– Kā jūs sazināties? 34
– Vācijas likums noteic, ka par valsts naudu ir jānodrošina tulki. Nav nekāds pārsteigums, ka slimnīcā strādā arī mediķi, kas runā arābu valodā. Bet slimnīcām ir līgumi arī ar oficiālajiem tulkiem.
– Sākumā cilvēki bija satraukušies, ka imigranti Eiropā ievazās infekcijas, bet pēc tam Pasaules veselības organizācija mierināja, ka tik traki nebūšot. Kā tad tur īsti ir?
– Statistika rāda, ka pēdējā gada laikā Vācijā diezgan strauji ir pieaugusi saslimstība ar tuberkulozi vai, piemēram, difteriju, atvestas arī citas infekcijas slimības. Saslimstību var skaidrot ar pieaugušo iebraucēju skaitu no reģioniem, kur iepriekšminētās slimības ir plaši izplatītas. Tomēr šādiem pacientiem, laikus nesākot ārstēšanu un atrodoties publiskās sabiedriskās vietās, pastāv iespēja, ka tuvākajā nākotnē pieaugs saslimstība ar dažādām infekcijas slimībām.
Tajā pašā laikā patvēruma meklētāji, kuri ir ieguvuši pastāvīgas uzturēšanās atļaujas un līdz ar to arī veselības apdrošināšanu, aktīvi izmanto pieejamos medicīnas pakalpojumus. Piemēram, patlaban ir relatīvi grūti pierakstīties vizītē pie zobārstiem, jāgaida rindā trīs četri mēneši, jo bēgļi aktīvi izmanto bezmaksas zobārstniecības iespējas. Vācijā to visu viņiem apmaksā valsts obligātā veselības apdrošināšana. Ja kādam pusmiljonam no miljona iebraukušo imigrantu vajag zobārstu, tad uz visu Vāciju tas ir daudz.
Situācija kļūst arvien dramatiskāka, un liela daļa Vācijas iedzīvotāju nav apmierināti ar iebraucējiem. Viņi saprot šos kara bēgļus, bet neuzskata, ka Vācijai ir jāuzņem ekonomiskie imigranti.
Pēdējā laikā pieaug arī noziedzība, zādzības, un šajā ziņā arī var vilkt paralēles ar imigrāciju. Pirms desmit gadiem Vācijā daudzi neslēdza ciet dzīvokļa durvis, bet tagad tas daudzu lielpilsētu rajonos vairs nav iedomājams.
Es arī biju šokēts par Jaungada nakts notikumiem lielajās Vācijas pilsētās.
Privāti runājot ar cilvēkiem, viedoklis vienmēr būs atšķirīgs no oficiālo amatpersonu paustā, jo vācieši pēc Otrā pasaules kara ir kļuvuši ļoti toleranti. Šobrīd Vācijas sabiedrība ir sašķēlusies, proti, ir daļa iedzīvotāju, kas atbalsta pašreizējo Vācijas imigrācijas politiku, un daļa iedzīvotāju, kas ir kategoriski pret to. Lieki teikt, ka pēc Jaungada notikumiem tā iedzīvotāju daļa, kas vēlas ierobežot imigrāciju, ir strauji pieaugusi. Daudzi vācieši arī atzīst, ka nedrīkst runāt to, ko domā, jo baidās, ka viņi tiks uzskatīti par rasistiem. Tas viņiem nāk līdzi jau no skolas sola. Tajā ir daļa taisnības – tolerancei ir jābūt, bet nevajadzētu aizmirst par nācijas pašlepnumu.
