Atklātā vēstulē likumdevējiem prasa nodrošināt Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu 4
Vairāki desmiti cilvēku, galvenokārt kultūras darbinieki, atklātā vēstulē aicina Saeimu un valdību nodrošināt ilgtspējīgu Latvijas valsts mežu apsaimniekošanu, vēstules parakstītāju vārdā informēja Inese Zandere.
Vēstule adresēta Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP).
Latvijas likumdevēji un valdība tiek aicināta nodrošināt to, lai Latvijas meži, jo īpaši Latvijas valsts meži, tiktu apsaimniekoti saprātīgi, ievērojot visas sabiedrības intereses, kas neaprobežojas tikai ar peļņas gūšanu.
Vēstulē norādīts, ka Latvijas mežs “nav tikai koksnes kubikmetri, tikai biešu lauks, ko rudenī novākt un pavasarī sēt no jauna”. Tiek skaidrots, ka mežs ir dzīves telpa ne tikai augiem un dzīvniekiem, bet arī Latvijas iedzīvotājiem.
“Mežs vienmēr ir bijis daļa no Latvijas ainavas, kas veido mūsu dzīvesveidu, kultūru un identitāti. Tas ir mūsu – Latvijas – mežs. Tas nav ne Amazones, ne Krievijas, ne Somijas mežs,” teikts vēstulē, norādot, ka mežu apsaimniekošanas pieredzi var smelties no citiem, bet nedrīkst zaudēt Latvijas mežu unikalitāti, nozīmi dabā un saistību ar Latvijas cilvēku.
Kā norādīts vēstulē, nav pieņemami, ka arvien biežāk kādreizējo mežu vietā plešas kailcirtes, jo “izcirtumu platības, kas aug tik strauji, liek domāt, ka šobrīd cērtam, nedomājot par rītdienu”. Zandere pauž, ka to apliecina arī plāni ļaut jaunāku mežu izciršanu, un vēstules sūtītāji pret šiem plāniem iebilst.
“Zinām, ka izcirtumos atkal tiks stādīti koki, bet paies vēl daudzi gadu desmiti, līdz to vietā atkal zaļos liels mežs,” teikts vēstulē, norādot, ka tas, “kā tiek saimniekots šobrīd, liek domāt, ka mežs drīzāk būs “koku lauks”, kam pēc iespējas ātrāk jāizaug un pēc iespējas ātrāk atkal jātiek novāktam”.
Vēstules autori uzsver, ka viņus nepārliecina “iemidzinošā retorika un reklāmiskās akcijas”, ko sabiedrībai piedāvā meža nozares priekšstāvji.
“Ja apgalvojums, ka Latvijas meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, būtu patiess (t.i., tā, kā saimniekojam šobrīd, varēsim saimniekot vienmēr), tad kāpēc nepieciešams grozīt koku ciršanas noteikumus? Ja tiek apgalvots, ka Latvijā ir izveidojies “pāraugušu” mežu uzkrājums, kāpēc jāļauj cirst jaunākus mežus?” teikts vēstulē.
Vēstulē jautāts, “vai vēlme tikt pie tādu mežu ciršanas, kas šobrīd nav cērtami, neliecina par to, ka cērtamu mežu sāk trūkt?”
Vēstules autori uzsver, ka nenoliedz meža nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un peļņas gūšanu no meža, taču norāda, ka “tas nedrīkst notikt uz Latvijas dabas, Latvijas iedzīvotāju labklājības, uz mūsu bērnu un mazbērnu rēķina”.
Zandere pauž, ka mežu ciršanai jānotiek ilgtspējīgas mežsaimniecības ietvaros, sabalansējot ekonomiskās, vides un sociālās intereses.
“Mēs prasām, lai Jūs nepieļautu, ka tiek pieņemti likumu un noteikumu grozījumi, kas mežu apsaimniekošanu, kurā jau šobrīd dominē ekonomiskās intereses, nosvērtu vēl vairāk par labu peļņas gūšanai, nevis ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai Latvijas sabiedrības kopējās interesēs,” teikts vēstules noslēgumā.
Atklātās vēstules parakstītāju vidū ir Ēriks Ešenvalds, Māris Sirmais, Guna Zariņa, Pēteris Vasks, Ainars Mielavs, Vestards Šimkus, Jānis Lūsēns, Sergejs Jēgers, Haralds Sīmanis, Inga Ābele, Kaspars Znotiņš, Laila Pakalniņa, Ilga Reizniece, kā arī Dainis Īvāns, Ilma Čepāne, Pēteris Apinis, Atis Klimovičs un citi.
Kā ziņots, Zemkopības ministrija (ZM) nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai grozījumus noteikumos “Par koku ciršanu mežā”, pret kuriem Latvijas Ornitoloģijas biedrībai joprojām ir iebildumi saistībā ar atļauju cirst tievākus kokus, kas tās ieskatā rada risku Latvijas dabas daudzveidībai un mežu kvalitātei.
