Atmiņa ar caurumiem 0
Mūsdienās arvien jaunāki cilvēki sūdzas par viegliem kognitīviem jeb izziņas traucējumiem – pasliktinās atmiņa, pavājinās koncentrēšanās spējas, domāšana un spriešana kļūst gausāka. Problēmu vēl vairāk saasina stress, garīga pārslodze un ilgstošs darbs ar datoru.
Neatcerēties visu ir normāli
“Cilvēki bieži vien aizmirst pinkodus – gan telefonam, gan kredītkartēm, kurus atceras pēc kāda laika. Tas parasti liecina, ka cilvēks ir pārstrādājies. Pie neirologa nebūtu jāsteidzas arī tad, ja, dodoties uz darbu, pēkšņi nevaram atcerēties, vai esam izrāvuši gludekli, aizslēguši durvis vai aizvēruši logu. Tās ir automātiskās darbības, kuras mēs veicam nedomājot un nenoglabājam tās atmiņā,” skaidro “Veselības centra 4” neiroloģe Inese Blumberga, piebilstot, ka atmiņai ir vairāki veidi, piemēram, īslaicīgā atmiņa nodrošina informācijas paturēšanu prātā līdz 20 minūtēm, kuru laikā daļa tiek noglabāta ilgstošajā jeb operatīvajā atmiņā, daļa – izdzēsta. Ir arī mehāniskā jeb tā saucamā darba atmiņa, kur noglabājam savas profesionālās iemaņas, tādēļ darba procesā bieži vien varam nedomāt līdzi tam, ko darām.
Ārste norāda, ka par īslaicīgās atmiņas pavājināšanos nebūtu īpaši jāuztraucas, piemēram, ja vakarā nevaram pārstāstīt darbā dzirdētu anekdoti.
Arī pavisam normālā novecošanās procesā smadzenes pamazām zaudē savu tilpumu, sarūk neironu skaits, kontakti starp neironiem, smadzeņu šūnām kļūst vājāki, tādēļ mūža otrajā pusē grūtāk iemācīties svešvalodu, apgūt datoru, arī nokārtot autovadītāja tiesības.
Zūd mantas un orientācija
“Bieži sāk aizmirsties zināmas lietas, piemēram, darba kolēģu vārdi, iecienītā veikala atrašanās vieta. Cilvēks arvien biežāk nevar atrast darba dokumentus, automašīnas vai dzīvokļa atslēgas, regulāri pazaudē somu vai lietussargu,” brīdinājuma signālus uzskaita Inese Blumberga.
Ne jau vienmēr atmiņu zaglis ir Alcheimera slimība. Nereti atmiņas un uzmanības funkcijas cieš asinsrites traucējumu, piemēram, aterosklerozes dēļ, kad smadzenes tiek sliktāk apgādātas ar skābekli un barības vielām. Cilvēkiem ap gadiem 40 tā iemesls ir problēmas mugurkaula spranda daļā – gan kakla spondiloze, gan plecu, kakla daļas muskuļu saspringums, kas apgrūtina venozo atteci no galvas. Parādās trulas galvassāpes, “neskaidra” galva, bet ar laiku tiek traucēta arī smadzeņu vielmaiņa.
Pēdējā laikā pasaulē arvien biežāk runā par tā saucamo sīko asinsvadu slimību, kad tiek bojātas pašu sīkāko smadzeņu asinsvadu sieniņas, to caurlaidība palielinās un pakāpeniski rodas izmaiņas arī smadzenēs, izraisot vieglus atmiņas un uzvedības traucējumus. Sīko asinsvadu bojājumu iemesls var būt gan ateroskleroze, gan iekaisuma procesi, gan autoimūnās slimības un citi faktori. Var būt arī otrādi – vispirms rodas bojājumi smadzenēs, kam pievienojas asinsrites traucējumi.
Neiroloģe stāsta, ka atmiņas traucējumu iemesls var būt arī depresija, it īpaši neārstēta, kā arī aizraušanās ar recepšu medikamentu – nomierinošo līdzekļu un miega zāļu – lietošanu, kas ar laiku bojā smadzeņu šūnas.
Barība smadzenēm
Cilvēkiem ar aktīvu smadzeņu darbību, īpaši intensīvos garīgā darba periodos – ziemā un uz pavasara pusi, vajadzētu nākt talkā savām “pelēkajām šūniņām”, papildus piegādājot tām skābekli. “Pirmkārt, normāli izgulēties. Otrkārt, izvairīties no ilgstoša smadzeņu pārkairinājuma, piemēram, datora lietošanas. Treškārt, vairāk fizisko aktivitāšu, kaut vai nūjot, pastaigāties svaigā gaisā,” iesaka Inese Blumberga. Cilvēkiem gados nepieciešams papildu smadzeņu treniņš, jo ir pierādīts, ka tad patoloģiskie procesi attīstās lēnāk. Var risināt krustvārdu mīklas, piedalīties vai vismaz skatīties erudīcijas spēles, mācīties no galvas dzejoļus. Galvas smadzeņu asinsriti un šūnu barošanos uzlabo arī medikamenti, kas satur aktīvo vielu piracetāmu.
Ja ir jāiztur liela garīgā slodze, smadzenēm papildus jāpiegādā barības vielas, lietojot aptiekā nopērkamos dabas valsts līdzekļus, piemēram, ginka preparātus, piemēram, “Tanakan”, “Ginko Prim”, “Actovegin Forte” un citus. Divdaivu ginka ekstrakts satur aktīvās vielas, kas uzlabo asinsriti, paaugstina skābekļa un glikozes izmantošanu, veicina smadzeņu vielmaiņu un apgādi ar skābekli.
“Ginka ekstrakts sastāv no vairākiem sīkākiem komponentiem, kam jābūt noteiktā daudzumā, lai preparāts būtu aktīvs. Tajā nedrīkst būt arī kaitīgi piemaisījumi, piemēram, ginkolskābe,” skaidro neiroloģe, iesakot pirms to iegādes rūpīgi izpētīt iepakojumu. Ginka preparātu ieteicamā deva ir 120 mg dienā, tie jālieto kursu veidā divus trīs mēnešus no vietas, pēc tam jāievēro pārtraukums.
Smadzeņu darbības uzlabošanai var lietot arī riekstus, zivju eļļu, flavonīdus, piemēram, ķiplokus, dzērvenes ar medu.
Ja ir problēmas ar sprandu, neiroloģe iesaka veikt kakla rentgenu un aiziet pie masiera vai konsultēties ar fizioterapeitu par piemērotu vingrojumu veikšanu. Arī teipi, kurus uzlīmē uz ādas, uzlabo venozo atteci no galvas un neļauj muskuļiem tik ļoti saspringt.
