Atklātas “Lielā Kristapa” nominācijas; balva par mūža ieguldījumu – Savisko un Kleckinam 0
Šogad nacionālais kino festivāls “Lielais Kristaps” risināsies no 7. līdz 13. novembrim, un šodien rīkotāji atklāja, ka balva par mūža ieguldījumu tiks pasniegta diviem kino teorētiķiem Mikam Savisko un Ābramam Kleckinam.
Varens filmu birums un skatītāju skaits!
Atklāti arī nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominācijas 22 nominācijās. Kopumā šogad balvai tika pieteiktas 58 filmas. Starptautiskās filmu kritiķu asociācijas “FIPRESCI” Latvijas nodaļas pārstāve Zane Balčus norādīja, ka pieteikto filmu savstarpējās konkurences latiņa šogad bija augstāka nekā jebkad iepriekš, īpaši pilnmetrāžas spēlfilmu jomā, kurā balvai pieteiktas 11 filmas, tostarp tādas, kas tapušas bez valsts līdzfinansējuma.
Latvijas kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova atzina, – vislielākais prieks par to, ka simtgades filmas novērtējuši arī Latvija skatītāji, jo kopš valsts neatkarības atjaunošanas nekad vēl nav bijis tik liels skatītāju skaits vietējam kino: no nepilniem astoņiem procentiem kopējā kinoskatītāju skaita 2017. gadā šogad Latvijas filmu skatītāju īpatsvars pieaudzis līdz 30 procentiem.
Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma uzsvēra – ja ilgus gadus pašmāju bijusi izteikta disonanse starp filmām skatītājiem un filmām, par kurām interesējas starptautiskie kinofestivāli, tad, pateicoties programmai “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, izdevies kvalitatīvi nodrošināt abas puses.
Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde izteica prieku par skatītāju skaita pieaugumu un latviešu kino iespiešanos arī ar to tieši nesaistītās jomās, piemēram, izglītības procesā, kur vairākas filmas gan pērn, gan šogad veiksmīgi papildina literatūras un vēstures stundu vielu. Ministre arī uzsvēra, – lai process neapstātos, izdevies aizstāvēt kino paredzētā budžeta pieaugumu par 1,5 miljoniem eiro gan nākamā, gan arī aiznākamā gada valsts budžeta. Taču ministre aicināja Nacionālo kino centru sagatavot uzskatāmu, detalizētu pētījumu par kino uzņemšanas ietekmi ne tikai uz kultūras procesiem, bet arī uz ekonomiku.
Balvas “Lielais Kristaps” nominācijas (pilns saraksts)
Vislielākais nomināciju skaits ir filmām “Homo novus” (13), “Tēvs Nakts” (12), “Bille” (9), Kriminālās ekselences fonds (6).
Labākā pilnmetrāžas spēlfilma: “Bille”, “Ar putām uz lūpām”, “Homo novus”, “Kriminālās ekselences fonds” un “Tēvs nakts”, preses konferencē sacīja balvas producente Marta Bite.
Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma: “Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”, “Laika tilti”, “Mērijas ceļojums”, “Mūris” un “Turpinājums”.
Labākā aktrise: Ieva Puķe (“Ar putām uz lūpām”), Rūta Kronberga (“Bille”), Daiga Kažociņa (“Mērijas ceļojums”) un Elita Kļaviņa (“Rīga. Dublis 1”).
Labākais aktieris: Vilis Daudziņš (“Ar putām uz lūpām”), Artūrs Skrastiņš (“Tēvs nakts”), kā arī filmas “Homo novus” aktieri Kaspars Znotiņš un Igors Šelegovskis.
Labākais aktieris otrā plāna lomā: Andris Keišs (“Homo novus”), Andris Daugaviņš (“Kriminālās ekselences fonds”), Pēteris Liepiņš (“Bille”), Ivo Martinsons (“Nameja gredzens”), Kaspars Zvīgulis (“Homo novus”).
Labākā aktrise otrā plāna lomā: Elīna Vāne (“Bille”), Lolita Cauka (“Bille”), Ilze Blauberga (“Tēvs nakts”), Agnese Cīrule (“Homo novus” un Guna Zariņa (“Homo novus”).
Labākais spēlfilmas režisors: Dāvis Sīmanis (Tēvs Nakts), Anna Viduleja (“Homo novus”), Oskars Rupenheits (“Kriminālās ekselences fonds”) un Jāni Nordu (“Ar putām uz lūpām”).
Labākais dokumentālās filmas režisors: Ivars Seleckis (“Turpinājums”), Sīmanis (“Mūris”), Želve (“Mērijas ceļojums”), Raitis Ābele un Lauris Ābele (“Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”), kā arī Kristīne Briede un Audrjus Stonis (“Laika tilti”).
Labākais animācijas režisors un mākslinieks (abas nominācijas šoreiz sakrīt): Vladimirs Leščovs (“Elektriķa diena”), Lizete Upīte (“Nakts pastaigas”), Indra Sproģe (“Ievads epilogam”).
Īsfilmu kategorijā nominēta animācijas filma “Elektriķa diena”, spēlfilma “Leftovers &; Leftlovers”, animācijas filma “Nakts pastaigas” un dokumentālā filma “Rezidenti”.
Balvas rīkotāji vairāku gadu garumā novērojuši tendenci, ka īsmetrāžas filmu kategorijās konkurence nav liela, līdz ar ko tās ir teju vai formālas. Tādēļ šogad visas īsmetrāžas animācijas, dokumentālās un spēlfilmas sacentīsies vienā kategorijā – “Labākā īsmetrāžas filma”.
Labākā debijas filma: Kristiana Riekstiņa darbs “Eva”, Vara Piņķa “Ģimene”, Lizetes Upītes animācijas filma “Nakts Pastaigas”, kā arī Ivara Zviedra kinolente “Vīrietis un dālijas”.
Labākais scenārists dokumentālajā kino: Kristīne Želve (“Mērijas ceļojums”), Dāvis Sīmanis un Matīss Gricmanis (“Tēvs nakts”), kā arī Oskars Rupenheits (“Kriminālās ekselences fonds”).
Labākais spēlfilmas operators: Andrejs Rudzāts (“Tēvs nakts”), Jānis Eglītis (“Homo novus”), Jurģis Kmins (“Bille”), Tobiass Deitums (“Ar putām uz lūpām”) un Gints Bērziņš (“Paradīze 89”).
Labākais dokumentālo filmu operators: Valdis Celmiņš (“Turpinājums”, “Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule”), Andrejs Rudzāts (“Mērijas ceļojums”), Mārcis Ābele un Jānis Indriks (“Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”), kā arī Ivars Zviedris (“Zāģeri”, Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule”).
“Labākais mākslinieks”: Kristīne Jurjāne (“Tēvs nakts”), Ieva Romanova (“Bille”), Kirils Šuvalovs (“Homo novus”), Aivars Žukovskis (“Paradīze 89”) un Toms Jansons (“Kriminālās ekselences fonds”).
Labākais komponists: Edgars Rubenis (“Tēvs Nakts”), Vestards Šimkus (“Elpa marmorā”), Pēteris Vasks (“Bille”), Siegfried (“Rīga. Dublis 1”), Raimonds Pauls (“Homo novus”).
Labākais skaņu režisors: Edgars Ansons (“Paradīze ’89”, “Turpinājums”), Anrijs Krenbergs (“Kriminālās ekselences fonds”), Ģirts Bišs (“Zāģeri”, “Nakts pastaiga”), Artis Dukaļskis (“Laika tilti”), Vladimirs Golovņickis (“Tēvs Nakts”).
Labākais kostīmu mākslinieks: Līga Krāsone (“Paradīze ’89”), Liene Rolšteina (“Homo novus”), Kristīne Jurjāne (Tēvs Nakts”), Ieva Veita (“Bille”), Sandra Sila (“Nameja gredzens”)
Labākais grima mākslinieks: Aija Beata Rjabovska (“Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”), Ilze Trumpe (“Homo novus”), Sarmīte Balode (“Tēvs Nakts”), Maija Gundare (“Paradīze ’89”)
Labākais montāžas režisors: Mirjama Jegorova, Gatis Belogrudovs (“Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule”), Gunta Ikere (“Mērijas ceļojums”), Dāvis Sīmanis, Andris Grants (Tēvs Nakts”), Andra Doršs (“Turpinājums”), Raitis Abele (“Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”).
Balvas laureātus noteiks starptautiska žūrija, kas darbosies festivāla laikā. “Lielā Kristapa” nedēļas kulminācija būs svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija, kas notiks 12.novembrī, un tajā tiks apbalvotas labākās filmas un kino jomas profesionāļi 23 kategorijās. Atsevišķā konkursā tiks noteikta arī labākā studentu filma. Tradicionāli tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu kinomākslā, kā arī īpašās žūrijas un atbalstītāju balvas.
“Lielā Kristapa” balvu rīko biedrība Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo Kultūras centru un Kultūras ministriju.
Balva dibināta 1977.gadā, bet kopš 2014.gada tā atkal tiek pasniegta katru gadu. 2017. gadā par labāko spēlfilmu tika atzīta Viestura Kairiša “Melānijas hronika”, balvu par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu saņēma Uģa Oltes un Mortena Trovika “Atbrīvošanas diena”, balvu kā labākā dokumentālā īsfilma ieguva Andreja Verhoustinska kinolente “Lidija”, savukārt par labāko animācijas filmu atzīta Edmunda Jansona “Bize un Neguļa”.
