“Atnāks policists un tad tu redzēsi!” Noskaidro, ar kādiem “ļaunajiem” Latvijā vecāki biedē savus bērnus 0
Divas trešdaļas jeb 66% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar situāciju, kad bērnu audzināšanā vecāki izmanto taktiku biedēt ar policistiem, ugunsdzēsējiem un armiju, tādējādi radot bērnu vidū nepareizus priekšstatus par šo dienestu darbību, liecina Aizsardzības ministrijas (AM) veiktā aptauja.
Ar mērķi informēt sabiedrību par rīcību krīzes situācijās AM sagatavotajā rīcības bukletā “Kā rīkoties krīzes gadījumā” sniegti dažādi padomi, tajā skaitā uzskaitīti tie atbildīgie dienesti, kas šādās situācijās sniegtu medicīnisko palīdzību, veiktu evakuāciju un atbildētu par sabiedrisko kārtību.
Tomēr mūsdienās sabiedrībā joprojām valda dažādi aizspriedumi par operatīvajiem dienestiem, un vecāki nereti policiju, ugunsdzēsējus un armiju izmanto arī bērnu audzināšanā, biedējot bērnu ar to ierašanos un situācijas risināšanu ar citādiem paņēmieniem.
To apliecina arī ministrijas veiktās sabiedrības aptaujas dati – kopumā 66% aptaujas respondentu atzīst, ka ir dzirdējuši vai saskārušies ar vecākiem, kuri bērnu audzināšanā izmanto taktiku bērnus biedēt ar policiju, ugunsdzēsējiem un armiju.
15% aptaujāto atzīst, ka bieži novērojuši vecākus, kuri, nespējot citādi nomierināt bērnu, šādu taktiku pielieto regulāri. Tikmēr 51% respondentu norādījuši, ka šādu taktiku vecāku vidū novērojuši arvien retāk, taču šāda pieeja nav izzudusi pavisam.
Trešdaļa aptaujāto atzinuši, ka nav redzējuši, ka vecāki bērnu audzināšanā izmantotu biedēšanu ar policiju, ugunsdzēsējiem un armiju, uzskatot, ka tie ir vēsturiski un novecojuši audzināšanas paņēmieni.
Arī Rīgas Stradiņa Universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns piekrīt, ka šāds audzināšanas paņēmiens nav pareizs.
Tieši šie dienesti palīdzēs valsts iedzīvotājiem krīzes situācijās, tādēļ vecākiem jau no agras bērnības savām atvasēm jāiemāca atpazīt to dienestu pārstāvji, pie kuriem dažādās situācijās var vērsties pēc palīdzības.
Tāpat viņš norāda, ka savlaicīga bērna informēšana un rīcības pārrunāšana, izmantojot spēles elementus, palīdzētu bērnam krīzes situācijā atbilstoši rīkoties.
“Krīzes situācijās bērnam vieglāk būs reaģēt, ja vēlamā rīcība būs jau laikus iemācīta. Ar bērnu var izspēlēt dažādas situācijas, piemēram, ko darīt, ja mājoklī plīsusi ūdens caurule, ko darīt, ja mājās pazūd elektrība, un citus. Sākotnēji vēlamā rīcība atvasei vairākkārt jāparāda un tikai tad var lūgt bērnam pašam pastāstīt un parādīt, kādus lēmumus viņš pieņemtu,” norāda Utināns.
AM aicina ikvienu iepazīties ar rīcības bukletu, kas pieejams elektroniski aizsardzības nozares ziņu portālā “Sargs.lv”.
Bukleta simbols ir starptautiski atzītais standarts “72 stundas” jeb trīs diennaktis, kuru laikā iedzīvotājiem pašiem jāspēj nodrošināt sevi līdz brīdim, kad iesaistās atbildīgie dienesti.
Latvijas iedzīvotāju aptauju AM veikusi sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Aptauja veikta oktobrī, un tajā piedalījās 1010 respondenti no visas Latvijas.
