Monika Zīle: Dilemma – ārstēties vai maksāt komunālo pakalpojumu rēķinus? 21
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Ar godīgiem cilvēkiem viegli manipulēt.” Džoana Roulinga, angļu rakstniece
Pagājušā gada statistiku aplūkojot, valdības aprindas droši vien atviegloti nopūšas: re, galu galā nav nemaz tik ļauni, kā iepriekš pareģoja dažas posta dzeguzes, – vidēji tikai sešos procentos mājsaimniecību pērn kaut mēnesi kavēta komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksa.
Šajā skaitlī, to sīkāk saskaldot, redzamas dažādu sabiedrības grupu attiecības ar neatliekamajiem ikmēneša norēķiniem.
Vissaspringtāk klājies ģimenēs, kur pieaugušais viens pats audzina bērnus.
Toties 65+ vientuļnieku grupā īss maksājuma parāds veidojies tikai 3,6 procentiem.
Nu, lieli malači tie mūsu pensionāri, vai ne? Lai kā gadi un liktenis ar politiķu rokām viņus spiež un mīca, sirmgalvji tomēr paliek nelokāmi savā pienākuma apziņā vispirms norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem un tikai tad lēš, cik drīkstēs tērēt citām vajadzībām.
Protams, visām nepietiek, tāpēc akūto nepieciešamību šķirošanas procesā atbīdās medicīnas iestāžu apmeklējums. Bez dienišķās maizes iztikt nav iespējams, taču hroniskā sirdsklauve un nezināmas izcelsmes pakrūtes žņaudzējs lai pagaida ārsta slēdzienu līdz vasarai, kad rēķini būs saudzīgāki.
Iespējams, tāpat spriež arī triju un vairāk bērnu ģimenēs, kur pērn komunālo pakalpojumu apmaksas parāda cipars bija virs vidējā valstī, – tiklīdz sāks darboties dabiskā siltuma avoti, draudzīgā bariņā dosimies pie daktera noskaidrot veselības vainas, lai līdz rudenim tās izskaustu.
Diemžēl ieceres ir kā maldugunis: nodomos izskatās brīnišķīgi, bet reālajā saskarē nereti pilnīgs tukšums un vilšanās.
Liekas, to piedzīvos arī veselības sakopšanu līdz dabas uzziedēšanai atlikušie – medicīnas iestādēs un ārstu praksēs saka: vasarā būs krīze visos nozares līmeņos.
Šo draudīgo pareģojumu gaismā traģikomisks paskats bija “Kustības Par” aktīvistu nupat rīkotajam piketam pie Saeimas, prasot palielināt budžetu veselības aprūpei, kur viņu deleģētais ministrs Daniels Pavļuts ne tik sen, šķiet, izdarīja visu iespējamo, lai mediķi nonāktu šobrīd neapskaužamajā situācijā.
Taču, godīgi runājot, paristiem pilnīgs pamats uzskatīt, ka Pavļuts bija ģēnijs, jo šos laurus viņam nodrošināja iepriekšējās valdības vadītāja nemainīgi lolojošā attieksme: lai cik neloģiski izskatījās ministra lēmumi un lai cik vērienīgi bezjēgā tika šķiestas jomas finanses, Krišjānis Kariņš (“JV”) jebkuru soli atbalstīja ar vēlīgu smaidu.
Ne miņas no tās bardzības un publiskās apsaukšanas, ko piedzīvo tagadējā veselības ministre Līga Meņģelsone (“AS”), kuru gluži kā sava amata mūžīgās nezūdamības injekciju dabūjušais un pa otram lāgam valdības vadītāja pilnvaras saņēmušais Kariņš nu nikni strostē un pieprasa mistiskas reformas.
Negribētos, lai manā tekstā kāds saredzētu mudinājumu nemaksāt rēķinus. Bet dilemma ir.
Lai gan inflācija februārī nedaudz sarukusi, pieklustot tirgotāju vēlmei turpināt ikdienas preču pircēju maksātspējas nežēlīgo testēšanu, un vidējā alga šķietami pakāpusies, cilvēki nav kļuvuši turīgāki. Gluži otrādi. Paredzams, ka liela daļa vasarā centīsies nokārtot jau šajā ziemā iekrāto parādu.
Piedevām AS “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs liek saprast, ka ir kaut kas jāpietaupa rudenim – daudzviet izmantotā kurināmā un elektrības iegūšanas avota deficīta nebūs, bet cenas saglabāsies augstas. Būtu skaisti, ja valdība savlaicīgi paziņotu par atbalstiem nākamajā saltajā sezonā.
Bet labi zinām, cik meistarīgi varas gaiteņos svarīgos lēmumus iemanās līdz pēdējam brīdim ievilcināt, liekot mums vēlreiz un vēlreiz atlikt savu diagnožu noskaidrošanu. Taisnību sakot, uz šī fona zīmētie veselības aprūpes skaistie mērķi izskatās pēc ziepju burbuļiem.
