgtais līgums – tad ap 300 miljoniem eiro 30 gados.
Izdevīgs darījums?
Valsts amatpersonas tagad apgalvo, ka pārtrauktais līgums turpmāk ļaušot samazināt ar ēkas uzturēšanu saistītos izdevumus līdz 11,2 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Iznākumā valsts budžetā būšot ietaupījums vidēji līdz 1,2 miljoniem eiro gadā.
Vai valstij šis darījums patiešām būs tik izdevīgs, par to liek šaubīties gan tā slepenība, kā pērn valdības sēdē tika lemts par kapitāldaļu atpirkšanu, gan ieraksti zemesgrāmatā. Tie liecina, ka VID ēka un zeme ir ieķīlāta kā nodrošinājums SIA “Biroju centrs Ezerparks” diviem agrāk paņemtiem kredītiem “Nordea bankā”, viens – 59,99 miljoni latu jeb 85,3 miljoni eiro, otrs 3,471 miljons latu jeb 4,9 miljoni eiro apmērā.
Iznākumā valsts nopirkusi ne tikai uzņēmuma “Biroju centrs Ezerparks” kapitāldaļas, bet arī tā parādus – “Nordea bankai” vēl nesamaksāto kredītu daļu ap 60 miljonu eiro apmērā. Tādējādi tiem 21,5 miljoniem, kuri izdoti par “Biroju centra Ezerparks” kapitāldaļu iegādi, jāpieskaita šis ap 60 miljonu lielais parāds. Iznākumā valstij šis pirkums ir par vairāk nekā 80 miljoniem eiro. Pieskaitot tiem par nomu jau samaksātos 13 383 921 eiro, izdevumi sasniedz aptuveni 95 miljonus eiro.
Valsts kontroli neklausījās
Par valstisko izdevīgumu, par ko tagad amatpersonas pūlas iestāstīt sabiedrībai, ļoti jāšaubās, iepazīstoties ar 2011. gada 3. oktobrī publiskoto Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu. Tajā nepārprotami norādīts, ka Finanšu ministrijas atbalstītā VNĪ līdzdalība kopuzņēmumā “Biroju centrs Ezerparks” nav attaisnojama. Toreiz VK brīdināja, ka VNĪ pārstāv pretējas intereses – sagādāt VID vajadzībām telpas par iespējami zemāku cenu un vienlaikus gūt peļņu kopuzņēmumā. Ministrijas un VNĪ lēmumi un darbības liecinot, ka VID izvietošana vienuviet, Talejas ielā 1, neparedz sasniegt šo mērķi ar iespējami mazākiem izdevumiem.
VK secināja, ka valdības pieņemtais lēmums atbalstīt VID ēkas būvniecību pieņemts, balstoties nevis uz precīziem aprēķiniem, bet uz FM sagatavotiem pieņēmumiem. Tātad jau no ieceres iesniegšanas valdībai nevienam nav bijis skaidrs, cik patiesībā maksās tās īstenošana. Savulaik finanšu ministrs Oskars Spurdziņš solīja Aigara Kalvīša vadītajai valdībai, ka VID ēkas apsaimniekošana maksāšot 4 miljonus eiro gadā, gandrīz trīs reizes mazāk, nekā vēlāk atklājās patiesībā. Diemžēl arī šis VK ziņojums un secinājumi, uz nebēdu šķērdējot valsts naudu, palika bez ievērības.
Maksa par tuvredzību
Šie 95 miljoni eiro patiesībā ir maksa par bijušo valdības vadītāju, finanšu ministru, VNĪ amatpersonu politisku tuvredzību, bezatbildību un nekaunību, par ko kārtējo reizi būs jāsamaksā nodokļu maksātājiem.
Mēģinot izsekot gan šim, gan agrāk par desmitiem un simtiem miljonu eiro slepenībā veiktajiem darījumiem, tomēr rodas noturīgs iespaids, ka jaunās VID ēkas celtniecībā un apsaimniekošanā noteicošās bijušas nevis valstiskās, bet savtīgās intereses.
Uz VID jaunbūves rēķina krietni “uzvārījušies” visi, kuri laikus uzzināja par 2007. gadā toreizējā finanšu ministra Oskara Spurdziņa iesniegto priekšlikumu Aigara Kalvīša vadītajai valdībai uzbūvēt jaunu ēku VID vajadzībām. Tieši šajā galvaspilsētas rajonā savulaik par kukuļdošanu aizturētā bijušā VID Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča šķirtā sieva Ināra Vilkaste no divām privātpersonām nopirka ap 25 hektārus zemes. Pēc tam to par 42,3 miljoniem eiro nopirka bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra pārstāvētā SIA “Mežaparks SPV”, patiesībā Krievijas miljonārs V. Vekselbergs.
Darījumos ar Vekselbergu un SIA “Mežaparks SPV” būtībā uz vienu roku bijušas gan VNĪ amatpersonas, gan bijušie Ministru prezidenti Aigars Kalvītis un Ivars Godmanis, bijušie finanšu ministri Oskars Spurdziņš un Atis Slakteris, kuriem pirmajiem bija jāaizstāv valsts intereses, noraidot paredzēto VID ēkas celtniecību uz privātas zemes. Kā izskaidrojams, ka savulaik Privatizācijas aģentūra nodod šo zemi īpašumā Finanšu ministrijai, kura pēc tam vienā un tajā pašā dienā pārdod to domājamās daļās divām privātpersonām?
Kā izskaidrojams, ka starp vairākiem pretendentiem uz jaunās ēkas būvniecības organizēšanu 2008. gadā VNĪ izsludinātajā konkursā uzvarēja tieši SIA “Mežaparks SPV”?
Pēc tam aši tika izveidots minētais kopuzņēmums SIA “Biroju centrs Ezerparks”, kurš būtībā piederēja Vekselbergam, kuram deva tiesības uzbūvēt un 30 gadus apsaimniekot VID ēku.
Viens labums būs
Iespējams, pēc šā darījuma viens morāls labums tomēr būs. Beigsies tas Latvijas sabiedrības cieņu pazemojošais stāvoklis, ka jau teju divus gadus esam spiesti par milzu summām nomāt no Krievijas bagātnieka īpašumu, kurā izvietota nevis kaut kāda piparbodīte, bet svarīga valsts pārvaldes iestāde.
Hronoloģija
* 2002. gada 12. decembrī zemes gabalu Rīgā aptuveni 25 ha platībā Privatizācijas aģentūra nodod Finanšu ministrijas īpašumā.
* 2003. gadā 29. jūlijā Finanšu ministrija pārdod zemi, 2/3 domājamās daļas Atim Bilzēnam par 389 866 eiro (274 000 latu), bet 1/3 domājamo daļu – Vitai Raudovičai par 194 933 eiro (137 000 latu).
* 2003. gada 11. augustā V. Raudoviča pārdod Inārai Vilkastei 1/3 domājamo daļu par 78 257 eiro (55 000 latu).
* 2003. gada 14. augustā A. Bilzēns pārdod I. Vilkastei 2/3 domājamās daļas par 170 745 eiro (120 000 latu).
* 2005. gada 22. decembrī I. Vilkaste pārdod zemes īpašumu SIA “Mežaparks SPV” par 42 327 446 eiro (29 747 898) latu.
* 2006. gada 4. jūlijā Aigara Kalvīša vadītā valdība atbalsta finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikumu uzbūvēt jaunu ēku Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vajadzībām.
* 2007. gada 21. jūlijā A. Kalvīša vadītā valdība nolemj, ka jaunā VID ēka ceļama uz SIA “Mežaparks SPV” piederošās zemes, par investoru piesaistot Krievijas miljardieri Viktoru Vekselbergu.
* 2008. gada 14. martā finanšu ministrs Atis Slakteris un Ivara Godmaņa vadītā valdība atbalsta VID ēkas celtniecību, paziņojot, ka būvniecības organizēšanas nodošana Krievijas miljardierim Vekselbergam neapdraudot Latvijas nacionālās intereses.
* 2008. gadā konkursā par VID ēkas būvniecības organizēšanu uzvar SIA “Mežaparks SPV”. Tiek dibināts kopuzņēmums “Biroju Centrs Ezerparks”, kurā ar 68,5% kapitāla daļu noteicējs ir SIA “Mežaparks SPV” (tātad Vekselbergs), kuram Latvijas valdība uztic ne tikai uzbūvēt, bet arī 30 gadus apsaimniekot VID ēku.
* 2008. gada maijā SIA “Mežaparks SPV” no zemes īpašuma atdalītos 3,28 ha pārdod SIA “Biroju centrs Ezerparks”. Darījuma summa zemesgrāmatā nav uzrādīta.
* 2012. gada 27. martā sākas jaunās VID ēkas būvniecība. Ar būvuzņēmumu “RE&RE” noslēgtā līguma summa – 54,1 miljons eiro.
* 2015. gada 20. aprīlī SIA “Mežaparks SPV” piedāvāja VNĪ nopirkt tai piederošās 68,5% kapitāla daļas.
* 2015. gada 27. jūlijā VNĪ pasūtīja vērtējumu SIA “Latio”. Kapitāla daļu vērtība noteikta vidēji 20 891 000 eiro. Nekustamā īpašuma vērtība – vidēji 91 952 000 eiro.
* 2015. gada 22.decembrī Laimdotas Straujumas vadītā valdība lemj atbalstīt kapitāla daļu iegādi par 21,5 miljoniem eiro, lai iegūtu izšķirošo ietekmi sabiedrībā ar ierobežotu atbildību SIA “Biroju centrs Ezerparks”.
* 2015. gada 30.decembrī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” kļuvusi par SIA “Biroju centrs Ezerparks” (tātad Valsts ieņēmumu dienesta ēkas) 100% kapitāldaļu īpašnieci.
UZZIŅA
Pēc “Lursoft” datiem, līdz pagājušā gada nogalē noslēgtajam darījumam 31,5% šā uzņēmuma kapitāldaļu piederēja VNĪ, bet 68,5% piederēja bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra (valdes priekšsēdētāja amatā līdz 2013. gada septembrim) pārstāvētajai SIA “Mežaparks SPV”, kas savukārt pieder Krievijas prezidenta labvēlību ieguvušā oligarha Viktora Vekselberga uzņēmumam “Renova Group”.
Pēc ierakstiem Nekustamā īpašuma valsts kadastrā, VID ēkas kopplatība ir 44 798 kvadrātmetri, bet zeme aizņem 3,28 hektārus.
Zemes kadastrālā vērtība 378 337 eiro, bet ēkas – 10 407 103 eiro.
