Atņem darbu vietējiem uzņēmējiem 8
Maksas pakalpojumiem, kurus pašvaldības izvēlējušās sniegt, piemēram, viesnīcu serviss, instrumentu un transportlīdzekļu īre, suvenīru tirdzniecība ar uzcenojumu, neregulāri pasažieru pārvadājumi, ir negatīva ietekme uz vietējo uzņēmējdarbības vidi. Piemēram, Alūksnes novada pašvaldība, sniedzot viesnīcas, kravu pārvadājumu, traktortehnikas, zāles un krūmu pļaušanas, koku zāģēšanas un transportlīdzekļu nomas pakalpojumus, ir liegusi komersantiem gūt ieņēmumus 86,9 tūkst. eiro apmērā, secinājusi Valsts kontrole (VK).
“Mēs konstatējam, ka ne tikai ar pašvaldību kapitālsabiedrību starpniecību pašvaldības iesaistās komercdarbībā, bet tās to faktiski dara arī pašas vai caur savām iestādēm sniedzot dažādus maksas pakalpojumus, kas neatšķiras no komercdarbības,” piebilst VK 5. revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins.
Šā gada sākumā pašvaldībām pilnībā vai daļēji piederēja daļas 384 kapitālsabiedrībās. Šo uzņēmumu darbību atšķirībā no valsts kapitālsabiedrībām, kuras uzraudzību veic Pārresoru koordinācijas centrs, neviens nepieskata – ne Ekonomikas, ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Pašvaldību kapitālsabiedrību skaits un pašvaldību ieguldītie resursi vēl aizvien netiek analizēti un apkopoti, lai gūtu priekšstatu par kopējo situāciju, atzīst E. Korčagins. Valsts kontrole, veicot revīzijas pašvaldībās, analizē finanšu plūsmu atsevišķās pašvaldību kapitālsabiedrībās.
Pašvaldību līdzdalība kapitālsabiedrību kapitālā pārsniedz 1,27 miljardus eiro, tas ir, piemēram, tieši tikpat daudz, cik pērn Latvijas valsts aizņēmās starptautiskos tirgos vai cik lieli bija nodokļu parādi šā gada vidū.
Liepājas pašvaldība – rekordiste
Saskaņā ar likumu pašvaldības drīkst dibināt kapitālsabiedrības savu funkciju veikšanai, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus vai preces, vai arī stratēģiski svarīgā vai jaunā, vēl neattīstītā nozarē.
Analizējot jaunāko kapitālsabiedrību sarakstu, konstatējams, ka pašvaldību resursi tiek izmantoti ne tikai komunālo pakalpojumu sniegšanai un veselības aprūpes nodrošināšanai, bet arī, piemēram, piena produktu ražošanai, farmācijas izstrādājumu tirdzniecībai, elektroenerģijas ražošanai, dārzeņu audzēšanai, ceļojumu biroja pakalpojumu sniegšanai, automobiļu ražošanai, laikrakstu izdošanai un citiem ar pašvaldību funkcijām nesaistītiem biznesiem.
Visvairāk daļu komercsabiedrībās pieder Liepājas pašvaldībai – 18. Pašvaldības kontrolē ir, piemēram, koncertzāle “Lielais dzintars”, “Liepājas tramvajs”, “Aviosabiedrība “Liepāja””, “Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs”.
Rīgas pašvaldībai pieder nedaudz mazāk komercsabiedrību – 15. No tām simtprocentīgi galvaspilsētai pieder 13 uzņēmumi, tostarp “Rīgas satiksme”, “Rīgas meži”, “Rīgas nami”, “Rīgas Centrāltirgus”, “Rīgas serviss”, “Rīgas Dzemdību nams”. Tikpat daudz komercsabiedrību, cik Rīgai, ir arī Ventspilij – 15, tostarp starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, futbola klubs “Ventspils” un “Ventspils tirgus”.
