Prasība tiesā 0
Tas, ka esat nokavējis termiņu, lai pieteiktu savu prasījumu atlīdzības izmaksai no Ārstniecības riska fonda, neliedz jums vērsties tiesā. Turklāt Pacientu tiesību likuma 18. panta pirmā daļa nosaka, ka šajā likumā paredzēto tiesību vai no tām izrietošo interešu aizstāvībai persona var izmantot visus paredzētos aizsardzības mehānismus, tostarp vērsties tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
Civillikuma 1635. pantā teikts, ka katrs tiesību aizskārums jeb katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras dēļ nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesības cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālo kaitējumu saprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības dēļ nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.
Civillikums paredz: ja kāds otram nodara kaitējumu bez ļauna nolūka, bet par šo kaitējumu viņš vainojams, ir pieļauta neuzmanība. Likuma izpratnē neuzmanība var būt rupja un viegla. Tā ir rupja, ja kāds rīkojas augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi vai mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša, vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam nezināmi. Zaudējumu atlīdzības un citu civiltiesisku seku ziņā rupja neuzmanība pilnīgi pielīdzināma ļaunam nolūkam. Iespējams, ārsts, veicot jums operāciju, ir pieļāvis rupju neuzmanību.
! Taču, vēršoties tiesā, jāņem vērā, ka jums būs jāpierāda fakts, ka tieši veiktās operācijas dēļ kļuvāt par invalīdu (būs nepieciešama tiesu medicīniskā ekspertīze), kā arī jāpierāda nodarītā kaitējuma apmērs.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
