Rudeņos visbiežāk notiek avārijas uz ceļiem. Kāpēc tieši rudenī? 13
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī brīžiem mazliet vēsi, nevar taču noliegt – skaists šis gadalaiks. Spilgtu krāsu pārpilnība kokos, kuru mums taču ļoti daudz, čaklā daiļkrāsotāja rotaļas saules lēkta un rieta debesīs… Skaisti. Bet…
Taču satiksmē šie skaistie mēneši ir bīstamākie. Pievienoju tabuliņu no CSDD bagātīgajiem statistikas krājumiem, kas nepārprotami liecina – tieši rudenī avāriju ļoti daudz. Un daudz tajās ir bojāgājušo. Kāpēc tā?
Garā tumsa
Vēl nesen visus ikdienas maršrutus varēju paveikt, no “dienas gaismu” režīma neizlienot, bet nu “tuvos – tālos” vajag gan no rīta, gan vakarā. Un pārvarēt pārslēgšanās slinkumu arī jāvar. Jo te nu ir viena no jomām, kur burtiska turēšanās pie satiksmes noteikumu normām nav droša. 90 km/h nav drošs ātrums – ja tumsā braucam pa slapju ceļu ar tuvajām gaismām. Ja nav nekādu garantiju, ka vismaz divriteņu braucēji būs uzvilkuši atstarojošas vestes (par šādu kājāmgājēju piesardzību varam tikai sapņot). Ja tavs reakcijas laiks ir vesela sekunde vai pat sliktāks…
Kamēr trāpīsi pa bremzes pedāli, noriposi 25 metrus. Apstāšanās prasīs vēl vismaz pussimtu. Bet tuvās gaismas sedz tā ap metriem 40… Kāda te drošība? Sevišķi ja piedevām riepas sliktas.
Globālais minimums
Mazs obligātais riepu protektora dziļums – pasaules problēma. Tā tas tiešām ir – ne tikai Latvijā (kas ir Eiropas līderis ziemas riepu raksta dziļuma prasībās – 4 mm), bet arī visā pasaulē rudens lietos drīkst braukt ar riepām, kuru protektors par četrām piektdaļām nodilis. Jaunai riepai tas parasti ir apmēram 9 mm (Amerikā saka – 10/32 no collas). Par nolietotu un nederīgu tiek uzskatīta tā, kurai atlikuši 1,6 mm jeb 2/32″.
Šie trūcīgie cipari dzīvo pāri kontinentiem un gadiem. ASV, piemēram, attiecīgie likumi nav mainīti kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, lai gan auto dinamika, riteņu izmēri, riepu gumijas sastāvs, kā arī kustības blīvums mainījušies būtiski, lai gan riepu ražotāju un kustības uzraugu veiktie pētījumi skaidri pierādījuši, ka 1,6 mm ir ļoti maz. Kāpēc? Atbilde laikam ir sociāla un politiska, nevis tehniska. Eiropā ir ap 300 miljoniem auto. Tātad miljards kustībā esošu riepu, katra, visai pieticīgi rēķinot, kādu 50 eiro vērtībā. Ja kaut desmito daļu no tām pēkšņi atzītu par nederīgām un liktu nomainīt – Latvijas gada kopprodukts pagalam… Piedevām atkritumu kalni, kuriem esošās pārstrādes jaudas nav gatavas…
Neviena valdība neuzdrošinās. Pat varenā ātrgaitas Vācija ne, lai gan viņu smago avāriju statistikā ik gadus ir simtiem traģēdiju, kuras varēja nenotikt, ja 1,6 mm vietā likumā ierakstītu kaut vai trīs. Vieglāk un lētāk ir graizīt ātruma limitus (un audzēt radaru armijas), pielāgojot tos sliktāk apautajiem un dzenot īgnā rezignācijā labāk bruņotos. Apelēt pie braucēja saprāta un aicināt viņu būt piesardzīgam.
Grants un risas
Pirmkārt: pusplika riepa (sevišķi, ja tā plata) vēl kaut kā tiek galā ar ūdens kārtiņu, ja tā plāna, ja peļķe nav dziļa. No Vācijas perfekti būvētajām un uzturētajām maģistrālēm ūdens notek. Mūsu viļņos un garenrisēs krājas, bieži vien pat 10 cm dziļumā. Te “atļauts” ritenis “uzpeldēs”, pat braucot ar ātrumu, kas mazāks par 90 km/h. Stūre “tukša”, bremžu nav… Tad saķere pēkšņi atjaunojas, var sekot rāviens gluži nevēlamā virzienā. “Iebrauca pretējā joslā un…”
Otrkārt: Eiropas “vasaras” riepas, pat ar daudz dziļāku protektoru, nekā atļauts, ir vājas uz grants. Jo Eiropā grants ceļu praktiski nav. Tās ir asfalta riepas. Uz grunts, ar raksta dziļumu divi mm, tās tur sliktāk nekā pusbrauktas ziemenes uz sniega.
Tātad – atļautais minimums ir bīstams. Šķietamā izeja – braukt ļoti lēni – arī, ja vien neesi pilnīgā vientulībā. Un riepu likums nr. 3 skan – saņemies, negaidi diluma likumīgo robežu, pērc jaunas, pat ja tādēļ nākas citās jomās nepatīkami skopoties. Sevišķi tad, ja braucējs būs tava mīļotā sieviete (ar visiem bērniņiem ekipāžā). Sevišķi tad, ja tavs auto smags, ar augstu smaguma centru.
Tāds ir labas prakses likums. Un sevišķi to gribas atgādināt tiem (kā liecina mani novērojumi lielveikalu stāvvietās) daudzajiem, kuri kopš pagājušās ziemas turpina nobraukt savas vecās “ziemenes”. Tām aprīlī bija knapi 4 mm dziļš raksts, bet tagad palikuši 2 mm (joprojām – līdz pat decembrim – likumīgi).
Nenodilusi, bet veca
Ja braucat maz, jūs varat iekulties citā bīstamības zonā. Tāpat no tās vajadzētu mācēt izvairīties, ja pērkat lietotas vai pat jaunas riepas kādā vilinoši lētā bodītē.
Riepas ne tikai dilst. Tās noveco, laikazoba grauztas. Izkalst, sasprēgā, kļūst cietas un zaudē savas sākotnējās īpašības. Sevišķi, ja glabātas sliktos apstākļos un nepareizi. Tām bezdarbības periodos vajadzīgs vēsums, pareiza pozīcija. Tikai riepas uz diskiem drīkst krāmēt kaudzē horizontāli. Nomontētas tās jāliek plauktā kā grāmatas.
Konkrētu vecuma normu CSN nenosaka. Nevaru to pateikt arī es. Dažu riepu ražotāju minētie seši gadi man šķiet pārspīlējums. Mārketinga triks. Esmu braucis (labi, arī ātri) ar divreiz vecākām. Bet – tās kopš dzimšanas bijušas manā kontrolē un uzraudzībā. To biogrāfija un nejaušās ciešanas – ja tādas bijušas – man zināmas. Svešās rokās bijusi un veca? Nez vai tādu pirkšu.
Starp citu, dzimšanas gadu atrodiet un nolasiet, pērkot arī nelietotas riepas. Jas tas nav šis vai vismaz pērnais, varat mēģināt situāciju izmantot un cenu mazliet nokaulēt.
Kur tad ir šis datums? Uz riepas sāna meklējiet simbolu virknīti, kas beidzas ar četrciparu skaitli. Pirmie divi būs nedēļa, otrie – gads.
