Atlantijas okeāns atdziest rekordātrumā; zinātniekiem nav ne jausmas, kāpēc tā 54
Atlantijas okeānā notikusi dīvaina anomālija, un eksperti pagaidām nevar izprast tās cēloni. Kaut kas notika, un situācija krasi mainījās, Atlantijas okeānā ūdens virsmas temperatūra pēkšņi nokritās rekordātrumā. Pēdējā gada laikā uz globālās sasilšanas fona tā sasniegusi jaunus zemos maksimumus, raksta Unilad.
Saskaņā ar Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA) datiem Atlantijas okeāns sāka atdzist maijā un kļuva par pāris grādiem aukstāks nekā parasti šajā gadalaikā. Zinātnieki sagaida, ka tagad temperatūra tur paaugstināsies klimata pārmaiņu un daļēji sarežģītas laikapstākļu parādības dēļ, ko sauc par El Nino. El Nino attiecas uz okeāna virsmas sasilšanu un augstāku par parasto okeāna temperatūru.
Taču eksperti norāda, ka Atlantijas okeāna El Nino, visticamāk, tiks aizstāts ar tā La Nina līdzinieku, kad okeāna temperatūra nedaudz par agru kļūs neparasti zema. Abas šīs laikapstākļu parādības ir neticami sarežģītas un pakļaujas valdošajiem vējiem, saules siltumam un nokrišņiem, kas padara tās grūti prognozējamas.
Tomēr pēkšņā Atlantijas okeāna temperatūras maiņa un tās domājamā pāreja uz La Nina, kas, kā tiek prognozēts, sāksies septembrī, ir mulsinājusi ekspertus. “Mēs esam izpētījuši iespējamo mehānismu sarakstu, un līdz šim nekas nav bijis atbilstošs prognozēm,” sacīja Frans-Philippe Tuchen, Maiami universitātes absolvents.
Šīs bezprecedenta izmaiņas acīmredzami rada bažas par vidi. Pašlaik zinātnieki uzrauga, vai Atlantijas okeāns pilnībā attīstās par La Nina. Ja tas notiks, klimata prognozes apkārtējām teritorijām var mainīties.
Globālās sasilšanas tendence turpinās jau vairāk nekā 100 gadu, kas sakrīt ar cilvēces civilizācijas masveida industrializācijas un urbanizācijas sākumu. 1850. gadu var uzskatīt par laiku klimata pārmaiņu sākumam. 2024. gada 22. jūlijs kļuva par karstāko dienu vēsturē. Šis rekords tika fiksēts Japānā, Indonēzijā un Ķīnā. Persijas līča valstīs siltuma indekss – ieskaitot mitrumu – pārsniedza 60 grādus pēc Celsija. Tajā pašā laikā dažviet Eiropā temperatūra pārsniedza +45°.
Saskaņā ar Copernicus Climate Change Service datiem, kas šīm tendencēm seko kopš 1940. gada, vidējā gaisa temperatūra pasaulē ir paaugstinājusies līdz 17,15 pēc Celsija. Pēdējo reizi rekords tika uzstādīts četras dienas pēc kārtas 2023. gada jūlija sākumā. Pirms tam karstākā diena bija 2016. gada augustā.
Zinātnieki uzskata, ka rekordkarstumā vainojamas klimata pārmaiņas, ko izraisa fosilā kurināmā dedzināšana. Pilsētas visā pasaulē dramatiski uzkarst. Saskaņā ar jaunākajiem datiem pēdējo trīs gadu desmitu laikā 20 lielākajās pasaules galvaspilsētās dienu skaits, kad temperatūra sasniedz +35°, pieaudzis par 52%.
