Foto – Valdis Semjonovs

Atmežošana un ciršana 0

Īsti nesaprotu terminu “atmežošana” – vai ar to domāta kailcirte vai kas cits? Vēl gribētu uzzināt, vai privātā mežā vēja lauztos kokus drīkst izzāģēt bez ciršanas biļetes? Arī grāvis gar mežu jāattīra. Kopējais malkas daudzums varētu būt līdz 10 kubikmetriem.
 M. B. Iecavas novadā

Reklāma
Reklāma

 

“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
Lasīt citas ziņas

Zemkopības ministrijas Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vadītāja vietniece Lāsma Āboliņa skaidro: Meža likums nosaka, ka atmežošana ir personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā.

Platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecības zemes ierīkošanai un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts (t.i., būvatļauja, derīgo izrakteņu ieguves atļauja u.tml.), kas tai piešķir tiesības veikt šādas darbības, un ja tā ir kompensējusi valstij atmežošanas negatīvo seku novēršanas izdevumus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt kailcirte ir galvenās cirtes izpildes veids koksnes ražas iegūšanai, un tā nav uzskatāma par atmežošanu.

Administratīvo pārkāpumu kodeksā tagad ir noteikti lielāki sodi par nelikumīgu atmežošanu. Par to privātpersonām paredzēts no 500 līdz 3000 latu, bet juridiskām personām – no 1000 līdz 7000 latu sods. Ja tas noticis Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas krasta kāpu aizsargjoslā, mikroliegumā vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, privātpersonām var noteikt no 1000 līdz 5000 latu, bet juridiskajām personām – no 5000 līdz 10 000 latu sodu.

Meža likuma 12. panta pirmās daļas 3. punkts savukārt nosaka: sauso un vēja gāzto koku ciršana ir atļauta bez apliecinājuma, ja mežaudzes šķērslaukums lielāks par kritisko šķērslaukumu. Cērtot saglabā vismaz četrus (rēķinot uz cirsmas hektāru) resnākos kritušos, nolauztos vai stāvošos sausos kokus, vispirms izvēloties tos, kuru diametrs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla vai lūzuma vietā, ja tā ir zemāk, ir lielāks par 50 centimetriem.

Katru gadu pirms šādu koku ciršanas, bet ne biežāk kā reizi gadā meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir par to paziņot Valsts meža dienestam. Kopējais izcirstais apjoms nav ierobežots. Taču grāvis skaitās meža infrastruktūras objekts, kas nav mežs. Kokus ārpus meža, tostarp meža infrastruktūras objektos, cērt, ņemot vērā Ministru kabineta “Noteikumus par koku ciršanu ārpus meža”.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.