– Tad es gribētu vaicāt: kāda ir Latvijas valsts kā akcionāra pozīcija? Tas tikai apliecina, ka no valsts puses šis uzņēmums nav labi pārvaldīts. Vai tad Latvijas valstij nebūtu interese attīstīties kaimiņvalstīs?

– Līdzīgi, kā to dara «Latvenergo»?

– Tieši tā. Valstij vajadzētu sākt pieņemt lēmumus attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Vērtības dinamika nav pozitīva.

Kad paskatīsimies dziļāk, iespējams, redzēsim, ka šo uzņēmumu vērtība nav tik augsta. Valsts aktīvu pārvaldība ir Latvijas valsts vājā vieta. Turklāt, ja valsts neprasa, lai, teiksim valsts uzņēmumi būtu atklātāki pret sabiedrību, tad kāpēc lai privātie uzņēmumi censtos?

– Tas būtu jānosaka likumā?

– Nē. Nedomāju, ka attiecībā uz privāto sektoru tas jārisina ar likumu. Latvijā valstij piederošie uzņēmumi saražo vairāk nekā 20% no IKP. Ejamais ceļš ir augstāki pārvaldības standarti un lielāka atklātība valstij piederošiem uzņēmumiem. Piemēram, kur varat atrast konsolidētu informāciju par visiem valstij piederošiem uzņēmumiem? To, kādas ir bijušas valstij piederošo aktīvu vērtības izmaiņas. Pēdējais ziņojums par tiem bija 2009. gadā… Vai kāds var nosaukt visus valstij piederošos nekustamos īpašumus? Ja tu nezini, kas tev pieder, tu nevari būt labs saimnieks.

Turklāt lielajiem valsts uzņēmumiem nav padomes. Tikai dažiem uzņēmumiem ir pieejami ceturkšņa finanšu pārskati. Valstij piederošiem aktīviem ir jāseko līdzi, informācijai ir jābūt publiski pieejamai. Piemēram, lietuviešiem tas ir. Latvijā nav. Taču ir cerība, ka pārvaldība uzlabosies, ja valsts aktīvu pārvaldības reforma, kuras ieviešana ilgst trīs gadus, īstenosies.