Atklāts mamutu medīšanas noslēpums 0
Poļu zinātniekiem pirmo reizi izdevies iegūt tiešu pierādījumu tam, kādām metodēm akmens laikmeta cilvēki medījuši mamutus. Par to uzskatāmi liecina 25 tūkstošus gadu sens mamuta kauls ar tajā iestrēgušu metamā šķēpa krama uzgaļa fragmentu, atrastu izrakumu laikā Krakovas pilsētas teritorijā.
Zinātnieki neparasto artefaktu konstatējuši, analizējot Eiropā lielākās mamutu kapsētas kaulu materiālu, vēsta Polijas ziņu aģentūra PAP. Mamutu kaulu slānis Krakovā V. Hofmaņa ielā, pie Tadeuša Kostjuško vārdā nosauktā kalna uziets gluži nejauši 1967. gadā. Kopš tā laika tur notiek izrakumi un no šīs vietas izcelti desmitiem tūkstošu šo aizvēsturisko dzīvnieku kaulu.
Ir runa par vismaz 110 mamutu mirstīgajām atliekām, taču starp tām ir arī citu dzīvnieku kauli. Uzskata, ka “dzīvnieku kapsēta” akmens laikmetā izveidojusies, jo konkrētā vieta reljefa dēļ derējusi kā ideāls slazds, kur iedzīt un tad nonāvēt medījumu.
Mamutu bari Eiropā parādījās aptuveni pirms 500 tūkstošiem gadu, un vairākus simtus tūkstošu gadu mamuts bija ierasts kontinenta faunas pārstāvis. Dzīvnieki sasniedza vairāk nekā trīs metru augstumu un svēra līdz sešām tonnām.
Mamutu izmiršana sākās aptuveni pirms 15 tūkstošiem gadu. Dzīvnieki izmira, pasiltinoties klimatam un noslēdzoties ledus laikmetam. Visilgāk mamuti izturēja mūsdienu Aļaskā un Krievijas ziemeļaustrumos, kur tos varēja sastapt arī 3000 gadu pirms mūsu ēras.
Zinātnieki jau sen strīdas par to, kādām metodēm ledus laikmeta periodā cilvēki medījuši milzīgos ziloņa priekštečus. Izplatīts ir priekšstats, ka cilvēku bars centies iedzīt mamutus kādos slazdos, aizās vai bedrēs. Tāpat pieļauj, ka par medījumu kļuva vien slimi un novājināti dzīvnieki, kas bija viegls laupījums.
Tomēr mamuta ribā atrastais šķēpa uzgalis nepārprotami atklāj, ka mamutu medībās tāpat izmantoti ieroči. Divi līdzīgi atradumi līdz šim bijuši tikai Sibīrijā, bet Krakovā konstatētais ir pirmais Eiropas teritorijā. Tiesa, Vācijā ir vairāki uz agro akmens laikmetu attiecināmi lāču kauli ar tajos iestrēgušiem krama uzgaļiem.
“Tagad mums ir “kūpošs pistoles stobrs” – pirmais tiešais pierādījums, ka šos dzīvniekus medīja,” presei norādījis Polijas Zinātņu akadēmijas Krakovā Dzīvnieku sistematizācijas un evolūcijas institūta arheozooloģijas speciālists Pjotrs Vojtals.
Konkrētais mamuta kauls atrasts vēl 2002. gadā, taču, tā kā šķēpa atstātais ievainojums tajā ir samērā mazs, iestrēgušo uzgali kaulā ievēroja vien pie rūpīgākas analīzes pagājušajā gadā. Krama šķila ir tikai 7 mm gara. Zinātnieku ieskatā, tas ir šķēpa uzgaļa fragments, kas atdalījies, ierocim ietriecoties mamuta ķermenī un saduroties ar kaulu.
Izrakumos ledus laikmeta dzīvnieku kaulu slāni tika atrasti vairāki simti krama atšķilu, daudzas nolauztām smailēm, taču kaulā iestrēgusi bija tikai viena.
“Šķēps tika mests uz mamutu no attāluma un tas (nolauztā smaile) liecina par spēku, ar kādu tas ietriecās dzīvniekā. Asmenim vajadzēja pāršķelt ap 2 cm biezu ādu, ap 8 cm biezu tauku slāni un beigās sasniegt kaulu,” uzsvēra eksperts. Konkrētais ievainojums nevarēja būt nāvējošs mamutam, taču, ja medībās piedalījās lielāks skaits mednieku un tika skarti dzīvnieka iekšējie orgāni, iznākums bija nāve.
