“Vasara Dzintaros būs un arī šogad – mūzikas skaņu piepildīta,” saruna ar koncertzāles direktoru Guntaru Ķirsi 0
Vita Krauja, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīt Dzintaru koncertzāles vasaras sezonas atklāšanas koncertā – gan bez publikas klātbūtnes – pirmo reizi uz vienas skatuves satiksies pasaulē slavenākais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko kopā ar maestro Raimondu Paulu un Latvijas Radio bigbendu. Dzintaru koncertzāles direktors GUNTARS ĶIRSIS uzsver: “Laikā, kad mums jāsadzīvo ar neskaitāmiem ierobežojumiem un aizliegumiem, vairāk nekā jebkad nepieciešamas labas domas un prieks.
Vasara Dzintaros būs un arī šogad – mūzikas skaņu piepildīta!”
Sezonas atklāšanas koncertā mēģināts atrast veidu, kā ietērpt Maestro rokrakstu kopā ar džeza mūzikas skanējumu…
G. Ķirsis: Žanriski krāsainā programma patiešām ir absolūti unikāla. Skanēs populāras Maestro sacerētas kino un teātra mūzikas tēmas, pasaules opermūzikas hiti Raimonda Paula un Latvijas Radio bigbenda atskaņojumā, bet izcilais operdziedātājs Aleksandrs Antoņenko atskaņos Raimonda Paula dziesmas no leģendārā cikla “Pērļu zvejnieks” un kompozīcijas ar izcilā krievu dzejnieka Jevgeņija Jevtušenko dzeju.
(Koncertu plkst. 21.20 varēs skatīties tiešraidē LTV1, klausīties LR3 Klasika, kā arī LSM.LV.)
Skaidrs, ka tādu koncertu nevar sagatavot vienā dienā. Tāpēc, tiklīdz parādījās ziņa, ka mūziķi var nākt kopā, – tas notika pirms divām nedēļām –, tā arī šo programmu izveidojām.
Un pārējie vasaras koncerti Dzintaru koncertzālē?
Mūsu darbs ir būtiski mainījies. Rietumeiropā pieņemts plānot krietnu laiku uz priekšu, bet pienāk 12. marts un visa labā prakse tiek paslaucīta zem tepiķīša.
Esam spiesti domāt, ko darīsim nevis pēc gada, bet rīt. Jāmēģina būt pietiekami elastīgiem, lai varam dot darbu mūziķiem, cerību klausītājiem un ļoti ātri pielāgoties, ja mainīsies spēles noteikumi.
Šobrīd līdz 9. jūnijam noteikumi ir tādi, ka iekštelpās drīkst atrasties ne vairāk kā 25 cilvēki. Tas nozīmē – viens vijolnieks uz skatuves un divdesmit četri klausītāji zālē vai attiecīgi 24 vijolnieki un viens klausītājs…
Patlaban līdz septembrim Dzintaru koncertzālē iecerēti seši koncerti televīzijas tiešraidēs. Ja situācija mainīsies, mēs, protams, pārdosim biļetes klausītājiem klātienē.
“Jūrmalas festivālu” esam iezīmējuši ar Saullēkta koncertu pludmalē 22. jūlijā ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu – tajā publika varēs būt arī klātienē –, 23. jūlijā būs “Trīs Osokinu” koncerts, 24. jūlijā – koncerts “Dzimuši Latvijā”, bet tikai ar solistiem, jo orķestri iesaistīt nevarēsim. 4. augustā – solista Aleksandra Antoņenko un pianista Reiņa Zariņa solokoncerts, savukārt 12. septembrī – Gidona Krēmera un orķestra “Kremerata Baltica” koncerts.
Labi, ka gan Jūrmalas pašvaldība, gan valsts neuzskata šos koncertus televīzijā par kaut kādu izšķērdību un mums neizvirza prasību, ka ar tiem būtu dikti jāpelna, jo ir skaidrs, ka koncerti televīzijā nav rentabli. Taču tāpat ir skaidrs, ka mākslai tomēr jābūt pieejamai arī šajā krīzes situācijā. Tādēļ ir investīcijas koncertos, kurus rādīsim televīzijā.
Un kāda ir situācija Dzintaru koncertzālē kopumā?
Pašvaldību kapitālsabiedrības, pie kurām pieder reģionālās koncertzāles, ir absolūti kritiskā situācijā, turklāt tās pēc likuma nevar saņemt dīkstāves pabalstu.
Dzintaru koncertzāles apgrozījums nokritās par 97%, jo visi līdzekļi, kas ienāk, saistīti ar koncertdarbību. Ja nestrādā koncertzāle, nesaņemam nomas maksu ne no restorāniem, ne reklāmdevējiem.
Koncertu rīkošana, nepārdodot biļetes, bet pārraidot televīzijā, ir finansiāli neizdevīga. Tādēļ mums ļoti svarīgi bija tas, ka Jūrmalas pilsētas dome pieņēma lēmumu – un mēs par to ilgi diskutējām – atbalstīt Dzintaru koncertzāli un minētos koncertus.
Mēs arī neesam atlaiduši nevienu darbinieku, neesam samazinājuši atalgojumu. Ir arī apsaimniekošanas nauda koncertzāles uzturēšanai. Minētais bija ļoti svarīgs Jūrmalas domes lēmums.
Tagad jautājums jums kā “Latvijas Koncertu” direktoram – kāda ir perspektīva to rīkotajiem tradicionālajiem festivāliem vasarā?
Te mūsu darbošanās lielā mērā saistīta ar ārvalstu māksliniekiem, kas šobrīd ir liegts. Dzirdēti plāni, ka robežas varētu atvērt plašāk, bet tas vienalga mums ir par vēlu, jo daudz kas jau ir apturēts un mēs nevarēsim festivālus izveidot tādā līmenī, kā bijām plānojuši pirms Covid-19 krīzes.
Taču tajā pašā laikā mums ir pienākums pret festivālus iemīlējušajiem daudzajiem skatītāju tūkstošiem. Ar Rīgas domes atbalstu Rīgas festivālā no 8. līdz 11. jūnijam piedāvāsim trīs koncertus interneta tiešsaistē, tā sniedzot kaut nelielu daļu no plānotā.
Tos varēs izbaudīt arī klātienē 25 cilvēki katrā koncertā. Rīgas festivālu pirmdien, 8. jūnijā, plkst. 21 Dzintaru koncertzālē atklās pianists Vestards Šimkus ar solokoncertu.
10. jūnijā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 21 muzicēs ansamblis “Trio Angelicus”, kurā apvienojušās dziedātāja Elīna Šimkus, flautiste Sondra Lejmalniece un arfiste Ieva Šablovska.
Un 11. jūnijā plkst. 21 Spīķeru koncertzālē valdīs spāņu un latīņamerikāņu ritmi sitaminstrumentālistu grupas “Perpetuum Ritmico” sniegumā (pieejas kodus var iegādāties www.biļešuparadize.lv un “Biļešu paradīzes kasēs.)
Savukārt “Senās mūzikas festivālā” jūlijā brauksim uz Rundāli. Vivaldi “Gadalaiki”, kurus ik gadu apmeklē apmēram četri tūkstoši cilvēku, skanēs arī šovasar, taču – Rundāles pils Baltajā zālē.
Ja drīkstēs, laidīsim zālē klausītājus, ja ne, tas būs televīzijas tiešraides koncerts. Ja vēl būs spēkā pulcēšanās ierobežojumi, tad rīkot tādu koncertu ārā – un tikai, piemēram, divsimt cilvēkiem – būtu neiespējami un absolūti nerentabli. Vivaldi “Gadalaiku” atskaņojumu ārā, kur tas tradicionāli notiek, apgrūtina arī Rundāles pils jumta remonts, kas saistīts ar sastatnēm un daudz ko citu.
Tātad vismaz divus koncertus Senās mūzikas festivālā – iecienīto koncertu bērniem un jau minētos Vivaldi “Gadalaikus” – klausītājiem parādīsim. Un vijolniece Kristīna Balanas ir gatava atlidot no Londonas un sēdēt kaut divas nedēļas karantīnā, ja būs tāda prasība, lai varētu šo koncertu nospēlēt. Kā viņa pati smejoties teica, kaut kājām atnākšot…
Papildus šiem abiem vasaras festivāliem viens no “Latvijas Koncertu” svarīgākajiem darbības laukiem ir arī reģionālo koncertu nodrošināšana. Pamazām arī reģioni sāk apzināt savas iespējas, un šobrīd jau gatavojam vairākus līgumus.
Mums jānodrošina, lai mūziķi novados tiktu nogādāti atbilstoši visiem sanitārajiem protokoliem, tādēļ aprīkojam mūsu autotransportu ar norobežojošām sienām starp vadītāju un mūziķiem. Sarežģīts darbs, bet mēs to padarīsim.
“Latvijas Koncertos” ietilpst arī trīs muzikālas struktūrvienības – Sigvarda Kļavas vadītais Latvijas Radio koris, Kārļa Vanaga vadītais Latvijas Radio bigbends un orķestris “Sinfonietta Rīga”, kura mākslinieciskais vadītājs ir diriģents Normunds Šnē. Kādā situācijā ir mākslinieki?
Neviens mūziķis nav atlaists, un nevienam nav arī samazināts atalgojums. Visi jau sagaida, ka beigsies ierobežojumi, dzīve ieies ierastās sliedēs, atsāksies koncerti un mūziķi spēlēs tikpat brīnišķīgi, kā viņi to darīja 12. martā.
Taču, lai mūziķi sevi uzturētu formā, viņiem ir jāvingrinās, savas prasmes jāatjauno katru dienu, nevar instrumentu nolikt malā un to atkal paņemt rokās tikai pēc diviem mēnešiem.
Tieši tādēļ mēs ar ļoti lielu nepacietību gaidījām ziņu, kad profesionālie kolektīvi atkal varēs atsākt mēģinājumus. Šajā ziņā mūsu kolektīviem varbūt ir nedaudz labāka situācija, jo skaitliski tie nav tik lieli kā, piemēram, LNSO vai Opera, taču orķestra mūziķiem tāpat jāievēro divu metru distance, bet koru māksliniekiem trīs metri.
Nekas dikti prātīgs tādos apstākļos nevar sanākt, tomēr Latvijas Radio koris šobrīd strādā pie ļoti interesanta projekta – pie savas balsu “bibliotēkas vai bankas” veidošanas trīs dažādās akustikās.
Jau bijuši ieraksti Dzintaru koncertzālē, Sv. Jāņa baznīcā, un tāds vēl notiks Spīķeru koncertzālē. Datu nesējā glabāsies kā visa kora, tā atsevišķu balss grupu un katra dziedātāja balss skanējums.
Šāda “banka” lieti noderēs kā komponistiem, tā visdažādākajos projektos. Tiklīdz tika atļauts sanākt kopā mūziķiem, orķestris “Sinfonietta Rīga” pieņēma lēmumu par sezonas noslēguma koncertu 29. maijā, ko publika varēja redzēt un dzirdēt televīzijas tiešraidē.
Strādā arī Latvijas Radio bigbends, kurš piedalīsies arī rītdienas koncertā. Nepilnu divu mēnešu laikā no pilnīgas bedres – neziņas un absolūtiem aizliegumiem – esam tikuši līdz tam, ka šobrīd kaut kas notiek un mūziķi var nākt kopā un spēlēt. Saku arī paldies Kultūras ministrijai, ka atalgojums tiek nodrošināts, un mūziķi var sākt strādāt.
Kas no krīzes laikā apgūtā varētu tikt paturēts priekšdienām?
Nekādā gadījumā neuzskatu, ka koncerti interneta tiešsaistē var aizvietot tiešu, nepastarpinātu kontaktu ar mūziķi, noteikti ne, taču caur tiešsaistēm par mūzikas dzīvi var ieinteresēt arī cilvēkus, kuriem līdz šim tā bija sveša.
Vai arī dot iespēju redzēt koncertus, uz kuriem visas biļetes izpirktas un televīzijā nerāda…
Iespējams. Pēc “Sinfoniettas” 29. maija koncerta man ne viens vien teica, ka bijis ļoti interesanti.
Ko pats šajā laikā esat atklājis?
Varēju iepazīt cilvēkus, kā kurš spēj pārkārtoties, pielāgoties. Arī pats sevi esmu iepazinis jaunos apstākļos. Pirms vēl valdība bija izsludinājusi ārkārtas stāvokli, pieņēmu lēmumu, ka mūsu darbiniekiem jāpaliek mājās, ka mēģinājumi un koncerti jāaptur, jo galvenais ir veselība un dzīvība.
Tomēr koncertu atcelšanu pirmajā brīdī daži atskaņotājmākslinieki nosauca par genocīdu pret mūziķiem. Taču bija skaidrs, ka tā lavīna tik strauji gāžas virsū, ka mēs tajā vietā ar paceltu galvu vairs nevaram stāvēt.
Esmu lepns par to, ko saucam par valsti. Par vienu otru valdības rīcību un ministru savstarpējiem izteikumiem agrāk varēja domāt – nu ko var ņemties –, tagad varēja redzēt, cik operatīvi valstsvīri spēj pieņemt atbildīgus un pareizus lēmumus.
