Atpakaļgaitu vairs neslēgšot 1
Pabeiguši darbu pie nākamās valdības dokumentu sagatavošanas, četru koalīcijas partiju līderi sestdien neskopojās ar cerīgām prognozēm par iespēju trešdien, 23. janvārī, apstiprināt Krišjāņa Kariņa (“JV”) veidoto valdību. Viņos bija jaušama pārliecība arī par piektā sabiedrotā – partijas “KPV LV” – vairākuma iesaistīšanos tajā, lai gan nedēļas nogalē vēl nebija zināms, ar cik šīs frakcijas deputātu balsīm premjera kandidāts var rēķināties. Tāpat vēl netika nosaukts nākamais ekonomikas ministra kandidāts pēc Didža Šmita atteikšanās ieņemt šo posteni, kas notika piektdienas pēcpusdienā.
Taču signāli no šīs frakcijas, kura visu aizvadīto nedēļu bija uzmanības centrā ar savu neizlēmību un atsevišķu deputātu paziņojumiem, liecina, ka “KPV LV” deputātu vairākums pirmdien tomēr varētu vienoties par iesaistīšanos koalīcijā. Tas nozīmē, ka par to būtu jānobalso vismaz deviņiem no 16 frakcijas deputātiem. Parasti šādos gadījumos vairākuma viedoklis ir saistošs visai frakcijai, bet “mūsu frakcija nav vienkārša frakcija”, kā sestdien atzina tās vadītājs Atis Zakatistovs. Viņam gan neesot nekādu indikāciju, ka “KPV LV” varētu atteikties no dalības valdībā.
K. Kariņš izteica nožēlu, ka D. Šmits tomēr nolēmis neuzņemties atbildību par Ekonomikas ministriju. Valdības veidotājs uzticoties “KPV LV” spējai izraudzīties citu kandidātu, “kurš atbilst amata prasībām”. Kā viens no pretendentiem ir minēts jurists Ralfs Nemiro, kurš pirms ievēlēšanas Saeimā bija Jelgavas novada deputāts. Sākotnēji partija viņu pieteica Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra amatam.
K. Kariņš jau iepriekš vairākkārt atzinis, ka tie “KPV LV” politiķi, kas piedalās deklarācijas un sadarbības līguma sagatavošanas sarunās, strādājot lietišķi kā līdzvērtīgi partneri. Arī sestdien K. Kariņam bijis iespaids, ka “KPV LV” kā frakcija varētu iekļauties valdībā, un tādā gadījumā neesot būtisks deputātu skaits. Viens no šī politiskā spēka līderiem Aldis Gobzems jau sākumā paziņoja, ka neatbalstīšot K. Kariņa valdību.
Piektdien ar līdzīgu vēstījumu sociālajos tīklos klajā nāca arī deputātes Linda Liepiņa un Karīna Sprūde. Viņas nebalsošot par Ministru kabinetu, ja tā deklarācijā nebūs ierakstīts punkts par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšanu. Deklarācijas projektā to partijas jau paredzēja, iekļaujot formulējumu, par kādu nobalsoja Saeima.
K. Sprūde žurnālistiem vēlāk skaidroja, ka vēloties, lai dokumentā būtu skaidri norādīts, ka “OIK sistēma ir pretlikumīga un prettiesiska”. Viņa neplānojot izstāties no frakcijas un, ja “KPV LV” būšot valdībā, tad atbalstīšot savas partijas ministrus. “Es vienmēr atbalstīšu savu komandu. Zakatistova kungs būtu pelnījis ordeni, kā viņš katru uzklausa un mierina,” turpināja K. Sprūde, pieļaujot, ka valdība nostrādāšot tikai dažus mēnešus. Uz vaicāto, kas liek tā domāt, viņa atbildēja: “Es fantazēju un tā prognozēju.”
D. Šmits, atsakoties no ministra amata, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” sacīja: “Es neesmu nācis politikā, lai turpinātu iesākto. Esmu nācis politikā, lai būtiski kaut ko mainītu.” Līdzīgi mērķi D. Šmitam, kurš “KPV LV” pievienojās tikai pērn jūlija beigās, bija arī pirms nepilniem desmit gadiem, kad viņš vadīja partiju “Jaunlatvija”, un pirms 10. Saeimas vēlēšanām, kad uzrunāja kustības “Par labu Latviju” biedrus tās kopsapulcē. Taču šoreiz daudz lielāku rezonansi izraisījis D. Šmita “Panorāmai” teiktais, ka četrām koalīcijas kodola partijām esot kādi saraksti par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un vēl pāris iestāžu vadību, liekot saprast, ka šos cilvēkus plānots nomainīt.
Topošās valdības partiju līderi uz to reaģēja asi. “Ir jāsauc lietas īstajos vārdos. Šmita kunga izplatītie paziņojumi nav patiesi. Nebija nekādas vienošanās, piemēram, par KNAB vadītāja nomaiņu, un tāda arī nevarētu būt,” uzsvēra Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars. Arī “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce teikto nodēvēja par “nepatiesiem apgalvojumiem”, ko varot uztvert kā dažu cilvēku gatavošanos darbam opozīcijā, izmantojot valdības veidošanas procesu savās interesēs.
Jaunās koalīcijas tēlam par labu nenāk arī A. Gobzema paziņojumi, no kuriem daži nav īsti saprotami, piemēram, ka šī būšot Solvitas Āboltiņas un K. Kariņa valdība. Lūgts to izskaidrot, A. Gobzems “Latvijas Avīzei” atgādināja par bijušās “Vienotības” līderes S. Āboltiņas savulaik dibināto Nacionālās vienotības apvienību, kurā bija “Vienotība” un reģionālā partija “Tukuma pilsētai un novadam”. Kā zināms, uz tās bāzes pērn “Vienotība” kopā ar četrām reģionālajām partijām izveidoja apvienību “Jaunā Vienotība”, taču ar to tagadējā diplomāte S. Āboltiņa nav bijusi saistīta. Līdzīgi kā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sabiedroto partijas “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdis Aivars Lembergs, arī A. Gobzems mudina K. Kariņu atteikties no ASV pilsonības, “lai pierādītu sabiedrībai, ka viņš tic tikai un vienīgi mūsu valstij”.
ZZS viens no līderiem Augusts Brigmanis, kurš nav ievēlēts Saeimā, politiskajām norisēm seko līdzi. Viņš “KPV LV” pretestību varot saprast. “Šī partija uzvarēja vēlēšanās, bet tagad ir vislielākie zaudētāji, jo būs tikai piespēlētāji valdībai,” “LA” sacīja A. Brigmanis. Viņš neticot, ka K. Kariņš, kura partijai ir tikai astoņas balsis Saeimā, būs patiesais koalīcijas vadītājs. Viņaprāt, šo valdību vadīšot Jaunā konservatīvā partija un “Attīstībai/Par!”.
