Atliek uzņēmējus tracinošo priekšlikumu 4
Vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti nemaz neskatīja finanšu ministra Jāņa Reira pagājušajā nedēļā izteikto ierosinājumu aizliegt mikrouzņēmumiem sniegt pakalpojumus juridiskām personām, jo Ekonomikas ministrija gatavojot jaunus priekšlikumus iesācējuzņēmumiem.
“Visi, kuri šī priekšlikuma sakarā nāca uz komisijas sēdi, gaidot aizraujošu izrādi ar skaļu klaigāšanu, iespējams, tagad jūtas vīlušies,” ar vieglu ironiju saka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. “Izskaidrojums ir pavisam vienkāršs. Komisija nepievērsās šim ierosinājumam tāpēc, ka tas tika izteikts pēc 6. novembra – ierosinājumu iesniegšanas termiņa beigām. Tā kā tas nāca no valdības, komisijas dienaskārtībā šo ierosinājumu kā savu nevarējām iekļaut.”
Šis ierosinājums bija tā satracinājis uzņēmējus, ka ar bažām tika gaidīts, ko izlems Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kurā kopā ar nākamā gada budžeta likumprojektu kā steidzamus otrajam lasījumam gatavoja grozījumus vairākos nodokļu likumos, tostarp Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.
“Šis priekšlikums, ja tas izietu cauri Saeimai, nākamgad liegtu iespēju mazajiem ražotājiem pārdot preces, piemēram, lielveikaliem vai citām juridiskajām personām. Ieviešot šo aizliegumu, ar to tiktu tīšām grauta mazā uzņēmējdarbība, būtībā pilnīgi iznīcināta pati mikrouzņēmumu nodokļa ideja,” uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
LTRK vārdā viņš pauda gandarījumu par pagājušajā piektdienā notikušo sarunu ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, kas apsolīja, ka netiks ieviests aizliegums mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem sadarboties ar uzņēmumiem, kā arī aizliegums dibināt mikrouzņēmumus 37 nozarēs. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to ņēmusi vērā.
Tomēr, viņaprāt, nekas labs neesot sagaidāms, pieņemot jau agrāk Finanšu ministrijas sagatavoto priekšlikumu ieviest valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par katru mikrouzņēmuma darbinieku no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Vakar, skatot grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma tos atbalstīt. Pašiem mazākajiem mikrouzņēmumiem tas būšot nāves spriedums, paredz Endziņš. Pēc LTRK veiktajiem aprēķiniem, vidējais mikrouzņēmumā nodarbināto skaits ir 2,5 darbinieki, ikmēneša VSAOI apmērs par 1 darbinieku – ap 120 eiro. Uzņēmumam ar gada apgrozījumu 7000 eiro sociālajām iemaksām būs vajadzīgi 3600 eiro; algām un citiem izdevumiem uzņēmumā paliks vien 3400 eiro, kas nenodrošina iespēju strādājošajiem izmaksāt pat ne pusi no ikmēneša minimālās algas.
Labklājības ministrija skaidro, ka par mikrouzņēmumu darbiniekiem līdz šim veiktās VSAOI nav pietiekamas, lai nodrošinātu uzkrājumu minimālās vecuma pensijas apmēram. Kā pētījuši ministrijā, no 2011. līdz 2013. gadam par mikrouzņēmumu darbiniekiem maksātās VSAOI vidēji mēnesī bija ap 40% no valstī noteiktās minimālās darba algas (2013. gadā vidēji – 112,30 eiro). Lai sakrātu minimālai vecuma pensijai nepieciešamo kapitālu, kāds tas ir ar darba stāžu no 10 līdz 20 gadiem, mikrouzņēmumu darbiniekam būtu jāveic iemaksas 58 gadus.
