Atmiņu stāsts par skolas tualetēm padomju laikā: “Šoka terapija, kašķis skolotāju starpā un lielā skolas līnija, kuras laikā tiek mēģināts izspiest atzīšanos” 128
Jau iepriekš publicējām kādu Raivja Kalniņa raktu par iepazīšanos, bet nu kārta vēl vienam viņa atmiņu stāstam par 80. gadiem, ko Raivis publicējis “Facebook” grupā “Mēs 80-tajos”, kurā cilvēki dalās ar fotogrāfijām un atmiņām par šo stāstu.
Raivim ir īpašs rakstītāja talants, tāpēc priecājamies par viņa atļauju šo stāstu publicēt arī LA.LV, jo pieļaujam, ka šādas vai līdzīgas atmiņas tiks uzjundītas arī citos 80.gadus piedzīvojušos ļaudīs. Raivja stāsts šoreiz ir par skolas tualetēm, kas 80.gados bijusi, kā izrādās, pavisam nozīmīga jauniešu dzīves sadaļa. Turpinājumā autora rakstītais.
Aicinām šo stāstu uztvert vien ar vēsturiskas liecības garšu, necenšoties neko no tajā minētā atkārtot! Jebkura īpašuma bojāšana ir nepieņemama un sodāma! Lasiet šo stāstu kā biogrāfisku vērtību, iespējams, autora fantāziju!
“Kaut kad, runājot ar bērniem par skolu, nevilšus saruna aizķēra skolas tualeti.
Izrādās, ka tagad ir citādāk – tur notiek pamatīga kontrole, tualetē vairs īsti neuzsmēķēsi un vispār – fui… Bet astoņdesmito gadu vidū tā vis nebija, to jau nu es jums varu apzvērēt. Tualete bija īstais, lai arī neoficiālais skolas dzīves epicentrs. Te nu mans atmiņu apraksts!
Mācības ir fufelis. Visa īstā dzīve notiek tualetēs! Te skolēns iepazīstas ar savu pirmo smēķi, tur notiek tirdzniecība, apmaiņa, un attiecību kārtošana, aprunāšana un cita svarīga komunikācija. Te arī visbiežāk var izgāzt savas dusmas uz pastāvošo iekārtu (skolotājiem), kura parasti tiek asociēta ar nabaga balto porcelāna podu, kuram arī tiek visvairāk, kā arī ar sienu, uz kuras ar zīmuli vai nazi tiek iegravēta tādi uzraksti kā Kārlis ir pim…s vai visas učenes ir mau…s, kā arī tika izpildīti zīmējumi alu cilvēku labākajās tradīcijās, attēlojot gan neveiklus klasesbiedru portretus, gan primitīvas kopošanās scēnas, gan arī kaut kur nolūrētus sensitīvu sieviešu orgānu attēlojumus.
Ja es tajā laikā būtu skolas direktors, tad es zinātu kā padarīt saviem skolēniem dzīves apstākļus neciešamus. Es noteikti aizslēgtu visas tualetes un pagalmā noliktu vienvietīgo sauso tualeti! Tas skolu skolēniem padarītu par garlaicīgu un nožēlojami neinteresantu.
Negribētos, lai sūri grūti krātā dzīves pieredze zustu aizmirstībā, tāpēc ar saldsērīgu nostaļģiju nopūšos un metos dalīties ar jums savās atmiņās par man zināmajiem veidiem, kā es un mēs savulaik riebām skolotājiem, bet visvairāk, protams, apkopējai un santehniķim. Pievienoju zināšanai arī dažus variantus, kuros neesmu piedalījies, bet esmu dzirdējis no skolas vai studiju biedriem.
Visbiežāk piemērotais veids, protams, bija kalcija karbīds, kura gabalu iemetot podā, kanalizācijas trubas sāka burbuļot un vārīties un visa skola sāka nežēlīgi smirdēt un nereti stundas vairāk nenotika, jo, lai izturētu šo smirdoņu, bija nepieciešama gāzmaska. Piecu zvaigžņu sistēmā par efektu uz skolotājiem un smaku var dot četras zvaigznes.
Ja skolā bija sausā tualete kā savulaik manā astoņgadīgajā skolā, tad tas pats efekts bija panākams ar raugu (īpaši labi darbojās siltā laikā), kura paciņu vajadzēja iemest poda caurumā. Smaka bija briesmīga, kvalitatīva un noturīga. Efekts ilgst vairākas dienas. Tualetē dzirdama čaukstoņa un burbuļošana un santehniķa lamas. Trīs zvaigznes.
Lai arī runa šeit neiet par tualeti, man jāpiemin zivis! Šiem radījumiem ir nemode ļoti smirdēt, kad tās ir beigtas. Ja tās veikli nomaskē kādā ventilācijas lūkā vai aiz klases skapja, smirdoņa pēc dažām dienām kļūst nepanesama. Smaka ir ļoti uzmācīga un pretīga. Tiesa, tai ir diezgan ierobežots darbības radiuss – daži metri. Liela iespēja pēc tam dabūt ar šo zivi pa galvu, ja aizdomās turamo loks ir neliels. Arī trīs zvaigznes.
Sākot mācīties vidusskolā, es dzirdēju no klasesbiedriem, ka šie bija ķīmijas kabinetā nospēruši kolbu ar metālisko kāliju un, loģiski, iemetuši to podā ar visu atkorķēto kolbu. Klasesbiedri pat nepaspējuši lāga tualetes durvis aizvērt aiz sevis, kad pods esot uzsprādzis. Smirdoņa nebija īpaši izteikta, toties pods bij pagalam. Mīnusi – metālisko kāliju ir grūti dabūt, tomēr nākamreiz pirms to lietot ir jāpadomā par veidu, kā tam iedarboties pēc laika, lai var paspēt aizbēgt. Varētu, piemēram, to ievīstīt ūdenī šķīstošā iepakojumā. Četras zvaigznes un pilnīga diskvalifikācija no skolas, ja tiec pieķerts.
Viss kvalitatīvais un efektīvais patiesībā ir ļoti vienkāršs. Ja dzīvojat laukos, nav nekādas problēmas no pļavas, plēves maisiņā savākt dažus lielākus un šķidrākus govs sūdus un atnest tos uz skolu. Viss, kas ir jādara, ir jāielavās skolotāju tualetē un maisiņa saturs jāsakrata podā un uz grīdas pie poda. Šeit ir nepieciešams palīgs, kas brīdina par iespējamo trauksmi jo patāv reāla iespēja uzrauties, ja rīkojies viens. Efekts ir graujošs, – pilnīga šoka terapija, kašķis skolotāju starpā un lielā skolas līnija, kuras laikā ar fašistiskām metodēm tiek mēģināts izspiest atzīšanos. Jautrība garantēta! Piecas zvaigznes.
Šī paņēmiena vienkāršots variants ir lielas vardes iemešana skolotāju podā, var gadīties, ka skolotāja ar vārgākiem nerviem ne vien pačurā, bet pie reizes arī aiziet pa nopietnām darīšanām.
Ļeņina bronzas biste skolas koridorī kā mūsu vidusskolā (vairs nav aktuāli) Tās galva simetriski atbilda poda caurumam tualetē, tāpēc ar apskaužamu regularitāti šīs divas pozīcijas tika savietotas kopā. Efekts ne īpaši graujošs, toties laba nacionālo jūtu pēcgarša un vēstures skolotājas histērija. Divas zvaigznes.
Un pats pēdējais ko es gribēju bilst, ir tas, ka viss tas protams bija jautri, tomēr, raugoties no tagadējā skatu punkta, tas nebija prāta darbs, tāpēc man tagad ir drusku kauns un es no savas puses atvainojos skolotājām par šīm visām cūcībām, un neiesaku nevienam to atkārtot.”
