Atpazīsti un novērs migrēnu laikus 0
Stipras, pulsējošas galvassāpes daudzus piemeklē vairākas reizes mēnesī. Neiroloģe Linda Zvaune stāsta, kā varam tās nepieļaut.
Kā migrēna atšķiras no parastām galvassāpēm?
Galvassāpes var būt simptoms citām slimībām, piemēram, gripai vai galvas traumai. Ja cēlonis ir kāda cita slimība, tad tās ir sekundāras galvassāpes. Bet ir grupa galvassāpju, kas tiek dēvētas par primārām galvassāpēm, kas ir galvassāpju slimības pašas par sevi, un migrēna ir viena no izplatītākajām.
Nereti migrēnu mēdz uztvert kā kaprīzi vai untumu, taču migrēna ir nopietna neiroloģiska slimība. Nereti no pacientiem nākas dzirdēt spilgtus epitetus par to, cik slikti migrēna liek viņiem justies – ka, šķiet, kāds ar āmuru sit pa galvu vai galvā iedzīta nagla.
Migrēnas galvassāpju lēkmes klasiski ilgst aptuveni diennakti, līdz pat trim dienām. Tad migrēna pāriet, it kā nekas nebūtu bijis, līdz atkal piezogas nākamā lēkme. Lēkmju biežums ir individuāls jautājums, citam tās ir pāris reizes gadā, kādam – dažas reizes mūžā. Taču parasti tās ir divas līdz pat astoņas reizes mēnesī.
Migrēnu var uztvert kā signālu, kas cilvēkam ziņo, ka, iespējams, bijusi pārpūle. Tā liek uz brīdi apstāties.
Tātad, ja man reiz ir bijusi migrēnas lēkme, tad visticamāk tā atkārtosies?
Vajadzīgas piecas tipiskas migrēnas lēkmes, lai varētu sacīt, ka cilvēks sirgst ar migrēnu. Ja bijušas mazāk, tad to dēvē par iespējamu migrēnu. Patiesi, ir cilvēki, kuriem šādas galvassāpju lēkmes bijušas vien pāris reizes mūžā. Hroniskas migrēnas gadījumā galvassāpes ir pat piecpadsmit un vairāk dienas mēnesī.
Cik izplatīta ir migrēna?
Vidēji ar migrēnu slimo katrs septītais. Liela daļa cilvēku nemaz nezina, ka viņiem ir migrēna un galvassāpes noveļ uz sprandas problēmām vai deguna blakusdobumu iekaisumu. Migrēna biežāk piemeklē sievietes, pie kā vainojams hormonālais cikls, kas mainās ik mēnesi, ik gadu– pubertāte, grūtniecība, menopauze. Turklāt sievietēm ir zemāks sāpju slieksnis nekā vīriešiem.
Kāpēc cilvēku piemeklē migrēna ?
Migrēnai var būt ģenētisks pamats. Taču ne vienmēr ar migrēnu slimo vecāki, tā var tikt mantota pat no senākām paaudzēm. Tas nav viens gēns, kas nosaka noslieci uz migrēnu, bet gan gēnu kombinācija. Šie gēni apvienojumā ar apkārtējās vides apstākļiem, personas raksturu un citiem faktoriem attiecīgi arī veido noslieci uz migrēnu. Tāpat migrēnu var ierosināt arī galvas traumas, saules dūrieni, meningīti, kas padara jutīgāku smadzeņu nervu sistēmu.
Migrēna var parādīties jau bērnībā. Ar migrēnu slimo 10% bērnu un, dzimumu proporcijas ir aptuveni vienādas līdz pubertātes vecumam, pēc tam meitenēm migrēna ir biežāk. Tomēr visbiežāk pacienti savas pirmās galvassāpju lēkmes piedzīvo vidusskolas laikā. Pirmā migrēnas lēkme var parādīties pat 30 gados, retāk – pēc četrdesmit. Migrēna ar gadiem mainās, lēkmes mazinās menopauzes gados, tāpat 80% gadījumu migrēna samazinās arī grūtniecības laikā.
Kas var izsaukt migrēnas lēkmi?
Migrēna, pēc būtības, ir jutīgas smadzenes, kas pastiprināti reaģē uz ārējiem faktoriem, tostarp laikapstākļiem. Gluži tāpat lēkmi var izsaukt iekšējie faktori – cukura līmeņa svārstības, izsalkums, emocionāli pārdzīvojumi. Arī pēc būtības pozitīva pieredze, teiksim, ceļojums vai intensīva saruna ar draugu var radīt migrēnu. Taču visbiežāk lēkmi izraisa nevis viens, bet vairāki faktori. Turklāt katram tie var būt pilnīgi citi.
Kādi ir migrēnas simptomi?
Simptomi visiem ir samērā līdzīgi. Taču katra lēkme ir kā loterija – nekad nevar zināt, kādi simptomi tai būs. Galvassāpes nereti pavada izteikts kairinājums pret apkārtējo vidi – gaismu, troksni, smaržām. Ierasts simptoms ir slikta dūša, kas var neatkāpties pat vairākas dienas. Runājot par galvassāpēm, tās sāpju skalas sistēmā (no 0 līdz 10 ballēm) ierindojas starp 7 un 10, turpat, kur dzemdību sāpes vai zoba urbšana bez anestēzijas. Visbiežāk galvassāpes ir vienpusējas, piemēram, galvas labajā vai kreisajā pusē, taču tās var pārņemt arī visu galvu.
Trešdaļai migrēnas pacientu lēkme ir kopā ar auru jeb priekšsimptomiem. Tie visbiežāk ir vizuāli, piemēram, redzes laukā parādās izplūstoši pleķi, mirguļojošas gaismas. Pastāv arī sensorā aura – rokas, mēles vai kādas citas ķermeņa daļas tirpšana. Citiem var būt grūtības runāt, izteikties.
Lieki piebilst, ka migrēna ievērojami samazina darbaspējas. Tādējādi migrēna ir arī finansiāli sāpīga, jo cilvēks migrēnas lēkmes laikā ne tikai nespēj pastrādāt, bet arī medikamentu izmaksas ir augstas.
Ja rodas aizdomas, ka piemeklējusi migrēna, ar ko sākt?
Lai diagnosticētu migrēnu, speciāli izmeklējumi nav obligāti, pietiek vien ar sarunu, kurā pacients sīki apraksta savas galvassāpes. Bet, iekams doties pie ģimenes ārsta, ir vērts aizpildīt galvassāpju kalendāru, ko viegli var atrast internetā, tostarp arī mobilās aplikācijas veidā (piemēram, aplikācija Migrēnas Kompass). Ja pacients būs iepriekš sagatavojies un novērojis savas galvassāpes, būs vieglāk noteikt diagnozi. Ja ģimenes ārstam ir šaubas par diagnozi, viņš var pacientu nosūtīt pie neirologa.
Vai migrēna ir izārstējama?
Diemžēl zinātnieki vēl nav atraduši vienu brīnumlīdzekli, kas pilnībā izdziedētu migrēnu. Tomēr ir radīti medikamenti, tā dēvētie tripāni, kas krietni atvieglo migrēnas lēkmes, ja zāles iedzer laicīgi. Tā ir akūtas lēkmes terapija. Tripānus parasti lieto, ja nepalīdz parastie pretsāpju līdzekļi. Bet ja tos jālieto vairāk kā četras reizes mēnesī, tā ir zīme, ka jāķeras klāt preventīvai ārstēšanai.
Kas ir preventīvā migrēnas ārstēšana?
Preventīvā jeb profilaktiskā migrēnas ārstēšana gādā par to, lai migrēnas lēkmes nebūtu tik biežas un spēcīgas. Tā sākas ar profilaktisku, nemedikamentozu terapiju jeb pacienta dzīvesveida revīziju: miega režīms, fiziskas aktivitātes, uzturs.
Dažkārt, paralēli šīm aktivitātēm, jāsāk arī medikamentoza profilakse. Tiek lietoti medikamenti, kas šķietami nav saistīti ar migrēnu, teiksim, kardioloģiski līdzekļi vai antidepresanti. Šīs zāles jālieto regulāri, katru dienu, vismaz trīs mēnešus, lai izvērtētu, vai medikaments palīdz. Ja redzam, ka zāles palīdz, tad to lietošanu paildzina līdz pusgadam, gadam.
Šo medikamentu mērķis ir mazināt smadzeņu jutību, paaugstināt sāpju slieksni, padarīt lēkmes vieglākas un retākas. Arī uztura bagātinātāji, tādi kā magnijs, koenzīms Q10 un riboflavīns (B2 vitamīns) var radīt labvēlīgu efektu.
Vai ir kādi jauni paņēmieni migrēnas ārstēšanā?
Visu laiku parādās jaunas metodes un medikamenti, kuri var palīdzēt arī tiem pacientiem, kuri līdz šim piemērotu terapiju nav atraduši vai arī esošā terapija vairs nesniedz vēlamo efektu.
Pastāv dažādas neiromodulējošas ierīces migrēnas akūtai un profilaktiskai ārstēšanai, kas ar nelieliem, pie pieres pielīmētiem elektrodiem, stimulē trīszaru nervu, tādējādi mazinot nerva jutību. Procedūra ilgst 20-30 minūtes. Lai mazinātu lēkmes, procedūra jāveic regulāri.
Tagad arī Latvijā ir pieejami bioloģiskie medikamenti migrēnas profilaksei pacientiem, kuri no slimības cieš vismaz 4 dienas mēnesī. Šie bioloģiskie medikamenti aptur bioķīmisko procesu virkni smadzenēs, kas iesaistīti migrēnas lēkmes attīstībā. Medikamentiem ir ilgstoša iedarbība, tāpēc tos nepieciešams lietot tikai vienu reizi mēnesī. Ar šīs terapijas palīdzību ievērojami samazinās migrēnas lēkmju skaits, kā arī lēkmes kļūst vieglākas.
Kur vērsties pēc palīdzības?
Bieži cilvēki par savām galvassāpēm nestāsta ne farmaceitam, ne ģimenes ārstam, ne neirologam, un cenšas ar šo problēmu tikt galā saviem spēkiem. Aicinu pacientus nevilcināties un runāt ar veselības aprūpes speciālistiem, lai kopīgi atrastu piemērotāko risinājumu.
Galvassāpju gadījumā ģimenes ārsts palīdzēs noteikt galvassāpju iemeslu un sniegs ieteikumus to ārstēšanai. Tāpat palīdzību var meklēt pie neirologiem un algologiem, kas specializējušies galvassāpju diagnostikā, izmeklēšanā un ārstēšanā.
Ar galvassāpēm nav jāsadzīvo, no galvassāpēm nav jācieš! Svarīgi ir meklēt palīdzību, jo mūsdienās ir daudz ārstēšanas iespēju.
Teva produkti ik dienu palīdz atvieglot dzīvi teju 200 miljoniem cilvēku. Teva misija ir radīt un padarīt pieejamus produktus, kas pacientiem ļauj atvieglot dažādas ar veselību saistītas problēmas. Pateicoties medicīnas un tehnoloģiju attīstībai, migrēnas pacientiem šobrīd ir iespējams profilaktiski mazināt un pat novērst galvassāpju iespēju. Mēs apzināmies, ka hroniskas saslimšanas ietekmē pacienta dzīvi dažādos veidos. Tādēļ esam radījuši informācijas interneta resursu Rūpes par veselību, kurā pacienti dalās ar savu pieredzi un dzīves stāstiem ar citiem pacientiem. Tajā atrodamas noderīgas atziņas, padomi un informācija par tehnoloģijām, kas palīdzēs atvieglot dzīvi ar hronisku saslimšanu.
TEVA-LV-NP-00014
