Atlaist vai likt pie sienas? Elksniņš Saeimā auro, Reizniece – Ozola cīnās 15
Opozīcijas pārstāvjiem vakar Saeimā vajadzēja teju divas stundas, lai uzskaitītu finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) un labklājības ministra Jāņa Reira (“Vienotība”) kļūdas un neizdarības. Tomēr koalīcija divos acumirklīgos balsojumos saglabāja abus ministrus amatos.
Abu ministru demisijas bija pieprasījuši deputāti no opozīcijas frakcijām Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un “Saskaņas”. Taču opozīcija šajā jautājumā nebija vienota. Daļa saskaņiešu, kā arī “No sirds Latvijai!” (“NSL”) deputāti balsojumos nepiedalījās, tādējādi netiešā veidā atbalstot šo ministru palikšanu amatos.
Reira strausa taktika
Demisijas pieprasītāji pirms sēdes biedēja, ka visu J. Reira un D. Reiznieces-Ozolas kļūdu uzskaitīšanai vajadzēs ļoti ilgu laiku. “Reira kungs savulaik kā finanšu ministrs sagatavojis recepti šai nodokļu putrai un turpinājis to vārīt tālāk, būdams arī labklājības ministrs. Tādējādi viņa atbildība par notiekošo ir pat dubulta, un šodien ir tikai loģiski saukt pie atbildības ne tikai Reiznieces-Ozolas kundzi, bet arī pirmām kārtām Jāni Reiru,” demisijas pieprasītāju vārdā no Saeimas tribīnes ziņoja Jūlija Stepaņenko (“Saskaņa”). Lūk, galvenie opozīcijas pārmetumi labklājības ministram Reiram:
* finanšu ministra amatā palaidis garām Eiropas fondu apguvi (Stepaņenko);
* “Vienotība” nav turējusi pirmsvēlēšanu solījumu mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (Stepaņenko);
* labklājības ministra amatā netur solījumu novirzīt daļu no sociālajām iemaksām veselības aprūpei (Stepaņenko);
* niecīgs devums demogrāfijas veicināšanai (Inga Bite);
* izstrādātā senioru politika netika apspriesta ar senioriem (Inga Bite);
* Reirs ir bijušais komunists (Artuss Kaimiņš);
* sociālā budžeta ilgtspēja ir apdraudēta (Ivars Zariņš);
* neprot strādāt komandā ar citiem ministriem (Juris Viļums).
Ministrs Reirs gan bija ieradies uz Saeimas sēdi, bet nekāpa tribīnē, lai atspēkotu deputātu izteiktos pārmetumus. Arī viņa partijas biedri no “Vienotības” frakcijas savu ministru neaizstāvēja. No vienas puses, tam nebūtu bijusi izšķiroša nozīme, jo koalīcijas disciplīna bija noturīga un (ar 22 balsīm par, 44 – pret) demisijas pieprasījums tika noraidīts. Taču no otras puses, izvairoties kāpt tribīnē, ministrs palaida garām iespēju skaidrot sabiedrībai nozares aktuālās problēmas. Tā vietā Reirs kā nogrēkojies skolnieks uzklausīja lamas un drīz pēc balsojuma klusi nozuda no Saeimas nama.
