– Kamēr jūs strādājat Vācijā, tikmēr daudzi vācu studenti mācās medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē. Kāds tam iemesls? 34
– Vācijā medicīna ir viena no TOP specialitātēm, ko daudzi grib studēt. Arī manas klīnikas virsārsta meita studē medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē.
Vācijā atzīmju sistēma ir atšķirīga no Latvijas, bet, ja mēs to pārvēršam desmit ballu sistēmā, tad Vācijā, pabeidzot ģimnāziju, kļūt par medicīnas studentu var tikai tad, ja atzīmes nav zemākas par deviņi un desmit. Ja atzīmes nav tik augstas, tad, protams, ir iespēja gaidīt, piestrādāt slimnīcā un stāties nākamajā gadā. Ārzemniekiem medicīnas studijas Latvijā nemaksā dārgi, ja salīdzina ar medicīnas studiju izmaksām citur pasaulē, tās ir pat lētākas, nekā valsts maksā par pašmāju studentiem. Piebildīšu, ka Vācijā par studijām nav jāmaksā. Tomēr pēdējos gados, kad Vācijas ekonomiskā attīstība kļūst arvien smagnējāka, dažās universitātēs tomēr ir ieviesta simboliska gada maksa – 300 līdz 500 eiro, kas nosedz administratīvās izmaksas.
Būtībā jau nav slikti, ka daudzi ārzemnieki izvēlējušies studēt medicīnu Latvijā, jo tādējādi tiek ieplūdināta nauda valsts ekonomikā.
– Vai tie Kazahstānas un Ukrainas slimnieki jums nepiedāvā kādu aploksni ar tajā ieguldītu pateicību?
– Vācijā neviens nemaksā aploksnēs, jo ārsti ir labi atalgoti. Tiesa, atsevišķi skandāli ir bijuši, un melnās avis var atrast jebkurā sabiedrībā. Kolēģiem gan bijuši smieklīgi gadījumi, kad pacienti no bijušajām padomju republikām piedāvājuši kādus 30 eiro. Viņi atbildējuši, lai tos eiro iztērē paši, jo ārstiem pilnīgi noteikti tos nevajag. Vācijā nepastāv padomju laiku domāšana, un, ja kaut kas tāds notiktu, atņemtu licenci.
