Atmaskots: Kā “uzņēmējs Andris” visus apčakarēja 1
Portāls “Redzams.lv”, kurš jau iepriekš izcēlies ar viltus ziņu publicēšanu, izdomājis jaunu manipulāciju – sociālajos tīklos jādalās ar “informāciju”, ka par brīvu kāds jaunietis jebkuram atdos viņa rīcībā it kā esošo elektrotehniku. Melīgais vēstījums veidots, mēģinot spēlēt uz cilvēku lētticību.
Portāla īpašnieks ir Niks Endziņš, kurš to atvēra maija sākumā. Toreiz viņš publicēja cinisku viltus ziņu par neeksistējošu pazudušu meiteni. Pēc “LA” publicētā atmaskojuma, portāla vadītāji atzinās, ka melojuši, un šādi “biznesa paņēmieni” izraisīja plašu sabiedrības nosodījumu. Tomēr portāls turpina rīkoties pēc līdzīga scenārija – atkal izplatot informāciju par neeksistējošu personu. Portālā publicētas vairākas ziņas par kādu “Andri Briedi”, kurš esot bankrotējis un tagad atdod sava elektropreču veikala preces par brīvu. Kas jādara, lai pie tām tiktu? Jādalās ar šo ziņu sociālajos tīklos, jo “Andris vēlas, lai pēc iespējas vairāki cilvēki uzzina par šo labdarību”.
Daudzi sociālo tīklu lietotāji pieteikušies piedāvājumam un vēlāk ir nikni, jo “Andris” no solītā neko nesniedz. Kādā “Facebook” sarakstē “Andris” nekaunīgi atzīstas, ka viņam preces neesot. Kāds cits viņam jautā: “Tu taču nevienam neatbildi!” Uz to “Andris” atrunājas: “Nemaz arī negrasos atbildēt, jo nav tak, ko dot. Visus apčakarēju.” Tomēr “Andra” stāstu portāls turpina uzsildīt, ievietojot arvien jaunas ziņas. Piemēram, “Uzfilmēts bankrotējušais veikals” – video ir nekonkrēts un nav tapis Latvijā. Pēdējā ziņa par “Andri” ir, ka viņš esot nokļuvis slimnīcā un tādēļ nespējot atbildēt uz pieprasījumiem, un atkal literārais tēls izplūst solījumos.
Atšķirībā no viltus ziņas par pazudušo meiteni šoreiz nav iespējams juridiski vērsties pret šādām maldinošām akcijām, jo tajā grūti saskatīt noziedzīga nodarījuma pazīmes un nodarīto kaitējumu. Latvijas Universitātes pasniedzēja un sociālo tīklu eksperte Olga Kazaka “LA” uzsver, ka, daloties sociālajos tīklos ar šādu informāciju, cilvēki zaudē savu laiku un arī pastāv risks iedragāt savu reputāciju. “Šādu ziņu izplatīšana tālāk var kaitēt cilvēka reputācijai, jo cilvēks zaudē uzticamību savu draugu un paziņu lokā, būdams nekritisks pret viltus informāciju,” saka O. Kazaka. Viņa aicina cilvēkus uzmanīgāk vērtēt informāciju, kas parādās sociālajos tīklos un analizēt, vai mājaslapa ir uzticama un neizplata viltus ziņas. Būtībā šādos gadījumos atbildība ir cilvēka rokās.
“Bieži vien, cilvēki sociālajos tīklos ir virspusēji. Pētījumi pierādījuši, ka cilvēki izlasa tikai virsrakstus un jau izveido viedokli, dalās ar ziņu tālāk, bet neanalizē ziņas saturu,” piebilst O. Kazaka.
Viņa norāda, ka šādas viltus ziņu portālu “akcijas” aizmetņi meklējami tradicionālajā mārketingā, jo sociālo mediju lietotāji jau pieraduši pie pazīstamu uzņēmumu un mediju loterijām, kurās tiek lūgts dalīties ar informāciju sociālajos tīklos, lai piedalītos kādas balvas izlozē.
“Gadījumā ar viltus ziņu portāla “piedāvājumu” cilvēka uzvedību nosaka emocijas. Viņi domā, ka no dalīšanās ar ierakstu seku nebūs, jo virspusēji skatoties – viņiem nav ko zaudēt, varbūt tiešām paveiksies un laimēs jaunu telefonu vai planšeti. Bet, ja tas nenotiks, tad arī labi,” saka O. Kazaka.
Viltus ziņu portāla “akcijas” gadījumā sava loma ir arī stāstam, kurš izveidots par “Andri”, jo cilvēkus mūsdienās mazāk pārliecina fakti, bet gan personisks stāstījums. Lai gūtu skaidrojumu par “Andri Briedi”, “LA” mēģināja sazināties ar N. Endziņu, taču viņš nebija sasniedzams.
[yesnopoll background=”#ff9c51″]
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
