“Atliek tikai sarunā pieminēt kādu produktu, lai pēc tam telefonā redzētu tā reklāmas…” No privātuma vairs ne miņas! 93
Vai arī jūs kādreiz esat piedzīvojuši sajūtu, ka jūsu telefonu kāds noklausās? Un neizpratni par uzbāzīgajām reklāmām – atliek tikai sarunājoties pieminēt skaļi kādu produktu, lai pēc tam telefonā visur redzētu tā reklāmas. Šajā sakarā saņēmām vēstuli no kādas mūsu portāla lasītājas.
Viņa raksta: “Šodien pierakstījos uz zobu implanta ievietošanu. Pēc tam piezvanīju un to izstāstīju arī savam vīram. Neko internetā gan pa šo tēmu nemeklēju, taču, ieejot tagad internetā, man acu priekšā ir zobu implantu reklāmas. Kā tas ir iespējams? Vai manas sarunas kāds noklausās? Zinu, ka citkārt, kad esmu, ko ierakstījusi Google meklētājā, arī pēc tam par šo tēmu redzu reklāmas. Kur paliek mūsu privātums?”
Sazinājāmies ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV pārstāvi, lūdzot komentēt aprakstīto lasītājas situāciju.
Kā norāda eksperte: “Viens skaidrojums varētu būt saistīts ar interneta izmantošanas paradumiem ģimenē, piemēram – ģimenes locekļi mājās visi pieslēdzas vienam Wi-Fi tīklam, nevis katrs izmanto savus mobilos datus. Šādā gadījumā, ja viens ģimenes loceklis interesēsies un meklēs informāciju par kādu produktu vai servisu, tad arī pārējie ģimenes locekļi, visticamāk, redzēs ar to saistītās reklāmas, jo sociālie tīkli tehniski var identificēt vienā tīklā pieslēgtas iekārtas.”
Speciāliste stāsta: “Šajā konkrētajā gadījumā, ja vīrs potenciāli ir meklējis papildu informāciju par savas sievas zobu implantiem, kamēr bija pieslēdzies mājas Wi-Fi tīklam, tad arī sievai, pieslēdzoties šim tīklam, varētu parādīties ar to saistītas reklāmas.
Svarīgi ņemt vērā arī to, ka sociālo tīklu reklāmu algoritmi ir saistīti ne tikai ar saturu, ko meklējam, bet arī citām aktivitātēm – kādas ziņas “laikojam” vai cik ciešs jeb biežs kontakts sociālajos tīklos cilvēkam ir ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Piemēram, ja mūsu draugi pastiprināti interesējas par dārzkopību, savukārt mēs ar šiem draugiem bieži mijiedarbojamies sociālajos tīklos, tad arī mums var sākt parādīties reklāmas par dārzkopību.”
Tomēr nevajag aizmirst arī par tādu aspektu kā “frekvences ilūziju” jeb Bādera-Meinhofa fenomenu, kad cilvēkam šķiet, ka viņiem aktuāla informācija sāk atkārtoti parādīties īsā laika periodā.
“Ja esmu iegādājies sarkanu auto, tad pēkšņi visur sākšu redzēt sarkanus auto, kaut arī realitātē sarkanu auto apjoms nav palielinājies. Iespējams, lasītāja, aktualizējoties zobu implanta jautājumam, pēkšņi sāk biežāk pamanīt reklāmas par implantiem, kaut arī šādas reklāmas cirkulējušas arī iepriekš,” pauž CERT.LV pārstāve.
Vaicāta, vai cilvēkiem būtu jāsatraucas par domu, ka viņu ierīces kāds varētu noklausīties, eksperte atbild, ka iespējams ir viss.
“Protams, iespējams ir viss, taču parasti, ja cilvēks nav politiski nozīmīga persona vai nestrādā vadošajos amatos kādā lielā uzņēmumā, tad par šādu ļaunprātīgu un mērķtiecīgu noklausīšanos nevajadzētu satraukties. Jo telefonsarunu noklausīšanās, kādu mēs to redzam parasti kino, realitātē ļaundariem prasa pietiekami lielu piepūli un resursus, tādēļ ir maz ticams, ka šāda noklausīšanās notiktu masveidā.”
