Atnes puķi uz darbu! Pasaules biroji strauji sazaļo; jaunais stils savaldzina arī Latviju 0
Iespējams, latvieši ir vieni no biofīlākajām tautām pasaulē. No tā nav ko kaunēties, ar to droši var lepoties, jo pasaulē ir maz tautu kurām dabas godāšana un aizsardzība ir teju kulta statusā. To, ka zaļie augi ir cilvēka dvēselei un miesai labvēlīgi, intuitīvi zināja jau sen. Mājas tika apzaļumotas, iekštelpās iespēju robežās obligāti turēja kādu istabaugu. Zaļumus kā terapeitisku palīglīdzekli jau sen izmantoja slimnīcās.
Labā biofīlija
Mūsdienās šo cilvēka instinktīvo tieksmi pēc dabiskas vides un saskarsmes ar citām bioloģiskajām sistēmām arvien vairāk pieņemts saukt par biofīliju, (bio – dabas, filia – just). Šobrīd zinātnieki ekonomiski attīstītajās valstīs izpētījuši, ka dzīvās dabas elementu klātbūtne darba vietā patiešām nostiprina darba spējas, uzlabo radošo domāšanu un rezultātā izmērāmās vienībās paaugstina uzņēmuma peļņu.
Pēc aptauju datiem, daudzi no birojos strādājošiem uzskata savas darbavietas par bezpersoniskām, neērtām un pat drūmām. Darbinieki uzskata: mazas nožogotas telpas un smacīgs atklātā tipa birojs daudziem nokauj radošo iedvesmu, negatīvi ietekmē darba ražību un reizēm arī veselību. Maz ir to, kuriem patīk visu dienu atrasties telpās ar mākslīgo apgaismojumu, bez skata pa logu un dabiskā apgaismojuma.
Arī agrākos pētījumos konstatēts, ka telpaugi birojā padara ļaudis laimīgākus un darbu produktīvāku. Tomēr vienlaicīgi eksperti norādīja uz to, ka biofīlijas tēma vēl maz ir zinātniski izpētīta. Patiešām, biofīlijai veltītu pētījumu pagaidām ir nedaudz, tomēr šī zinātnes joma ļoti ātri paplašinās. Zinātniekiem, kas specializējas ekoloģiskos pētījumos, pievienojas daudzu citu zinātnes nozaru pārstāvji, – ekopsihologi, endokrinologi un neirobiologi.
Precīzi dati
Viena lieta ir just problēmu intuitīvā līmenī, cita lieta ir to pamatot ar statistiskiem faktiem, kas apstiprināti ar modernām zinātniskām metodēm. Vīnes Vides empātijas analīzes centra zinātnieki veica eksperimentu sēriju kas pētīja biofīlijas ietekmi uz darba efektivitāti.
Lai noskaidrotu, vai augi ļaudis dara laimīgākus un produktīvākus, aptaujāti 7600 dalībnieku no 16 valstīm. Pētījumā izdevās pierādīt, ka pat neliela dabas elementu iekļaušana telpās var sniegt jūtamus rezultātus. 33% respondentu atzina, ka biroja iekārtojums ietekmē viņu lēmumu strādāt tajā vai citā kompānijā, 58% respondentu žēlojās par to, ka viņu birojos nav zaļumu un 47% respondentu neapmierināja tas, ka pie darba vietas nav dabīgā apgaismojuma.
Toties respondenti, kuri strādāja birojos ar dabas elementiem jutās par 15% komfortablāk, strādāja par 6% efektīgāk un bija par 15% radošāki.
Pēc zinātniskām metodēm veiktie pētījumi pierādīja, ka apstādījumi skolu apkārtnē veicina sākumskolas bērnu attīstību. Citā pētījumā noskaidrojās, ka pastaigas parkā palīdz pilsētniekiem atbrīvoties no uzmācīgām negatīvām domām, kas paaugstina depresijas un citu psihisku saslimšanu risku.
Pētījumos parādās arvien vairāk pierādījumu tam, ka darba vietas, kuras noformēšanā tiek izmantoti dabas elementi, – augi, saules gaisma un dabiskas krāsas, ir daudz ražīgākas, tātad izdevīgākas gan kompānijai, gan darbiniekam. Pārdomātas, dabiskas atmosfēras pozitīvo nozīmi grūti pārvērtēt. Vispirms darbiniekiem uzlabojās garastāvoklis, tāpēc darbs kļūst efektīvāks un viņi retāk pamet darba vietu, lai “uzpīpētu”.
Piedevām mājīgā birojā samazinās darbinieku rotācija, un uzņēmumam izdodas pieņemt darbā jaunus, kvalificētus darbiniekus. Kompānijas peļņa aug… Tagad jaunais globālais trends darba vietu iekārtošanā ir atgriešanās pie dabas visā tās daudzveidībā. Īstenot šos principus darba telpās ir daudz vieglāk nekā tas varētu domāt, jo pat nelielas pārmaiņas dod jūtamus rezultātus. Patiešām, ir pienācis laiks katram uz sava rakstāmgalda uzlikt kādu puķupodu!
Lai kā mainās mode un dizaina tendences, tomēr saikne ar dabu cilvēkam ir vajadzīga vienmēr un, jo tālāk tehnoloģiju “džungļos”, jo vairāk velk uz īstu mežu.
Giganti pirmajās rindās
Likumsakarīgi, ka vieni no pirmajiem biofīlijas principus atzina tieši pasaules tehnoloģiskie giganti, saprotot, ka no humanizētas darba vides ir atkarīga gan darbinieku pašsajūta, gan ražība, gan arī uzņēmuma imidžs. Kompāniju postulētie vides saudzēšanas principi kopā ar saprotamu vēlmi gūt lielāku peļņu, izmantojot biofīlijas idejas, likti lietā, radot jaunus un mūsdienīgus birojus.
Piemēram, kompānija “Amazon” Sietlā (ASV) ceļ grandiozas futūriskas biosfēras. Iekšpusē šīs lodes vairāk atgādina parkus nekā birojus. Sfērās var atrast vairāk nekā 3000 augu no 30 valstīm, pārrunu telpas, kuru dizains atgādina mājiņas kokos, ūdens objektus, zaļi krāsotu konferenču zāli ar putnu zīmējumiem uz sienām, iekārtas gaisa mitrināšanai un dzīvu sienu no augiem piecstāvu mājas augstumā. Kompānijas darbiniekiem iesaka pavadīt sapulces brīvā dabā.
Cits gigants, programnodrošinājumu izstrādātājs “Adobe”, kas mitinās Kalifornijā, Silīcija ielejā, veica modernizāciju uzņēmuma galvenajā ofisā Sanhosē. Darbus veica “Gensler Architecture and Design”. Pēc pārbūves tur ir daudz zaļumu, saules gaismas, dabisku materiālu un citu bioprogresīvu dizaina elementu. Viss izdarīts tā, lai katram darbiniekiem būtu labs skats no loga un svaigs gaiss.
Vai viegli būt zaļam?
Tomēr, kā rīkoties parastam uzņēmumam, kuram nepieciešams ekonomēt? Pirmais solis ir diezgan negaidīts – jārunā ar darbiniekiem, jānoskaidro, kādas izmaiņas dabiskuma virzienā viņi vēlētos. Tā tiks uzreiz nošauti divi zaķi. Pirmkārt, darbiniekiem patiks tas, ka tiek izzināts un cienīts viņu viedoklis. Otrkārt, šādā veidā var iegūt patiešām oriģinālas idejas Arī bez augiem, dzīvniekiem un ūdens ir daudzas lietas, kas var birojam piešķirt mājīgumu, tāpēc biofīls telpu dizains ir iespējams ar jebkuru budžetu.
Pat ja telpā nav logu no grīdas līdz griestiem vai kolosāla ūdenskrituma ātrijā, ir ekonomiski veidi, kā imitēt dzīvo dabu un uzlabot apstākļus darba telpās. Šim nolūkam var izmantot gleznas, tapetes, digitālo ekrānu, uz kura demonstrē dabas skatus, dekoratīvas koka sijas, dabiskā materiāla grīdas utt.
Kompānijas, kas nodarbojās ar biofilo dizainu, uzskaita vairāk nekā desmit biofīlā dizaina principus un to piemērošanas veidus interjerā.
Kad tiek domāts par ekoloģisku interjeru, pirmām kārtām nāk prātā apgaismojums, gaisa kustība un zaļumi. Tomēr ir lietas, par kurām retāk aizdomājas, piemēram akvārijs vai lapu šūpošanās vējā, dabas formas, ornamenti vai krāsas un īpaši dabiski materiāli, kuri ar savu daudzslāņaino struktūru rada patīkamu iespaidu.
Jāatzīmē, ne visi biofīliskie elementi izraisa ļaudīs vienādu reakciju. Daži no tiem palīdz cīnīties pret stresu, citi pozitīvi ietekmē intelektuālās un radošās spējas vai uzlabo garastāvokli. Kādas krāsas izmantot ofisā? Zaļās krāsas pozitīvā ietekme uz cilvēku pazīstama sen. Pat acumirklis, uzmests zaļajai krāsai pirms kreatīva uzdevuma veikšanas var palielināt radošo potenciālu un palīdzēt labāk veikt uzdevumu.
Vadoties pēc citiem pētījumiemm noskaidrots, ka piemēram, zilais un dzeltenais asociējas ar efektivitāti un kreativitāti. Vēl svarīgs fakts krāsu psiholoģiskajā novērtējumā ir ģeogrāfiskais novietojums. Dažādu valstu iedzīvotājiem ir savi biofīliskā dizaina favorīti. Piemēram, Kanādā darbinieki priecāsies par violetu toni interjerā, bet Ķīnā patiks brūns tonis.
Vai nodevas modei?
Pēc ekspertu domām biofīliskā dizaina tendence nav tikai īslaicīga aizraušanās. Cilvēki nonākuši pie secinājuma, ka tehnoloģijas, kuras palīdzēja ātrāk attīstīties, tomēr nevar aizvietot cilvēkam raksturīgo tieksmi pēc savienības ar dabu. Kļuvis skaidrs, ka, lai kā mainās mode un dizaina tendences, tomēr saikne ar dabu cilvēkam ir vajadzīga vienmēr un, jo tālāk tehnoloģiju “džungļos”, jo vairāk velk uz īstu mežu.
Biofīliskā dizaina priekšrocības katram cilvēkam kļūst redzamas arvien skaidrāk, un kompānijām īpaši patīk iespēja gūt papildu peļņu. Kāds Kanādas enerģētikas komisijas zinātnieku pētījums veltīts darba ražībai slēgtās telpās. Tas analizē šīs parādības cēloņus un ieskicē biofīlijas ekonomiskās priekšrocības.
Piemēram, Sakramento Centrāles darbinieki, no kuru logiem bija redzams zaļš augu klājums, strādāja par 5 – 6% ātrāk nekā viņu kolēģi, kuriem šādas iespējas nebija. Kompānija nolēma izmainīt darba vietu izvietojumu un šim nolūkam iztērēja 1000 ASV dolārus uz vienu darbinieku.
Rezultātā uzņēmumam izdevās paaugstināt darba ražību, kas tai deva ienākumu pieaugumu vidēji gadā par 2990 ASV dolāriem uz darbinieku. Tēriņi atmaksājas jau četru mēnešu laikā. Piedevām papildu peļņas apjoms un darba ražības līmenis solījās būt ilgtermiņa perspektīvā. Komentāri lieki…
