Atkritumus izvedīs dārgāk? Pastāv bažas par izmaiņu ietekmi uz tarifiem un pašvaldību saistībām 6
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar lielu kavēšanos, kas saistīta ar neveiksmīgu iepirkumu un arīdzan ar jauna vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra stāšanos amatā, valdība aizvadītajā nedēļā sāka vērtēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas gatavoto Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna (AAVP) projektu 2021.– 2028. gadam.
Vairāk nekā stundu ilgajās diskusijās piedalījās arī pašvaldību un nozares pārstāvji.
Pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa teiktā, AAVP vērtēšana uz nākamo valdības sanāksmi pārcelta tāpēc, ka ir “neskaidrības un bažas par izmaiņu ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas tarifiem, kā arī par pašvaldību saistībām”.
No desmit reģioniem paliks pieci
Latvijā patlaban ir desmit atkritumu apsaimniekošanas reģioni, kuros katrā darbojas pa vienam atkritumu apglabāšanas poligonam. Piecos poligonos tiek savāktas atkritumu šūnās izveidojušās gāzes un tālāk tās tiek izmantotas siltuma un elektroenerģijas ražošanā vai sadedzinātas lāpā.
Jaunajā plānā ir iecerēts atkritumu apsaimniekošanas reģionu daudzumu samazināt līdz pieciem un uz to bāzes izveidot reģionālos atkritumu apsaimniekošanas centrus.
VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola nosauc divus šāda samazinājuma iemeslus: Latvijā ir jāpalielina atkritumu pārstrāde un jāsamazina apglabāto atkritumu daudzums, tātad vajadzēs daudz mazāk poligonu.
Patlaban tajos apglabā vairāk nekā 60% sadzīves atkritumu, bet sasniedzamais mērķis ir vien 10% 2035. gadā.
“Atkritumu apsaimniekošanas reģioni ir jāpadara lielāki un spēcīgāki, blakus esošie reģioni ir jāapvieno. Katrā reģionā atkritumu apglabāšanai būs viens poligons, otrā poligonā notiks, piemēram, atkritumu šķirošana, kurināmā gatavošana un citas darbības,” teic A. Ozola.
Viņa piebilst – saistībā ar nepieciešamību pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus Latvijā ir vajadzīgas sešas septiņas šā atkritumu veida pārstrādes iekārtas.
Saimnieciskāk ir tās uzstādīt lielajos atkritumu apsaimniekošanas reģionu centros.
Pašvaldību iebildumi
Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) uzskata – AAVP ir iekļauts daudz neizdiskutētu un nesaprotamu uzstādījumu. Piemēram, Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionā četru novadu pašvaldību vietā (Jēkabpils, Krustpils, Madona un Aizkraukle) paliks vien Jēkabpils novads un Krustpils novads.
Maksātspējīgos Madonas un Aizkraukles novadus pievienos Vidzemei, divām pašvaldībām būs jākārto VARAM agrāk uzspiestās neizdevīgās kredītsaistības.
Iecerēts, ka cietie atkritumi no Krustpils novada, kur atrodas poligons “Dziļā vāda”, būs jāved uz Demeni. Dārgi! Jaunās bezizmešu automašīnas arī maksās aptuveni 300 000 eiro. LPS uzskata – Vidusdaugavas atkritumu reģionu nedrīkst dalīt.
Atkritumu apglabāšana pakāpeniski būs jāpārtrauc arī poligonā “Brakšķi”. No Jelgavas novada atkritumus iecerēts vest uz poligonu “Getliņi” Pierīgā. LPS padomniece Sniedze Sproģe vērš uzmanību, ka mazās lauku pašvaldības, iekļaujoties lielajos atkritumu apsaimniekošanas reģionos, paliks nesadzirdētas: “Piemēram, Auces novada pašvaldība ir iekļauta Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Šīs pašvaldības cilvēkiem maksātspēja būtiski atšķiras no rīdzinieku spējas veikt dažādus maksājumus.”
S. Sproģe uzsver – AAVP ir nepieciešams, tomēr valstī būtu jāveido seši, nevis pieci atkritumu apsaimniekošanas reģioni.
LPS eksperte uzskata, ka atkritumu apsaimniekošanai ir jābūt pašvaldību pārziņā pēc būtības, nevis deklaratīvi. Neatbildēts ir arī jautājums par naudas ieguldījumu nozarē – AAVP fiksēto nosacījumu izpildei vajadzēšot 548,8 miljonus eiro lielu ieguldījumu.
Iespējamais ES atbalsts būšot 103,5 miljoni. Kas maksās starpību?
Izmaiņas iedzīvotāju maciņos
Pērn veiktie labojumi Dabas resursu nodokļa likumā nosaka, ka jāturpina paaugstināt dabas resursu nodokļa (DRN) likmes par atkritumu apglabāšanu (sadzīves atkritumiem līdz 95 €/t 2023. gadā un bīstamajiem atkritumiem līdz 100 €/t 2023. gadā). Patlaban šī likme ir 65 €/t. Maksa par atkritumu apsaimniekošanu reģionos atšķiras, un tā noteikti kāps.
Padarīt kāpumu iespējami lēnāku var vien ar atkritumu šķirošanu, mazinot poligonos apglabājamo sadzīves atkritumu daudzumu.
Piemēram, Siguldā, Leona Paegles ielā, vairākām daudzdzīvokļu mājām ir uzstādīta kopēja nešķiroto atkritumu un atdalīto bioloģisko atkritumu svēršanas iekārta, tā saucamais atkritumu šķirošanas viedpunkts.
Šo māju iedzīvotāji atkritumus šķiro un ievieto blakus uzstādītajos dziļajos pazemes konteineros, bet nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā met vismaz divas reizes mazāk sadzīves atkritumu nekā pirms modernās ierīces uzstādīšanas.
AAVP gatavotāji paredz, ka šajā gadā mājsaimniecības par atkritumu apsaimniekošanu maksās 0,65% no saviem naudas ienākumiem, bet 2035. gadā – 0,92%. Tātad maksāsim vairāk. Pasaules banka iesaka nepārsniegt 1% īpatsvaru.
Steigā tapušais AAVP ir tomēr veidots, balstoties uz politiskiem, ne vien uz ekonomiskiem uzstādījumiem. Bijušais ministrs Juris Pūce par pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem runāja jau tad, kad AAVP plāna projekts vēl nebija apspriests.
Ir skaidrs, ka atkritumi turpmāk būs jāved tālāk un tas sadārdzinās nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu. Par cik – plānā atbilde uz šo jautājumu nav sniegta.
