– Kā samenedžējat aktrises un divu skolēnu mammas lomu? 16
– Visu laiku jābūt pie ļoti skaidras apziņas, gatavai reaģēt un katru dienu mainīt režīmu. Stundu sākumi bērniem ir atšķirīgi, tad vēl pulciņi… Domāšana strādā, kalkulējot brīdi uz priekšu. Tas nav viegli, taču man nav pamata sūdzēties. Ar ko mēs salīdzināmies? Kas tad mums kaiš? Mazliet padomāt, vakarā pakombinēt, lai nākamā dienā ar bērniem visur paspētu. Tā tas ir visiem strādājošiem vecākiem. Mēģinu to neapspriest, pat ar sevi ne, bet vienkārši darīt. Ir pienākumi, ko esmu labprātīgi uzņēmusies, un tie ir jādara. Es varu būt vienīgi pateicīga – visi veseli, nav kara…
– Vai ir labi, ka jūsu vīrs arī ir teātra cilvēks?
– Protams! Tiešām neiztēlojos, kā citas jomas cilvēks varētu saprast aktiera dienas grafiku – kā var tā būt, ka tavs tuvais cilvēks vakaros nav mājās. Ja pati strādātu citu darbu un mans vīrs būtu aktieris, rastos sajūta, ka visu laiku tiec pievilts, pamests. Pat negribas modelēt tādu situāciju. Sestdienas, svētdienas mums paiet darbā. Tas nav normālu cilvēku režīms. Bet neviens nevienu nav piespiedis. Tā ir labprātīga pakļaušanās.
