Grāmatā atmasko Putina sistēmu 18
Dienas gaismu ieraudzījusi ASV politikas zinātnieces Karenas Davišas grāmata “Putina kleptokrātija”, kurā autore stāsta par Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātajiem cilvēkiem, kuri, uzurpējot varu, iesaistoties krāpniecībā un piesavinoties valsts naudu, jau ilgus gadus turas pie Krievijas varas grožiem.
Daviša raksta, ka deviņdesmito gadu sākumā izveidotās sistēmas dēļ 110 krievu miljardieriem šobrīd pieder 35 procenti no visas valsts bagātības. “Nekas no šī nebūtu iespējams bez Putina personīgas līdzdalības. Viņi ir apņēmušies laupīt vēl nepieredzētos apmēros. Jebkurā rietumvalstī to sauktu par kriminālnoziegumu. Krievijā to sauc par pārvaldību,” savā grāmatā, kas ierindojusies interneta tirdzniecības giganta “Amazon.com” visvairāk pirkto grāmatu sarakstā, norāda ASV politikas zinātniece.
Veltījums neatkarīgajai žurnālistikai
Davišas grāmatai atzinīgus vārdus veltījuši virkne ietekmīgu rietumvalstu izdevumu, tostarp britu žurnāls “The Economist” un amerikāņu laikraksts “The Wall Street Journal”. Tiesa, grāmatas “Putina kleptokrātija” ceļš pie lasītājiem nebija vienkāršs. Krievijas prezidenta Putina izveidotās krāpnieciskās sistēmas atmaskojošā satura dēļ grāmatu atteicās publicēt Davišas iepriekšējo septiņu grāmatu izdevēji no Britānijas izdevniecības “Cambridge University Press”. Britu žurnāla “The Economist” apskatniekam Edvardam Lukasam grāmatas autore norādīja, ka izdevniecība atteicās laist klajā grāmatu, bažījoties par iespējamām juridiskām nepatikšanām. Taču jūnijā Davišas grāmatu piekrita izdot ASV izdevniecība “Simon&Schuster”.
Grāmata “Putina kleptokrātija” ir Davišas piecu gadu darba rezultāts. Tās saturs veidots, balstoties uz bijušās Austrumvācijas slepenā dienesta “Stasi” arhīviem, Krievijas politikas virtuves pārzinātāju liecībām, kā arī Maskavā savulaik strādājušo rietumvalstu politiķu stāstījumiem. Taču, kā norādījusi pati Daviša, galvenie viņas informācijas avoti bijuši Krievijas žurnālisti, kuri ilgus gadus rakstījuši par Putina un viņam pietuvināto cilvēku krāpnieciskajām darbībām. “Daudzi no viņiem ir miruši, un viņu darbi jau izdzēsti no interneta vietnēm, pat no Krievijas bibliotēkām. Taču daži ir saglabājušies. Daudzi Krievijas iedzīvotāji ir saglabājuši avīžu izgriezumus. Es saņēmu dāsnu palīdzību,” atzinusi grāmatas autore, kas paziņojusi, ka savu darbu velta Krievijas neatkarīgajai žurnālistikai.
Sistēmas dzimšana
Savu stāstījumu Daviša sāk ar pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, kad “Padomju Savienība ienāca pasaules ekonomikā, lai apmaiņā pret tehnoloģijām tirgotu naftu”. “Viņi [PSRS vadība] sāka uzkrāt naudu ārvalstīs. Septiņdesmitajos gados Tuvo Austrumu konfliktu dēļ naftas cenas četrkāršojās, ievērojami palielinot ārvalstīs esošo padomju kontu vērtību. Šie konti atradās Valsts drošības komitejas (VDK) stingrā uzraudzībā,” savā grāmatā raksta Daviša. Viņa skaidro, ka lēmumu par šīs naudas izlietojumu pieņēma Komunistiskās partijas vadība, bet lēmuma izpildi pārraudzīja VDK. “Pastāv iemesli domāt, ka Mihaila Gorbačova varas gados VDK atteicās repatriēt šos fondus, lai vēl vairāk palielinātu ekonomisko spiedienu uz vadību, kurai tā neuzticējās,” raksta Daviša. Viņa norāda, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma kontroli pār “milzum lielo naudas daudzumu saglabāja VDK aģenti, kuriem bija pieeja ārvalstu kontiem”.
“Deviņdesmitajos gados VDK veterāniem, kuri pārraudzīja kontus, bija vajadzīgi līdzīgi domājoši politiķi valsts augstākajos amatos, kuri palīdzētu kontrolēt ieguldījumus Krievijā. Šādus kadrus viņi atrada VDK un partijas rindās, un viens no viņiem bija tobrīd jaunais VDK virsnieks Vladimirs Putins. Tādējādi VDK un partijas veterāni būvēja kapitālismu, piesavinājās naudu un pilnībā kontrolēja kapitāla tirgu,” raksta Daviša. “Deviņdesmitie gadi Putinam bija laiks, kad “viss piepildījās”. Tas bija laiks, kad grupa bijušo VDK aģentu, mafija, kā arī politiskā un ekonomiskā elite apvienoja spēkus, naudu un sakarus, lai ieliktu pamatu Putina autoritārā un kleptokrātiskā režīma sekmīgai izveidei.” Daviša savā grāmatā detalizēti izklāsta daudzos korupcijas, krāpniecības un politisko oponentu vajāšanas gadījumus, kas apstiprina šo viņas tēzi.
Sankcijas sit pa Putina aprindām
ASV žurnāls “Forbes”, analizējot Davišas grāmatu, secina, ka Putina izveidotā sistēma ir balstīta uz pieciem principiem. “Pirmkārt, valsts nosaka, kas ir legāls un kas nav legāls. Otrkārt, valsts kalpo Putina un viņam pietuvināto cilvēku, nevis tautas interesēm. Treškārt, Putina kleptokrātija izmanto medijus, lai skalotu cilvēkiem smadzenes. Ceturtkārt, Putins nosaka īpašumtiesības – kas kuram drīkst piederēt. Piektkārt, nelojalitāte režīmam tiek sodīta ar īpašumu konfiskāciju, izsūtīšanu, cietumsodu,” raksta “Forbes”.
Savukārt britu apskatnieks Lūkass savā rakstā “The Economist” norāda, ka Davišas grāmatas publicēšanas brīdis ir ļoti pateicīgs, ņemot vērā Rietumu noteiktās sankcijas pret Putinam tuvu stāvošajiem cilvēkiem. Arī citi Rietumu politikas un ekonomikas norišu apskatnieki secinājuši, ka sankcijas pret Krieviju par tās izvērsto agresiju Ukrainā apdraud Putina izveidotās sistēmas darbotiesspēju. Krievijas lielākajiem uzņēmumiem ir ierobežotas iespējas darboties ārvalstu kapitāla tirgos, savukārt sankciju sarakstā iekļautajiem cilvēkiem ir liegts ceļot uz Rietumiem, un viņu banku konti Rietumos var tikt iesaldēti. Tā, piemēram, Itālija septembrī iesaldēja Putina drauga Arkādija Rotenberga aktīvus 30 miljonu eiro vērtībā.
