Atklāta vēstule par informatīvās telpas stiprināšanu Latgalē 4
Latvijas Republikas kultūras
ministrei Dacei Melbārdei
Latvijas Republikas Saeimas
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai
Latvijas Republikas Saeimas
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājam A.Dimantam
Atklāta vēstule par informatīvās mediju telpas stiprināšanu Latgalē
Latgales sabiedriskā organizācija “Latgolys Saeima”, kura apvieno Latgales kultūrvēsturiskā novada sabiedriski aktīvus cilvēkus, vēršas pie jums ar ieteikumiem un jautājumiem, kas skar pasākumus, kas veicami informatīvās telpas stiprināšanai Latgalē.
- Kādi objektīvi šķēršļi joprojām pastāv, lai tiktu piešķirti nepieciešamie līdzekļi “Latvijas Radio” (LR) reģionālās studijas izveidei Rēzeknē?
Uzskatam, ka LR vietējās studijas izveide ir veids, kā visefektīvāk veidot vietējo auditoriju uzrunājošu sabiedriskā medija saturu visām LR programmām, tādā veidā veicinot Latgales informatīvās telpas sasaisti ar pārējiem reģioniem, vienotas Latvijas mediju telpas izveidošanai. LR tiešā klātesamība reģionā ir garants objektīvas informācijas izplatīšanai mazākumtautību vidū, viedokļu daudzveidībai un sabiedriskajai diskusijai.
- Kāpēc Latvijas TV, atšķirībā no LR (raidījums Kolnasāta), nepilda Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un nepiedāvā regulārus raidījumus latgaliešu valodā visa gada garumā?
Uzskatam, ka Latvijas TV programmas politika, kas raidījumus latgaliešu valodā piedāvā vasaras mēnešos, aizstājot citus raidījumus, nav pietiekama.
- Kāpēc līdz šim NEPLP nav ņēmusi vērā, savulaik biedrības “Latgolys Saeima” izteikto priekšlikumu iezīmēt sabiedrisko mediju LR un LTV gada budžetā konkrētu summu, kas novirzāma Latgales reģiona tematikas izvēršanai?
- Vai Latgales sabiedriskās organizācijas tiks iesaistītas diskusijā par līdzekļu piešķiršanu un satura prioritātēm televīzijas programmu veidošanai krievu valodā, kas uzrunātu reģiona iedzīvotājus?
Uzskatām, ka, veidojot televīzijas programmu krieviski runājošās auditorijas uzrunāšanai, jāņem vērā, ka Latgalē joprojām medijos maz dzirdama latgaliešu valoda. Latvijas valsts valodas likuma 3. pants nosaka, ka, valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Realitātē valsts par saviem līdzekļiem nodrošina nevis latgaliešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, bet krievu valodas izplatību un nostiprināšanos.
Eiropas Savienības un Baltijas valstu savstarpējā sadarbība un integrācija tiks bremzēta, ja tikai vienīgi krievu valoda kā svešvaloda un savstarpējās saziņas līdzeklis joprojām turpinās ieņemt dominējošo stāvokli Latvijas informatīvajā telpā un savstarpējā saziņā.
Valsts finansētajiem masu informācijas līdzekļiem ir jākalpo ilgtermiņa mērķiem, kas krievu valodā runājošajiem iedzīvotājiem veicinātu interesi un nepieciešamību pievērsties latviešu (tai skaitā latgaliešu) valodā veidotajiem raidījumiem un stiprinātu viņu latviešu valodas abu literāro tradīciju zināšanas. It īpaši tas nepieciešams cittautiešu jaunatnei, kas neatkarīgās Latvijas skolās ir apguvusi latviešu valodu pietiekamā līmenī, lai brīvi spētu uztvert masu informācija līdzekļu sniegto informāciju.
Ja valsts iecerējusi izveidot jaunu televīzijas programmu (LTV), kas raidīs tikai krievu valodā, tad latviski runājošo Latgales iedzīvotāju un Latvijas valstij lojālo cittautiešu vidū tas radīs neizpratni un pat sašutumu. Latgales reģionā valsts pārstāvju uzdevums ir veicināt latviešu (tai skaitā latgaliešu) valodas pozīciju stiprināšanu, nevis Latgalē kā informācijas avotu, savstarpējās saziņas līdzekli un svarīgu valodu izcelt un finansēt svešvalodu – krievu valodu – un masu saziņas līdzekļus šajā valodā.
Pēc 2011. gada Latvijā veiktās tautas skaitīšanas rezultātiem Latvijā 164,5 tūkstoši cilvēku lieto latviešu valodas paveidu – latgaliešu valodu. Latgalē trešā daļa iedzīvotāju (35,5%) latgaliešu valodu lieto ikdienā. No tiem latgaliešu valodu lieto ikdienā 71,9% latviešu valodā runājošie un 12,3% krievu valodā runājošie Latgales iedzīvotāji.
Kāpēc joprojām tiek ignorētas latgaliešu tiesības saņemt informāciju savā dzimtajā valodā, bet viņu nodokļos maksāto naudu tiek plānots tērēt svešvalodā raidošo masu saziņas līdzekļu izveidei?
Ceram uz izpratni un pozitīvu rīcību, kas stiprinās latviešu (tai skaitā latgaliešu) valodas pozīcijas Latgales informatīvajā telpā.
Māris Rumaks
Biedrības “Latgolys Saeima” valdes priekšsēdētājs
