“Atlauziet durvis un izsitiet mūrus”. Fragmenti no labākajiem jauno dzejnieku darbiem 0
Arī šovasar literāri apdāvinātiem jauniešiem – 40. sasaukuma Latvijas Rakstnieku savienības kultūrizglītības programmas “Literārā akadēmija” rīkotā skolēnu un skolas vecuma jauniešu (līdz 24 gadiem) literāro darbu konkursa “Aicinājums” laureātiem – ir iespēja piedalīties Kultūras ministrijas atbalstītajā jauniešu vasaras literāri radošajā seminārā “Aicinājums”, kas jau tradicionāli norit Sējas novadā (no 25. līdz 29. jūlijam – jaunajiem prozaiķiem un no 1. līdz 5. augustam – dzejniekiem).
“Aicinājuma” laureāti šopavasar tika sumināti 15. maijā, kad balvas pasniedza konkursa patrons eksprezidents Guntis Ulmanis, grāmatu apgādi “Dienas Grāmata”, “Mansards”, “Neputns”, “Pētergailis, “Zvaigzne ABC”. Kopumā konkursam tika iesniegtas 80 literāro darbu kopas – 38 jaunieši bija atsūtījuši dzeju, 41 – prozu, bija arī viena luga. Darbus vērtēja trijās vecuma grupās – 1. grupa: jaunieši līdz 15 gadiem, 2. grupa: 16 līdz 18 gadi, 3. grupa: 19 līdz 24 gadi.
“Kultūrzīmju” lasītājiem piedāvājam labāko “Aicinājuma” dzejas darbu fragmentus.
1. grupa, 1. vieta: Maruta Mičule (Āgenskalna Valsts ģimnāzija, 7. klase, 13 gadi. Konkursā piedalās pirmo reizi.)
***
Atrodiet slēdzenes,
Izlaidiet mani no būra,
Atlauziet durvis un izsitiet mūrus.
Ļaujiet man kliegt,
Ļaujiet man iet, sajust un izbaudīt.
Ļaujiet man pļavas klusumā diet un ļaujiet man skriet.
Negaidiet mājās, neblenziet logā, nezvaniet man.
Ļaujiet man vienkārši iet.
Kaut kad jau es būšu,
Kaut kad jau man apniks pa pasauli skriet.
Bet tagad gan –
Atveriet durvis, izlaidiet mani no būra.
Ļaujiet man projām iet.
Mājās kādu laiku negaidiet.
2. grupa, 1. vieta: Elīza Gulbe (Rīgas Komercskola, 12. klase, 17 gadi. Konkursā piedalās pirmo reizi.)
pelēki soļi berzē asfaltu līdz tas pārtop ceļā
mēs tiksimies stacijā piemiegtām acīm
runāsim vārdos kas nav mūsu prātiem piederīgi
kļūs vēls un pelēkie soļi kļūs melni un ātri
tie zibēs garām laternām slaidajām nakts mūzām
ķermeņi būs īsti tikai ēnās
jo tikai tā var redzēt cik tumšs ir cilvēks
jo tikai tā var redzēt formas
kurās esam iespiesti līdz nāvei
Tomas Kontakēvičs (Rīgas Tālmācības vidusskola, 12. klase, 17 gadi. Konkursā piedalās pirmo reizi.)
Pārkāpjot slieksni
es loku zāles augstumu kā papīru
āda piesolīta par rotaļlaukumu ēnām
manas acis uz horizonta līnijas
vēro kā tā iecērt sevi pelēkumā.
Vēl arī saule
ir senilais katarakts
ievilināts kailajos kokos
kad citi bērni ložņā caur vīstošu zaļumu
nonākot pie klusuma
iezīmēta viena otra plaukstās
ar oglēm, un mēs ieskrienam pļavā
pieņemot vēju par kājām
piepratušām pie bezsvara solījumiem.
2. vieta: Luīze Nežberte (Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola, 2. kurss, 17 gadi. Konkursā piedalās pirmo reizi.)
Koka debess koka apskalots ūdensrags koka peļķe
Peļķē cilvēks
Koka
Ēna koka
Koka cilvēku moka
Debesis paceļas koka peļķe paliek
Es paņemu šo pagali un sadedzinu
3. vieta: Vanesa Zakalovska (Āgenskalna Valsts ģimnāzija,
10. klase, 16 gadi. Konkursā piedalās pirmo reizi.)
labprātīgi labotu prātu
dur adatu ādā
atšuj kādu rētu
uz dakstiņa jumta
dzeltenas sūnas
un viena stunda
kāp nost no pulkstens rādītāja!
un mana māja…
pavasara kūla
nenotašķīties
neaizāķēties
krāmu tirgus brāķis tāds
ziedoņa vissmalkākais stāds
3. grupa, 1. vieta Anna Belkovska (Latvijas Kultūras akadēmija, 2. kurss, 23 gadi, “Aicinājumā” piedalās trešo reizi.)
To: pieaugušie
Subject: lūgums
augsti godātie
svešie un savējie
jūs nemākat ietonēt pašēnu vai uzrakstīt dzejoli
negrasos par to pārmest
patiesībā es cienu jūsu praktiskās dzīves
varbūt reiz uztraukšos par beigušos tehnisko apskati
pagaidām pietiek ka māku uzvārīt makaronus un neņemt kredītus
ciešam mēs visi vienādi
lielākā atšķirība –
es ceļos vēlāk
mans darba laiks
no astoņiem vakarā līdz pieciem rītā
godātie
nav pieklājīgi skaitīt naudu
kuras man nav
paldies
ar cieņu bez komata
Anna
Gints Aleksandrs Dreimanis (Latvijas Universitāte, 1. kurss 19 gadi. “Aicinājumā” piedalās ceturto reizi.)
upes kauli atklājas ūdenim aiztekot projām
tāpat kā prāta kauli atklājas
aiztekot projām domai
smel, smel ar drāšu sietiņu
atklāsme nočūkst mazā podiņā pie krāsns
spelgoņa aukstāka par ļeņinu sarkanajā laukumā
vīrieši skrāpē no jumta nost ledus gabalus
priekšā rātsnamam izstādīta atrakcija
bērni skatās uz ziemeļbriežu pakaļām un smejas
naktīs šeit upe ir tik noslēpumaina
kā sardīņu konservbundža
nav zināms ne saturs, ne izcelsme
aptuveni sešdesmit procentu ūdens
(bet upi nevar izliet atejā
kad beidzas derīguma termiņš)
