Uz kāda pamata un kā atņemt tēva tiesības un mainīt bērna uzvārdu? 0
“Kā rīkoties, ja gribu iesniegt prasību par šķiršanos un tēva tiesību atņemšanu un nomainīt bērnam uzvārdu (uz savējo pirms laulības). Uz kāda pamata var atņemt tēva tiesības? Kur man vērsties? Vai uzreiz varu tiesā iesniegt iesniegumu?” jautā lasītāja.
Rūpes par bērnu ir abu vecāku pienākums
Ja persona vēlas šķirties un ja puses – abi laulātie – var vienoties, to iespējams izdarīt, pie zvērināta notāra parakstot vienošanos par laulības šķiršanu.
Vienošanās jāparedz ne tikai tas, ka laulība tiek šķirta, bet arī jānosaka bērnu dzīvesvieta, uzturlīdzekļu maksājumi un tas, kā tiek sadalīta laulības laikā iegādātā kustamā un nekustamā manta.
Ja puses nevar vienoties, tad var vērsties ar prasības pieteikumu tiesā par laulības šķiršanu un ar to saistītajiem prasījumiem.
Atbilstīgi Civillikuma 177. pantam līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.
Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.
Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.
Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.
Vecāku aizgādības tiesības
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 178. pantu kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi.
Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo.
Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.
Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.
Bērna vecākam var atņemt aizgādības tiesības tikai likumā noteiktos gadījumos, un šādu lēmumu pieņem tiesa saskaņā ar Civillikuma 200. pantā noteikto
Vecākam var atņemt aizgādības tiesības, ja:
1) viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība;
2) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.
Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka atsevišķā aizgādībā. Ja aizgādība, ko varētu īstenot otrs vecāks, nepietiekami aizsargātu bērnu no apdraudējuma vai aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem vecākiem, tiesa uzdod bāriņtiesai nodrošināt bērnam ārpus ģimenes aprūpi.”
Bāriņtiesa pārtraukt aizgādības tiesības vienam no vecākiem, ja bāriņtiesa atzīst:
1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;
2) bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);
3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;
4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais;
5) konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.
Šajos gadījumos aprūpi īsteno otrs vecāks, bet, ja arī tam ir šķēršļi, bāriņtiesa gādā par bērna ārpus ģimenes aprūpi.
Aizgādības tiesības vecākam var tikt pārtrauktas arī gadījumos, kad vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, nepildot tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, ja tas nodara būtisku kaitējumu bērnam un ja nepastāv otram vecākam šķēršļi īstenot bērna aprūpi.
Uzvārdu nomainīt bērnam nav tik viegli
Uzvārda maiņa bērnam nav viegls ceļš. Ja tiks šķirta laulība, tad māte var pieprasīt savu pirmslaulību uzvārdu, taču tas nenozīmē, ka šis uzvārds tiek automātiski mainīts arī bērnam.
Nepilngadīgai personai uzvārdu var mainīt arī gadījumā, ja vienam vai abiem vecākiem mainās uzvārds, bet jāievēro nosacījums, ka par uzvārdu vecākiem ir savstarpēji jāvienojas.
Gadījumos kad vecāki nevar vienoties par kopīga bērna uzvārdu vai nav zināma dzīvesvieta vienam no vecākiem, par bērna uzvārda maiņu lemj bāriņtiesa.
Abu vecāku piekrišana bērna uzvārda maiņai nav nepieciešama gadījumos, kad vienam no viņiem ir atņemtas aizgādības tiesības un bērna uzvārds tiek mainīts uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības.
Jebkurā gadījumā šie ir komplicēti jautājumi, un pirms tālāku darbību sākšanas būtu vēlams personai vērsties pie jurista/zvērināta advokāta, lai, sīkāk noskaidrojot lietas apstākļus, izvēlētos situācijai labāko risinājumu.
