Atopiskā dermatīta pacienti joprojām cieš no nevienlīdzīgas attieksmes 5
Autors: Kristīna Blumberga
Vidēji smaga un smaga atopiskā dermatīta pacienti joprojām atrodas nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citām ādas slimību grupām; turklāt daļēji valsts kompensēti medikamenti pieejami tikai līdz pilngadības sasniegšanai, uzsver mediķi un pacientu pārstāvji.
Atopiskā dermatīta pacientiem šobrīd Latvijā nav pieejama valsts atbalstīta mūsdienīga ārstēšana – lai arī medikamenti ir radīti, vairākums cilvēku tos nevar atļauties apmaksāt, tāpēc būtu ātrāk jāpapildina valsts kompensēto medikamentu klāsts, novēršot nevienlīdzīgo situāciju ādas slimību ārstēšanā. Atopiskais dermatīts ir slimība, kas ļoti ietekmē dzīves kvalitāti. Vieglas pakāpes atopiskais dermatīts labāk padodas ārstēšanai ar plaša pielietojuma ārīgi lietojamiem ādas slimību ārstēšanas līdzekļiem, savukārt vidēji smaga un smaga atopiskā dermatīta gadījumā optimāla rezultāta sasniegšanai medikamenti jālieto arī iekšķīgi, un specifiskas zāles šobrīd netiek kompensētas.
Pacienti un juristi aicina novērst nevienlīdzību
Situācija, kad valsts piešķir lielāku atbalstu kādai pacientu grupai, bet ignorē kādas citas slimības pacientu vajadzības, tādējādi ievērojami pazeminot to iespējas saņemt adekvātu palīdzību, neapšaubāmi ir nepareiza. Likumiski pacientiem ir tiesības saņemt pienācīgu ārstēšanu un atbalstu, lai varētu dzīvot maksimāli produktīvi un brīvi no ciešanām. Šāda attieksme plašākā nozīmē skar cilvēku pamattiesības uz veselības aprūpi un pilnvērtīgu dzīvi, komentē Latvijas Juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka.
Nevienlīdzība veselības aprūpē ir viena no mūsdienu lielākajām sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām problēmām un tās mazināšanai ir jābūt vienai no prioritātēm, veicinot veselības rādītāju atšķirību izlīdzināšanos starp vīriešiem un sievietēm, iedzīvotājiem atšķirīgās izglītības un ienākumu līmeņu grupās, dzīvojošiem dažādos reģionos un citās sociāli ekonomiskās grupās, to panākot ar konkrētu pasākumu īstenošanu, teikts arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam.
Atopiskā dermatīta pacienti tāpēc izplatījuši aicinājumu politiķiem novērst nevienlīdzību salīdzinājumā ar citu, līdzīgu diagnožu pacientiem. Atopiskā dermatīta pacientiem ar vidēji smagu un smagu saslimšanas formu valsts apmaksātas ārstēšanas iespējas līdz šim bijušas ierobežotas. Pēdējos gados situācija gan uzlabojas, sevišķi tas attiecas uz citām Eiropas valstīm, kur mūsdienīgas un iedarbīgas zāles atopiskā dermatīta ārstēšanai apmaksā valsts.
Diemžēl Latvijas pacienti joprojām ir atstāti novārtā, jo šādas zāles netiek kompensētas. Pacientu ar vidēji smagu un smagu slimības formu praktiski vienīgā iespēja saņemt efektīvu ārstēšanu ir piedalīšanās zāļu klīniskajos pētījumos. Ārsti iesaka neatliekami kompensēt medikamentus tieši pacientu grupai ar vidēji smagu un smagu saslimšanas formu, kas ir aptuveni 150 – 200 pacienti gadā, vēstulē politiķiem norāda pacientu pārstāvji.
Zāles pieejamas, bet ļoti dārgas
Jaunas zāles vidēja un smaga atopiskā dermatīta pacientiem ir izstrādātas, tomēr tās ir ļoti dārgas – gadā nepieciešamā summa ir individuāla, bet var sasniegt aptuveni 15 tūkstošus eiro gadā; pastāstīja dermatoveneroloģe Ilze Upeniece, kas tieši ar smagas formas dermatīta pacientiem strādā dienas stacionārā un ambulatori Rīgas 1. slimnīcā.
Vieglākas saslimšanas pakāpes gadījumā bieži pietiek ar ādas kopšanu, turklāt vieglākas pakāpes dermatīts mēdz pāriet bērnībā vai pusaudža vecumā, kamēr smagākos gadījumos jāturpina ārstēšanās arī pieaugušajam. Turklāt tieši pieaugušajiem šobrīd vēl nav pieejama valsts apmaksāta terapija – valsts daļēji sedz ārstēšanu bērniem un pusaudžiem līdz pilngadības sasniegšanai.
Pasaules tendences liecina, ka smagas formas atopiskā dermatīta gadījumu skaitam ir tendence pieaugt – to ietekmē gan ģenētiski faktori, gan urbānā vide un mūsdienu cilvēka dzīvesstils; skaidro I. Upeniece, piebilstot, ka šobrīd ārstēšanai tiek izmantoti ļoti plaša spektra medikamenti, kurus lieto arī daudzām citām ādas slimībām, bet kopumā nav pieejama specifiska terapija, kas sniegtu labākus rezultātus.
I. Upeniece atzīst, ka optimālo terapiju nosaka dažādi faktori, piemēram, pacienta vecums, svars, slimības pakāpe. "Ārstēšana ir izstrādāta – medicīna ir attīstījusies, par to ir ļoti domāts, bet pieejamība beidzamajos gados bremzējas. Līdz ar to pacienti iestrēgst vienā ārstēšanas punktā, izmēģinot visu, kas pieejams un ko var atļauties. Šādā situācijā cilvēki nereti viļas ārstēšanas rezultātos un sāk pievērsties arī alternatīvām metodēm. Kopumā atopiskā dermatīta pacienti ir vieni no līdzestīgākajiem un motivētākajiem ādas slimniekiem, kas dara visu iespējamo, lai apturētu slimības izpausmes; Tradicionālajā ārstēšanā pieejamo līdzekļu klāstam sasniedzot griestus, pacienti sāk ceļot starp tradicionālo un alternatīvo medicīnu, jo meklē risinājumu dzīves kvalitāti ļoti ietekmējošajai saslimšanai. Arī ārīgi lietojamo medikamentu apjoms ir liels un finansiāli apgrūtinošs, jo šie līdzekļi ir pietiekami dārgi un jālieto pastāvīgi, uzsver I. Upeniece.
Pēc viņas vārdiem, arī pieaugušie atopiskā dermatīta pacienti būtu pelnījuši vismaz daļēju finansiālās nastas atvieglojumu, saņemot valsts kompensētos medikamentus, jo tieši pieaugušajiem slimība biežāk ir smagā formā.
Bioloģiskajai terapijai nepieciešami 3,57 miljoni eiro
Nacionālais veselības dienests (NVD) ir izskatījis dermatoloģijas un alergoloģijas speciālistu vēstuli par atopiskā dermatīta pacientu aprūpes uzlabošanu un nepieciešamās medikamentozās terapijas iekļaušanu Kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) pacientiem ar vidēji smagu un smagu slimības formu.
Šobrīd NVD ir saņemti iesniegumi zāļu Dupilumabum un Upadacitinibum iekļaušanai atopiskā dermatīta (L20) ārstēšanai: Dupilumabum – vidēji smaga līdz smaga atopiska dermatīta pusaudžiem no 12 gadu vecuma, kuri kandidē uz sistēmisko terapiju, savukārt Upadacitinibum – vidēji smaga un smaga atopiskā dermatīta ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma, kuri kandidē uz sistēmisko terapiju un medikamentu vērtēšana ir procesā.
2023.gada prioritāro pasākumu sarakstā ir iekļauta bioloģiskā terapija atopiska dermatīta ārstēšanai. Ņemot vērā cenas, lai nodrošinātu bioloģisko terapiju gan bērniem un pieaugušajiem, provizoriski papildus ir nepieciešams vismaz 3,57 miljoni eiro pirmajā gadā, skaidro Veselības ministrijā.
Ministrijā uzsver, ka jaunu medikamentu iekļaušana KZS vai kompensācijas nosacījumu pārskatīšana sarakstā jau iekļautiem medikamentiem ir būtiski atkarīga no piešķirtā finansējuma.
Atopiskais dermatīts ir smaga, hroniska ādas slimība, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka veselību un pilnībā sagrauj dzīves kvalitāti, liedz pilnvērtīgi mācīties un strādāt. Lai gan atopiskais dermatīts nav sabiedrībā plaši zināma slimība, tā Latvijā vieglākā vai smagākā formā skar vairāk nekā 30 000 tūkstošus pacientu, kā arī viņu ģimenes locekļus, teikts Atopiskā dermatīta pacientu atbalsta biedrības politiskajām partijām nosūtītajā vēstulē.
Pozitīvi vērtējams, ka bērniem un pusaudžiem daļu terapiju apmaksā valsts, taču pēc noteikta vecuma iestāšanās vai citu kritēriju sasniegšanas zāles vairs netiek kompensētas. Atopiskā dermatīta pacientiem ir ievērojami sliktākas ārstēšanās iespējas salīdzinājumā ar citu līdzīgas izpausmes ādas slimību, piemēram, psoriāzes, pacientiem, kuriem valsts kompensē mūsdienīgu, efektīvu zāļu lietošanu.
Pacienti pozitīvi vērtē arī to, ka Veselības ministrija prioritārajos pasākumos 2023.gadam iekļāvusi risinājumus, kas palīdzēs uzlabot atopiskā dermatīta ārstēšanas pieejamību un efektivitāti, kā arī pieprasījusi attiecīgu finansējumu nākamā gada budžetā. Tāpēc pacienti ir vērsušies pie politiķiem ar aicinājumu 14. Saeimā atbalstīt atopiskā dermatīta pacientu ārstēšanas uzlabošanu un diskriminācijas novēršanu, nodrošinot tam nepieciešamos līdzekļus 2023.gadā un turpmāk.
Atopiskais dermatīts ir viena no visizplatītākajām ādas slimībām pasaulē un viena no vismazāk atzītajām. Bieži vien to uzskata par tikai ādas slimību, līdz ar to pacientu vajadzības netiek risinātas savlaicīgi un atbalstoši, norāda Eiropas Alerģijas un elpceļu slimību pacientu asociāciju
federācija.
