Atklāti Trampa miera plāna punkti – atbildi no Ukrainas cer sagaidīt jau šodien 7
Britu izdevums The Telegraph publiskojis galvenos punktus no ASV prezidenta Donalda Trampa izstrādātā miera plāna, ko paredzēts prezentēt šodien, 23. aprīlī un kura mērķis ir izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā. Septiņu punktu piedāvājums tiks apspriests Londonā, kur ASV delegācija plāno to izklāstīt Ukrainas pārstāvjiem, lai redzētu viņu reakciju. Viens no centrālajiem priekšlikumiem ir Krimas oficiāla atzīšana par Krievijas daļu.
Trampa plānā paredzēta esošās frontes līnijas “iesaldēšana”, kas nozīmētu, ka Krievija paturētu kontroli pār lielāko daļu okupēto zemju. Ukraina varētu saņemt daļējus kompromisus – piemēram, atgūt piekļuvi Dņepras grīvai un panākt Krievijas spēku atkāpšanos no atsevišķām Hersonas apgabala daļām.
ASV delegācijas sastāvā ir Trampa īpašais sūtnis Kīts Kellogs, kurš cer uz Ukrainas piekrišanu jau šodien. Ja tas notiks, Trampa sabiedrotais Stīvs Vitkofs prezentēs dokumentus Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.
Tomēr Ukrainas amatpersonas plānu uzskata par “rūgtu tableti” – tas negarantē valsts drošību un nostiprina teritoriālos zaudējumus. Arī Maskavas attieksme nav viennozīmīga – Putins, iespējams, nebūs gatavs atkāpties pat no nelielas teritorijas daļas.
Plāna pirmie divi punkti ietver tūlītēju pamieru un tiešas sarunas starp Kijivu un Maskavu. Trešais punkts paredz Ukrainas atteikšanos no NATO ambīcijām, saglabājot iespēju pievienoties Eiropas Savienībai.
Ceturtais punkts – oficiāla Krimas atzīšana par Krievijas daļu – ir pretrunā ar starptautisko tiesību normām. Pārējās okupētās teritorijas (Donbasa daļas, Hersona, Zaporižja) Krievija paturētu faktiski, bet bez formālas atzīšanas.
Pēc plāna Zaporižjas atomelektrostaciju paredzēts nodot ASV kontrolē. Sestais punkts attiecas uz Ukrainas derīgo izrakteņu ieguvi. Septītais punkts – ASV sankciju atcelšana pret Krieviju un jaunas sadarbības uzsākšana enerģētikas jomā.
Tikmēr Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pozīcija paliek nemainīga – Krima un pārējās okupētās teritorijas ir Ukrainas suverēna daļa. Ukrainas Konstitūcija aizliedz atteikšanos no teritorijām bez referenduma, ko kara apstākļos nav iespējams rīkot.
