Atlikt būvniecības digitalizāciju nozīmē kavēt nozares attīstību, uzsver eksperte 0
Būvniecības digitalizācija ļaus nodrošināt procesu caurspīdīgumu, termiņu un budžeta kontroli, kā arī efektivitāti, sākot no projektēšanas līdz pat apsaimniekošanai, – jebkāda turpmāka vilcināšanās var kavēt Latvijas būvniecības nozares attīstību un konkurētspēju starptautiskā mērogā.
Tā trešdien, 21. novembrī, konferencē “Būvniecība 2018” pavēstīja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.
Viņa norādīja, ka VNĪ kā lielākais valsts būvniecības darbu pasūtītājs apzinās savu nozīmi nozares digitalizācijā. Tieši tāpēc uzņēmums pašlaik aktīvi strādā, lai no 2019. gada otrās puses pakāpeniski lielāko būvdarbu iepirkumos sāktu iekļaut prasību izmantot “Būves informācijas modelēšanas” jeb BIM risinājumus.
Jāpiebilst, ka pēdējos gados nozares digitalizācija ir aktuāls jautājums ne vien Latvijā, bet arī starptautiski. Šajā laikā BIM ir kļuvis teju par standartu – to visaktīvāk izmanto Nīderlandē, Lielbritānijā un Skandināvijā.
“Lai industrijā būtu attīstība, jāmainās gan būvniekiem, gan arhitektiem, gan pasūtītājiem. Proti, lai būvniekiem atmaksātos investīcijas inovācijās, pasūtītājiem ir jāspēj šīs inovācijas izprast, ar tām strādāt un skaidri definēt sagaidāmo rezultātu.”
“Tieši tāpēc mēs sākam ar sevi – ar starptautisku pieredzes apmaiņu, ar savu darbinieku apmācībām un ar pirmo pilotprojektu – ar topošo centralizēto prokuratūras ēku Aspazijas bulvārī 7.”
“Tas ir sarežģīts un daudzslāņains projekts, kas pilnībā ļaus mums izmantot BIM iespējas un izprast nepieciešamās prasības turpmākajiem projektiem,” skaidroja Gruškevica.
Viņa arī uzsvēra, ka VNĪ vēlas BIM risinājumu nākotnē izmantot pilnvērtīgi. Proti, ne tikai būvprojektu izstrādei un būvniecībai, bet arī pievienojot laika un budžeta plānošanas, kā arī energoefektivitātes un apsaimniekošanas dimensijas.
Lai izprastu veiksmīgākos BIM ieviešanas modeļus, VNĪ darbinieki kopā ar Rīgas būvvaldes pārstāvjiem viesojās Dānijas un Norvēģijas valsts nekustamo īpašumu pārvaldības uzņēmumos.
Piemēram, Dānijā, kur ceļš uz BIM ieviešanu ir uzsākts jau pirms desmit gadiem, līdz beidzot tas ir kļuvis par ikdienā lietojamu platformu. Būtisks aspekts šā rīka ieviešanā bija izglītībai un zināšanu pārnešanai starp paaudzēm.
“Dānijas kolēģi skaidroja, ka veiksmīga pieredze BIM ieviešanā bija zināšanu apmaiņai starp jaunāko un vecāko profesionāļu paaudzi. Proti, gados jaunākie speciālisti, kas ar tehnoloģijām ir uz “tu” tika apvienoti komandās ar pieredzējušiem ekspertiem, kuriem tehnoloģijas ir svešākas.”
“Svarīgi, ka abas puses varēja viena no otras mācīties un tādējādi mazinājās pretestība pret jauninājumiem,” teica Gruškevica.
Papildu iepriekš minētājam, Dānijā ātrāku tehnoloģijas ieviešanu valsts mērogā sekmējis arī tas, ka likumā tika ietverta prasība, ka visu jaunbūvju projekti ar būvniecības budžetu no 700 tūkstošiem eiro ir jāizstrādā BIM neatkarīgi no tā, vai pasūtītājs ir valsts vai pašvaldības.
Neskatoties uz to, ka Skandināvijā ceļš uz BIM ieviešanu ir bijis visai garš, VNĪ pārstāve ir pārliecināta, ka Latvijā BIM ieviešanai jānotiek daudz straujāk. Kaut vai tāpēc, ka pašlaik pieejamās tehnoloģijas ir daudz jaudīgākas nekā 2008.gadā, kad parādījās BIM pirmās versijas.
Viņasprāt, Latvijai ir būtiska priekšrocība veiksmīgai procesu digitalizācijai – salīdzinoši kompakts tirgus un tirgus lielie spēlētāji jau izmanto BIM strādājot starptautiskos tirgos.
“Nopietns mājasdarbs ir priekšā izglītības jomai, jo tai ir jāsagatavo speciālisti, kas ir gatavi strādāt šajā jaunajā realitātē – tie ir ne tikai projektētāji, arhitekti, inženieri, bet arī atbilstoši projektu vadītāji, būvuzraugi un tā joprojām,” tā VNĪ valdes locekle.
VNĪ pārstāve ir arī pārliecināta, jo sakārtotāka būs būvniecības vide Latvijā, tostarp pasūtītāja un izpildītāja sadarbība, jo produktīvāki un konkurētspējīgāki mūsu būvnieki būs starptautiskā līmenī.
Vienlaikus Gruškevica uzsvēra, ka BIM nav panaceja un ka pat vislabāk saplānotajā projektā var tik pieļautas cilvēciskas kļūdas. “Tāpēc būvuzraudzības funkcijai un kompetencei aizvien ir jābūt spēcīgai un klātesošais visos projekta īstenošanas posmos,” sacīja Gruškevica.
Sagaidāms, ka viens no pirmajiem VNĪ projektiem, kura iepirkuma prasībās varētu tikt iekļauta prasība par BIM izmantošanu, būs ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, pielāgošana Ekonomikas ministrijas un tās iestāžu vajadzībām.
VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, kuri iekļauti programmā “100 adreses Latvijas simtgadei”, aptuveni 135 miljonu eiro apmērā.
Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljopnu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
