Bezmiegs, diabēts un alkohols – tikai daži no faktoriem, kas grauj atmiņu. Kā to uzlabot? 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Bieži vien cilvēki turpina strādāt arī atvaļinājuma laikā, piemēram, raksta disertāciju vai remontē dzīvokli, tādēļ neatliek laika, lai atjaunotu fiziskos un garīgos spēkus.
Taču viegli kognitīvi jeb atmiņas traucējumi nereti saistīti ar ilgstošu psihoemocionālu pārslodzi.
Arī muskuļu sasprindzinājums muguras, kakla un plecu daļā, kas rodas, ilgstoši atrodoties piespiedu pozā, piemēram, strādājot birojā ar datoru, var izraisīt ne tikai galvas un spranda sāpes, bet arī atmiņas pasliktināšanos,” norāda neiroloģe Sandra Vestermane, iesakot vasarā kārtīgi izgulēties un garīgās aktivitātes kombinēt ar fiziskajām, jo tās uzlabo asinsriti un smadzeņu apgādi ar skābekli, tātad – arī atmiņu.
Smadzenes indē alkohols
Atmiņa jau kopš dzimšanas vienam cilvēkam mēdz būt labāka, otram – sliktāka, turklāt dažam vairāk attīstīta redzes, citam dzirdes atmiņa. Lielā mērā to nosaka iedzimtība, taču svarīgs ir arī izglītības līmenis un sociālekonomiskā situācija.
Zināms, ka, atmiņu mērķtiecīgi trenējot un noslogojot jau kopš mazotnes – lasot grāmatas, mācoties no galvas dzejoļus, rēķinot –, cilvēks var nodrošināt sev labāku atmiņu visai turpmākajai dzīvei.
Pierādīts, ka lielāka iespēja piedzīvot atmiņas traucējumus arī jaunībā ir cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu, piemēram, pavadot vairāk par trim stundām dienā pie televizora vai spēlējot datorspēles, samazinās darba atmiņa.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Anželika Gudreniece teic, ka galvas smadzenes ir ļoti jūtīgas pret toksiskām vielām, piemēram, alkoholu. Tieši tādēļ, lietojot grādīgos dzērienus lielā daudzumā, cieš īslaicīgā atmiņa un cilvēks otrajā rītā nevar atcerēties iepriekšējās nakts notikumus.
Īslaicīgā jeb darba atmiņa nodrošina spēju saglabāt informāciju un dažās sekundēs to atrast, bet ilglaicīgā nodrošina tās uzglabāšanu. Atmiņu nelabvēlīgi ietekmē ne tikai narkotisko vielu lietošana, bet arī nikotīnskābe, ko izdala tabaka un kas sašaurina galvas asinsvadus, palielinot insulta un neirodeģeneratīvo slimību attīstības risku.
“Arī dažādas nieru, aknu, vairogdziedzera vai citu orgānu saslimšanas, infekcijas slimības, piemēram, Laimas borelioze, encefalīts, hepatīts, HIV, dažu medikamentu lietošana var izraisīt pārejošus atmiņas traucējumus,” uzsver neiroloģe.
Piemēram, hroniski paaugstināts glikozes līmenis asinīs rada kognitīvo traucējumu attīstības risku. 2. tipa cukura diabēta pacientiem raksturīga nenoturīga uzmanība, samazināta informācijas apgūšanas spēja un atmiņa. Jo sliktāka diabēta kompensācija, jo straujāk attīstās kognitīvie traucējumi. Atmiņas un citu kognitīvo spēju pasliktināšanos var izraisīt arī B1 un B12 vitamīnu deficīts, kas izzūd, šos vitamīnus lietojot papildus.
Arī galvas traumas var ietekmēt atmiņu. Ja tiek skartas dziļākās smadzeņu struktūras, kas atbildīgas par atmiņu, var rasties amnēzija jeb atmiņas zudums, kura ilgums atkarīgs no traumas smaguma. Pēc vieglas traumas traucējumi var saglabāties apmēram stundu, bet pēc smagas – nedēļu vai pat ilgāk.
“Pēc vienas vai vairākām atkārtotām galvas traumām var attīstīties hroniska traumatiska encefalopātija, kas var izpausties uzreiz pēc traumas vai pēc ilgāka laika perioda.
Vispirms parādās atmiņas pasliktināšanās, galvassāpes, vēlāk pievienojas uzbudinājums, agresivitāte vai pat demence,” stāsta Anželika Gudreniece.
Atmiņu pārbauda ar testiem
Atmiņas traucējumi un kognitīvo spēju pavājināšanās var attīstīties daudzu saslimšanu iespaidā, var būt slimības pirmās izpausmes. Ja cilvēks jūt, ka viņa atmiņa nav tāda kā iepriekš vai uz to norāda apkārtējie, noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta vai neirologa.
Atmiņa un citas kognitīvās funkcijas tiek pārbaudītas ar dažādu psihoneiroloģisku testu, piemēram, MoCa jeb Monreālas kognitīvo funkciju novērtējuma skalas palīdzību, izvērtējot pacienta uzmanību, koncentrēšanos un konceptuālo domāšanu, spēju iegaumēt, atcerēties, rēķināt, orientēties laikā un telpā. Rezultāts, kas zemāks par 26 punktiem no 30, norāda uz kognitīviem traucējumiem.
Ar citu testu palīdzību tiek vērtēta īslaicīgā un ilglaicīgā, dzirdes un redzes atmiņa. Ja radušās aizdomas, ka atmiņas traucējumi saistīti ar izmaiņām galvas smadzeņu audos, pacientu nosūta uz radioloģisko izmeklēšanu – kompjūtertomogrāfiju vai magnētisko rezonansi.
Tiem, kuri saskārušies ar viegliem atmiņas traucējumiem, Anželika Gudreniece iesaka būt fiziski aktīviem, lai veicinātu asinsriti smadzenēs, spēlēt šahu un citas prāta spēles un apgūt jaunas iemaņas, piemēram, kādu svešvalodu, rokdarbus:
“Bezmiegs un citi miega traucējumi ir viens no biežākajiem atmiņas pasliktināšanās iemesliem gados jauniem cilvēkiem.
Ja nevar kārtīgi izgulēties, smadzenes nenonāk dziļajā miega fāzē, kur informācija tiek sakārtota “pa plauktiņiem” un īslaicīgā atmiņa pārrakstīta ilglaicīgajā,” uzsver neiroloģe.
Kas nāk par labu atmiņai
* Regulāra mērenas intensitātes aerobā slodze jeb kardiotreniņi – skriešana, peldēšana, velobraukšana – veicina kognitīvo spēju, arī atmiņas uzlabošanos.
* Nepietiekams, nekvalitatīvs miegs kavē jaunas informācijas apgūšanu un ielāgošanu, tādēļ ikdienā ir svarīgi labi izgulēties.
* Dažādas prāta spēles un smadzeņu treniņi izraisa pozitīvas pārmaiņas smadzeņu darbībā, paaugstina to neiroplasticitātes spējas (jaunas pieredzes gūšanas laikā veidojas jauni nervu savienojumi) un samazina demences risku.
* Dabisks līdzeklis atmiņas uzlabošanai ir ekstrakts, ko iegūst no divdaivu ginka lapām.
