Foto – Shutterstock
Simptomi, pēc kuru klātbūtnes var noteikt atliktās dzīves sindromu: 0
• Orientācija uz nākotni kā savas dzīves galveno daļu, dzīves sadalījumu “gaidīšanas periodā” un “balvas saņemšanas periodā”.
• Tagadnes notikumus uztver kā otršķirīgus, kā “sagatavošanos”.
• Izvairīšanās no filozofiskām domām (par dzīves jēgu, pašrealizāciju u.c.), vai arī gluži pretēji, pārāk dziļa iegremdēšanās pārdomās, maz reālu darbību.
• Nemiers, diskomforts, apmulsums situācijās, kad jādemonstrē savas vēlmes un talanti.
• Nopietnas grūtības, nosakot mērķus, kas saistīti ar pašu sasniegumiem.
• Sevis mierināšana “Jāpaciešas labākas nākotnes vārdā”, “Grūtības tiks kompensētas nākotnē.”
• Tieksme taupīt, uzkrāt.
• Pārmērīga interese par citu dzīvi.
• Tu dzīvo ar “ne to cilvēku”, strādā “ne to darbu”, visu laiku gatavojies to izbeigt, bet vienmēr kaut kas traucē.
• Grūtības izrādīt un/vai izjust emocijas. Vēlme apspiest nozīmīgus pārdzīvojumus.
• Vēlme uzņemties atbildību par notikumiem, ko radīja citi cilvēki.
• Vēlme kontrolēt emocionāli nozīmīgu cilvēku dzīvi.
• Emocionālā dzīves piesātinātīb ar vainas apziņu un kaunu.
Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Iemesls ir psiholoģiskas priekšrocības, kas rodas sindroma skartajiem cilvēkiem.
Tās ir:• Izvairīšanās risināt reālas problēmas un konfliktus, aizstājot tos ar “pārvarēt grūtības ceļā uz nākotni.”
• Iespēja izvairīties no atbildības par savu dzīvi, bēdām un grūtībām, kas saistītas ar savu mērķu sasniegšanu – dzīve “bezatbildībā”.
• Iespēja izvairīties no pilnīgas spēku un spēju mobilizācijas, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šos mērķus.
• Iespēja izvairīties no emocionālas tuvības – dzīve ir bez pārdzīvojumiem.
• Iespēja neredzēt realitāti – dzīvot ilūzijā.
