Grūtniecību atliek un atliek… Ar ko jārēķinās? 0
Pēc 35 gadu vecuma sieviešu auglības līkne lielākoties strauji noliecas uz leju, taču viņas nav par vecām bērnu radīšanai, kamēr vien daba ļauj kļūt par māti. Vīriešu izredzēm kļūt par tēvu nez kāpēc atvēlēts garāks laiks… bet tikai ideālā gadījumā.
Vecums nenāk viens
Mūsdienās eiropieši arvien biežāk atliek bērna radīšanu. Vieni aizbildinās ar ekonomisko situāciju, citi vēl grib baudīt brīvību, daļa par prioritāti izvēlas karjeru, ceļojumus, sava mājokļa iegādi vai citas materiālās vērtības.
Kad minimālais plāns izpildīts, pilnīgi apzināti un ar gatavu materiālo bāzi var ķerties pie maksimālā plāna – mazuļa. Bet ne vienmēr tā īstenošana notiek tik raiti, kā gribētos.
Statistiķi aprēķinājuši – jo agrāk pasaulē laists pirmais bērns, jo lielāka varbūtība sagaidīt arī otro un trešo mazuli. Līdzšinējās tendences rāda, ka vidējais pirmā bērna dzemdēšanas vecums turpina palielināties un pašlaik pārsniedz 26 gadus.
Pēc 35 gadu vecuma sievietes arvien biežāk sūdzas par veselību, turklāt samazinās gan sieviešu, gan vīriešu reproduktīvās spējas, jo visas kaites tieši vai pastarpināti ietekmē mazuļa ieņemšanu, iznēsāšanu un veiksmīgas dzemdības.
Daba katrai sievietei atvēlējusi aptuveni 400 ovulāciju, un vidējais vecums, kad būtiski samazinās sievietes fertilitāte, ir 35–40 gadi. Tādēļ, zinot par iespējamiem sarežģījumiem, viņas tomēr cenšas pirmo bērnu dzemdēt pirms 30–32 gadu vecuma. Savukārt vīrieši biežāk ir pārliecināti, ka arī pēc 40 gadu vecuma nebūs nekādu grūtību radīt pēcnācējus. Taču tās diemžēl mēdz būt! Bērna ieņemšana ir vienlīdz atkarīga no abu partneru veselības.
Vīriešu izredzes kļūt par tēvu sarūk spermatozoīdu dzīvotspējas mazināšanās dēļ, un var notikt pārmaiņas arī to struktūras DNS.
Vai ir cerība?
Pāriem, kur abi partneri pārsnieguši 35 gadu vecumu, nākamā mantinieka ieņemšana prasa krietni vairāk pūļu nekā 20 gados. Tiesa, process bez ārstu iesaistīšanas var būt gana patīkams un aizraujošs, taču ātri vien nogurdina, ja par galveno mērķi izvirza grūtniecību. Tad nāk talkā naudas uzkrājums un medicīniskās procedūras, bet ne visos gadījumos ir garantēts rezultāts.
Patlaban ārsti piedāvā vairākus problēmas risinājumus, izmantojot zinātnes sasniegumus. Pārim ne vien jāapmeklē sieviešu un vīriešu ārsti, bet arī ieteicams pārliecināties par vispārējo veselības stāvokli, citādi hroniskas slimības, piemēram, astma vai diabēts, sievietei var radīt ne mazums sarežģījumu grūtniecības laikā.
Jau bērna plānošanas laikā vajadzētu rūpīgi izvērtēt savu dzīvesveidu un iespējas, samazināt slodzi, izvairīties no stresa, pārskatīt ēdienkarti par labu veselīgam uzturam un atteikties no kaitīgiem ieradumiem. Tas attiecas ne tikai uz topošajām mātēm, bet arī tēviem, jo jau sen ir pierādīta tabakas un alkohola negatīvā ietekme uz spermas kvalitāti pat agrīnā jaunībā, kur nu vēl pēc 35–40 gadu vecuma! Turklāt vīriešiem jāizvairās no situācijām, kurās dzimumorgānu apvidus var pārkarst vai atdzist.
Lai veicinātu bērniņa pieteikšanos, sievietēm mēdz ieteikt preparātus, kas paaugstina grūtniecības hormona progesterona līmeni. Jau kopš pirmās grūtniecības dienas īpaši svarīga ir folskābe. Šis taukos šķīstošais B9 vitamīns intensīvas augļa šūnu veidošanās laikā aizsargā no nervu caurulītes attīstības defektiem, kas var izpausties kā muguras smadzeņu trīce, un būtiski ietekmē smadzeņu tālāko attīstību. Lieki piebilst, ka labākā vitamīnu izvēle ir dabiski produkti. Turklāt vitamīni vajadzīgi arī topošajam tēvam. Piemēram, selēns, cinks, E vitamīns, karnitīns un askorbīnskābe ir spēcīgi antioksidanti, kuri spermatozoīdus pasargā no bojājumiem un stabilizē to asti, kas vīrišķajai šūnai ļauj kustēties uz priekšu un apaugļot olšūnu. Asinsriti dzimumorgānos uzlabo arginīns. Vai tas ir maz?
Vēlīnās mātes
Jo vēlākā vecumā izšķiras par bērna ieņemšanu, jo mazākas izredzes iestāties grūtniecībai. Un, jo vecāka sieviete, jo nepietiekamāk darbojas olnīcas, tādēļ pirmajos grūtniecības mēnešos mēdz būt asiņošana, kas palielina spontānā aborta risku. Pieaug priekšlaicīgu dzemdību, paaugstināta asinsspiediena un tā sauktā grūtnieču diabēta varbūtība. Līdz ar gadiem palielinās arī daudzaugļu grūtniecības iespēja, bet tas pat jaunas sievietes organismam ir lielāka slodze un risks nekā viena mazuļa iznēsāšana.
– Pēc 35 gadu vecuma sievietēm biežāk sastopamas dažādas ginekoloģiskas saslimšanas, piemēram, miomas, kas traucē normālai grūtniecības norisei. Tā ir realitāte, kas tomēr nenozīmē atsacīšanos no sapņa kļūt par māti, lai gan apgrūtina mazuļa gaidīšanas procesu. Pēc 35 gadu vecuma grūtniecība tiek rūpīgāk kontrolēta un biežāk uzmanīta iedzimtu ģenētisku patoloģiju risku dēļ, – skaidro ginekoloģe, dzemdību speciāliste Elīna Bērziņa. Viņa mierina, ka patlaban medicīnas tehnoloģiju attīstība ļauj diagnosticēt hromosomu defektus jau augļa periodā. Tādēļ agrīni iegūti iedzimtu patoloģiju diagnostikas rādītāji (asiņu bioķīmiskā analīze, amniocentēze, ultrasonogrāfijas marķieri) ļauj plānot grūtniecības norisi vai tās pārtraukšanu pēc vecāku izvēles, kā arī medicīnisko aprūpi un nepieciešamo ārstēšanu pirms un pēc dzemdībām.
Plānojot grūtniecību, ginekoloģe iesaka sievietei neatkarīgi no vecuma apmeklēt savu ģimenes ārstu, izmeklēt vairogdziedzeri, sirdi, nieres, salabot zobus un veikt vēnu operācijas, ja tās ir nepieciešamas. Der pievērst uzmanību locītavu veselībai un visām hroniskajām slimībām, kā arī pārskatīt un ar ārstējošo ārstu saskaņot medikamentu lietošanu, jo dažādu preparātu ietekme var būtiski ietekmēt grūtniecības norisi, it īpaši sākuma periodā. Turklāt atsevišķas zāles var kavēt grūtniecības iestāšanos.
Bet plinti krūmos nevajag mest! Turklāt daudzām sievietēm šķiet svarīgi, ka grūtniecības dēļ organismā notiek hormonālas pārmaiņas, kas uz daļu sieviešu iedarbojas gluži kā pretgrumbu līdzeklis – viņas izskatās jaunākas, turklāt ir laimīgas. Dakteres Bērziņas ārsta praksē vecākā grūtniece savu mazuli laida pasaulē sešas dienas pirms savas 50. dzimšanas dienas…
