Atkritumu sāga: Rīgas dome gatava tiesāties 1
Ja Konkurences padome (KP) piemēros pagaidu noregulējumu aizliegt jaunajam atkritumu apsaimniekotājam AS “Tīrīga” slēgt līgumus ar iedzīvotājiem, šāds lēmums būs juridiski nepamatots un Rīgas dome būs gatava apstrīdēt to tiesā, šodien pēc tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP) paziņoja Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR).
Abas amatpersonas šodien pārrunāja iespējamo ārkārtas situāciju galvaspilsētā, kas var iestāties atkritumu apsaimniekošanas jomā pēc 15.septembra, ja KP piemēros pagaidu noregulējumu aizliegt AS “Tīrīga” slēgt līgumus ar iedzīvotājiem.
Šādā gadījumā var izveidoties situācija, ka no galvaspilsētas netiek izvesti atkritumi.
Pūce atgādināja, ka 15.septembrī spēku zaudēs visi līdzšinējie atkritumu apsaimniekošanas līgumi un Atkritumu apsaimniekošanas likumā nav atrunāta procedūra, kādā veidā tie varētu tikt pagarināti. Vienlaikus esot augsta ticamība, ka tuvāko dienu laikā KP pieņems lēmumu par pagaidu noregulējumu, līdz ar to jaunais līgums uz zināmu termiņu nevarēs darboties.
“Šādā veida var izveidoties situācija, ka Rīgā nav atkritumu apsaimniekotāja, kas būs nozīmīga problēma. Esmu pieprasījis no Rīgas domes rīcības plānu šādai situācijai un gaidīšu to līdz piektdienai, lai pēc tam varētu pieņemt lēmumu, vai un kādā veidā valstij vajadzētu iesaistīties,” paziņoja Pūce.
Ministrs norādīja, ka domei nav spēkā esošu saistošo noteikumu un lēmuma par jauno atkritumu apsaimniekošanas tarifu, bet šāda tiesiskā nenoteiktība ir nelabvēlīga iedzīvotājiem. Pūce aicināja domi aktīvāk informēt rīdziniekus par to, kā tieši rīkoties vienā vai otrā situācijā, kas varētu izveidoties tuvāko dienu laikā.
Pūce atzīmēja, ka līdzīgi kā daļa rīdzinieku arī viņš nav noslēdzis līgumu ar “Tīrīgu”, jo gaida KP lēmumu.
Savukārt runājot par pašvaldības vēl nepieņemtajiem saistošajiem noteikumiem, kas regulētu atkritumu apsaimniekošanu, ministrs atzina, ka izveidojusies situācija ir absurda. “Šie noteikumi bija jāpieņem jau 2017.gadā. Rīgas dome patlaban ilgstoši neievēro likumu. Absurda ir situācija, ka “Tīrīga” slēdz līgumus ar iedzīvotājiem, kas balstās uz jaunajiem noteikumiem, kas nav pieņemti. Tā nedrīkst būt,” teica Pūce.
Ja noteikumi nebūs pieņemti līdz 15.septembrim, “Tīrīgas” likumiskais pamats uzsākt darbu būs noslēgtie līgumi ar iedzīvotājiem, bet vienlaikus domes noteikumi neatbildīs likumam un teorētiski dome varēs “Tīrīgu” sodīt par to, ka viņi neizpilda likuma noteikumus, situāciju iezīmēja ministrs.
Taujāts par Rīgas apkaimju alianses viedokli, ka jaunais līgums nemaz nemotivēs iedzīvotājus šķirot atkritumus, arī VARAM vadība norādīja, ka, iepriekš sniedzot viedokli par izstrādāto dokumentu, ministrija norādīja, ka izvirzītie noteikumi par minimālo tvertnes tilpumu un izvešanas biežumu ir nemotivējoši likumā paredzētajiem mērķiem un Rīga ir aicināta ņemt vērā citu pašvaldību pieredzi, kurās situācija ir labāka.
Pūce iezīmēja, ka KP pārkāpuma lietu varēja ierosināt tikai pēc tam, kad tika noslēgts publiskās privātās partnerības (PPP) līgums un pirms tam viņu pilnvaras bijušas izteikt tikai brīdinājums.
“Arī 2015.gadā, kad Saeima pieņēma likumu, ar kuru faktiski likvidēja konkurenci atkritumu apsaimniekošanas jomā visā Latvijā, KP vērsa uz to uzmanību. Monopols šajā jomā pastāv visās valsts apdzīvotajās vietās, tikai Rīgas specifika ir tā, ka viņi vienīgie vēlas slēgt PPP uz 20 gadiem, jo vairums to dara uz trim vai septiņiem gadiem,” teica ministrs.
Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) atzina, ka viņam nav argumentu, lai nepiekristu ministra teiktajam.
Vienlaikus pašvaldība neatkāpjas no nostājas un uzskata, ka KP lēmums par pagaidu noregulējumu būtu juridiski nepamatots, ko pašvaldība attiecīgi apstrīdētu tiesā.
“Šobrīd mums jādara viss, lai izvairītos no situācijas, kādas bijušas, piemēram, Itālijā, kad atkritumi stāv uz ielām un nekas nav izvests,” sacīja Burovs, norādot, ka dome šobrīd cītīgi strādājot pie scenārija, ko darīt, ja iestāsies pagaidu noregulējums.
Pēc viņa teiktā, atbilstoši Iepirkumu likumam, domei būs jāveic sarunu procedūra, taču jautājums ir, vai tas būs jādara ar vienu vai vairākiem uzņēmumiem. “Jautājums ir, kādi uzņēmumi ir spējīgi veikt šo pakalpojumu, izņemot “Tīrīgu”, kā arī par kādu summu ir runa, jo tas viennozīmīgi nebūs esošā līguma apjomā,” teica politiķis.
Sarunu procedūras ilgumu Burovs gan konkrēti nosaukt nevarēja, sakot, ka vēl ir jātiek galā ar to, pēc kādiem kritērijiem atlasīt pretendentus. Nākamā sanāksme domes pārstāvjiem plānota pirmdien, 9.septembrī, kur sarunu procedūras kritērijiem vajadzētu būt skaidriem.
Burovs norādīja, ka noteikumus dome plāno pieņemt 16.septembrī un pašvaldība darīs visu, lai ārkārtas situācijas iestāšanos nepieļautu.
Politiķis aicināja iedzīvotājus tomēr slēgt līgumus ar “Tīrīgu”. Ja nebūs pagaidu noregulējuma, tad uzņēmums strādās tikai ar tiem, kuriem ir līgums. Vienlaikus mērs atzina, ka, viņaprāt, “Tīrīga” līdz šim nav pietiekami informējusi iedzīvotājus, ko darīt, ja pagaidu noregulējums tomēr iestāsies.
Kā ziņots, “Getliņi EKO” ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis SIA “CREB Rīga”, ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji – SIA “Clean R” un SIA “Eco Baltia vide”.
Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājs nodrošinās Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus.
Jūnija sākumā “Getliņi EKO” un “CREB Rīga” Uzņēmumu reģistrā reģistrējušas kopsabiedrību “Rīgas vides pakalpojumi”, lai saskaņā ar publiskā iepirkuma rezultātiem Rīgā veiktu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modernizāciju un ieviestu atkritumu šķirošanas risinājumus. Vēlāk uzņēmuma nosaukums mainīts uz “Tīrīga”.
No 15.jūlija sākta līgumu pārslēgšana ar “Tīrīga”, kas līdz 15.septembrim jāizdara visiem dzīvokļu un ēku īpašniekiem vai apsaimniekotājiem – gan iedzīvotājiem, gan juridiskām personām.
Savukārt KP 30.jūlijā paziņoja, ka par iespējamu ES dibināšanas līguma pārkāpumu ierosinājusi pret Rīgas domi un “Getliņi EKO” pārkāpuma lietu, kas varētu arī noteikt pagaidu noregulējumu par līguma pārslēgšanas iesaldēšanu.
29.augustā Pūce pieprasīja Burovam septiņu dienu laikā sniegt paskaidrojumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu galvaspilsētā situācijā, kad dome joprojām nav pieņēmusi saistošos noteikumus, bet publiski izskanējušas ziņas, ka KP varētu apturēt ar AS “Tīrīga” noslēgto privātās publiskās partnerības līguma darbību.
Tāpat, atbilstoši pašvaldības izstrādātajam un ministrijā iesniegtajam krīzes plānam, ministrs aicināja nekavējoties nodrošināt Rīgas iedzīvotājiem objektīvu un pilnvērtīgu informāciju par atkritumu apsaimniekošanas līgumu slēgšanu ar AS “Tīrīga” situācijā, kad pašvaldība nav izdevusi jaunus saistošos noteikumus, tādējādi radot pamatotus jautājumus par šādas rīcības likumību.
