Atlants – ceļa norādes Laganovska pasaulē 0
Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē līdz 17. septembrim skatāma Leonarda Laganovska personālizstāde “Atlants”. Mākslinieks izstādē apspēlē abas vārda “atlants” nozīmes – balstu atlētiska vīrieša veidolā un ģeogrāfisku, vēsturisku vai citu karšu apkopojumu.
Leonards Laganovskis ir redzamākā Latvijas konceptuālās mākslas figūra. Viņa darbos saplūst dzirkstošs humors un aukstas intelektuālas refleksijas. “Darbos viņš ironizē par varu, sabiedrību, ģeopolitiku un mākslu, šīs tēmas nereti atspoguļojot ar lingvistiskām shēmām vai patēriņa preču zīmolu imitācijām,” tā mākslinieka darbus raksturo izstādes kuratore Līga Lindenbauma.
Par mākslinieka jaunākajiem darbiem L. Lindenbauma teic: “Mākslinieks jaunākajās darbu sērijās apspēlē pilsētu plānu, zvaigžņu stāvokļu un politisko karšu attēlus. Tajos anonīmu pilsētu kvartālu režģi iegūst iedomātus nosaukumus un iemanto tiem līdzi nākošas nozīmes, ietekmīgu cilvēku dzimšanas/nāves brīži vai pagrieziena punkti pasaules vēsturē vizualizējas zvaigžņu kartēs, bet valstu teritorijas un migrāciju apzīmējošas bultas pārtop dekoratīvā politiskā globusa mozaīkā. Attēls un tā priekšmets “Atlantā” ir divas autonomas vienības, un skatītājam tās kalpo kā (ne)ceļa norādes Laganovska pasaulē.”
Mākslinieku vienmēr interesējusi mākslas koncepcija, valoda, kas ir viena no viņa mākslas tēmām un ierosmes avotiem. L. Laganovski interesē sociālas tēmas: vara, politika un sabiedrība, ko viņš vienmēr pastarpinātā veidā atspoguļo arī savā mākslā. Mākslas zinātniece Inese Riņķe: “Leonards Laganovskis pieder pie tās nelielās mākslinieku grupas, ko man gribētos apzīmēt kā konceptuālisma patriarhu. Šī mākslinieku daļa ir šaura, skaitliski maza un ļoti vērtīga. Tādēļ, ka tādi mākslinieki kā Leonards nodarbojas ar dažādu parādību – politisku, sociālu – pētījumu. Viņš ir arī tas mākslinieks, kas spēj to ārkārtīgi pārliecinoši pārnest vizuālos tēlos, kas ir vērtīgi paši par sevi. Turklāt viņš strādā ar vārdu. Un tā ir pavisam reta spēja un parādība.” Savukārt mākslas vēsturniece Helēna Demakova par mākslinieku atklāj: “Raugoties Leonarda mākslā, atkāpjas populārajā apziņā klātesošs pieņēmums, ka mākslai jābūt skaistai, ka mākslai mūs jāvedina uz ezoteriskām vai kādām pacilājošām noskaņām. Leonarda māksla ir domātliekoša. Viņa mākslai nav nekāda sakara ar skaisto, bet mēs varam citēt Jāni Borgu, ka ne jau skaistums izglābs pasauli, bet domāšana. Ja doma ir skaista un precīza, tad tā ir skaista, kā Leonarda gadījumā.”
L. Laganovska mākslinieciskās izteiksmes veidi ir daudzveidīgi, sākot no zīmējumiem, gleznām un beidzot ar fotogrāfijām, objektiem. Mākslinieks guvis plašu starptautisku pieredzi. Viņš ilgu laiku dzīvojis Vācijā un aktīvi piedalījies tās mākslas dzīvē, organizējot personālizstādes un piedaloties grupu izstādēs ārvalstīs. L. Laganovskis saņēmis vairākas starptautiskas stipendijas: Berlīnes Kultūras fonda stipendiju (Vācija, 1991), Berlīnes Kultūras senāta stipendiju (Vācija, 1995), mūsdienu mākslas centra “Banffa” stipendiju (Kanāda, 1992) u. c.
Mākslinieka darbi atrodami Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, “Neue Berliner Kunstverein” kolekcijā Berlīnē, “Kupferstich Kabinett” Berlīnē, “Jane Voorhees Zimmerli” mākslas muzejā Ratgersas universitātē Ņujorkā, Igaunijas Mākslas muzejā Tallinā, nozīmīgās privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
